Finansējuma piešķiršana Turcijai, lai risinātu bēgļu krīzi, situāciju atrisinās tikai nedaudz, jo Turcija spēlē dubultu spēli - šantažē Eiropas Savienību (ES) un tajā pašā laikā slēpti un ne tik slēpti atbalsta "Daesh", no kuras pastrādātajiem noziegumiem bēgļu gaitās dodas tūkstošiem cilvēku, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS).
Vaicāta par Latvijas valdības atbalstīto 4,3 miljonu eiro piešķiršanu Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un iestāšanās sarunu sākšanu ar ES, Grigule, kas EP strādā arī EP Ārlietu komitejā, norādīja, ka situāciju labāk ir risināt ārpus ES robežām. "Ja vien Turcija pati tam ir gatava. Bet Turcija tajā pašā laikā nodarbojas ar lielu šantāžu, spiežot naudu no ES, tajā pašā laikā dodot iespēju šiem cilvēkiem pārpeldēt pāri jūrai un doties, piemēram, uz Grieķiju," uzskata politiķe.
Viņa gan norādīja, ka tas pašlaik ir labāks risinājums par simtiem tūkstošu bēgļu uzņemšanu Latvijā un ES kopumā. "Bet tas neatrisinās problēmu, ņemot vērā Turcijas divkosīgo dabu un spēli šajā jautājumā. Mums vairāk ir jārunā par izcelsmes, nevis tranzīta valstīm. Tas viss ir tikai uz laiku, jo Turcija šantažē, no vienas puses atbalstot "Daesh", iepērkot naftu un dodot iespēju viņiem piekļūt pie naudas resursiem, slēpti vai mazāk slēpti, tajā pašā laikā paverot koridorus uz Eiropu," piebilda deputāte.
Jau ziņots, ka šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.
Kozlovskis atzina, ka Latvijai vēlamāk būtu, ja šī summa tiktu maksāta 2017.gadā. Par to gan vēl jāpanāk vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK). Tāpat ir jāpanāk vienošanās par maksāšanas grafiku - vai šī naudas summa tiks samaksāta vienā reizē vai ik pa noteiktam laika periodam, klāstīja Kozlovskis. Latvija vēlētos, lai tiktu atbalstīts otrais variants.
Kozlovskis pēc valdības sēdes pavēstīja, ka valdības protokollēmumā ir fiksēts Finanšu ministrijas lūgums maksājuma grafikā koncentrēties uz 2017.gada valsts budžetu. Ja nākamā gada budžets pildīsies labāk, nekā prognozēts, šo maksājumu varētu veikt arī nākamgad.
Samitam sagatavotajā Latvijas nostājā teikts, ka Latvija novērtē Turcijas būtisko lomu un paveikto migrācijas krīzes pārvaldībā un uzskata, ka ir svarīgi izmantot ES rīcībā esošos instrumentus sadarbības ar Turciju veicināšanai. Starp šiem instrumentiem ir ES pievienošanās, vīzu liberalizācijas procesi un ES finansējuma instrumenti.
Tāpat Latvija atbalstīs ES-Turcijas kopīgajā Rīcības plānā iekļautos pasākumus, kas vērsti uz atbalsta sniegšanu bēgļiem Turcijā, kā arī sadarbības stiprināšanu, lai novērstu nelegālās migrācijas plūsmas uz ES. Tāpat Latvija atbalstīs papildu ES finansiālās palīdzības sniegšanu Turcijai bēgļu krīzes risināšanā.
Ministrija atgādina, ka 29.novembrī gaidāmajā ES-Turcijas samitā paredzēts pieņemt abu pušu paziņojumu. Tajā tiks iekļauti tādi elementi kā apņemšanās īstenot rīcības plānu, vienošanās par biežāku un regulāru augsta līmeņa dialogu, lai pārrunātu attiecību attīstību, iestāšanās sarunu aktivizēšana, vīzu liberalizācijas process, kā arī ES apņemšanās sniegt finansiālu atbalstu Turcijai trīs miljardu eiro apmērā bēgļu krīzes risināšanai un vienošanās par kopējā darba plāna ieviešanu.
Turcija šajā rīcības plānā apņemsies atbalstīt Sīrijas bēgļus, stiprināt sadarbību ar ES nelegālās migrācijas novēršanā.
Jau ziņots, ka ES-Turcijas samits sasaukts, ņemot vērā Turcijas ārkārtīgi svarīgo lomu pašreizējās bēgļu krīzes pārvaldībā. Patlaban Turcija ir kļuvusi par nozīmīgu tranzīta un uzņemšanas valsti bēgļiem un patvēruma meklētājiem no konfliktu reģioniem Sīrijā un Irākā. Turcija ir uzņēmusi ap 2,5 miljoniem bēgļu, to izmitināšanai un humānajai palīdzībai atvēlot vairāk nekā septiņus miljardus eiro.
