Labāk vienreiz redzēt, nekā simtreiz dzirdēt. Kā klājas Maskavā 2015. gada janvārī, mēnesi pēc lielās devalvācijas? Kopaina nav nedz traģiska, nedz pārlieku dramatiska.
Stāsta, ka pērnā gada 16.–17. decembrī, kad Krievijas rublis strauji nokritās, ārzemnieki un vietējie metās iepirkt digitālās preces. Kamēr netika palielinātas cenas iekšzemē, vairākas dienas viedtālruņi, planšetes un cita elektroniskā produkcija Krievijā bija daudz lētāka nekā Somijā, Kazahstānā un citviet. Tagad satraukuma laiks ir pagājis. Devalvācijas rezultātā rubļa vērtība pret eiro gada laikā ir kritusies uz pusi. Arī importa preču cenas ir divkāršojušas. Pēc viedtālruņiem vairs rindu nav. Tieši pretēji: tā kā jau jūtama krīzes elpa, daudzi ļaudis sākuši vairāk taupīt.
Par trešdaļu kāpa gaļas cenas. Importa preces, kas bija pirms brīža pieejamas ikvienam, tagad maksā divreiz dārgāk, tikai algas nav augušas. Kopš ir apsīkusi naftas ienākamu straume, Maskavas lepnākie restorāni tiek slēgti cits pēc cita. Krīze oficiāli vēl nav sākusies, bet mēneša laikā Maskavā restorānu skaits samazinājies par 1% (laikraksts RBK, 23. janv.). Lai pievilinātu pircējus, ēdināšanas tīkli sāk piedāvāt lētas kombinācijas, kas agrāk Maskavai nebija raksturīgi. KFC piedāvā vrapu par 45 rubļiem (65 eirocentiem) utt. Dārgās viesnīcas nav piepildītas, un cenas tiek samazinātas. Viesnīcas istaba, kas pērn maksāja 300 eiro par nakti, tagad maksā 140 eiro. Janvārī Maskavas Hiltonā viesnīcas istabu piedāvāja ar 33% atlaidi – 80 eiro par nakti utt.
Jautāju mana vecuma sievietei, kura iepērkas veikalā, kā viņas dzīvi ietekmējusi rubļa devalvācija. «Ļoti ietekmējusi! Viss ir kļuvis dārgāks,» seko atbilde. Viņa saprot, kā pēc devalvācijas importa precēm ir jābūt dārgākām, bet dārgākas ir kļuvušas arī daudzas vietējās preces, savukārt algas palikušas nemainīgas. Nav kāpuši komunālie maksājumi, degvielas cenas. Benzīns maksā 32–35 rubļus (45 eirocentus) litrā. Maskavā vilciena biļete no Šeremetjevas lidostas līdz Baltkrievijas stacijai maksā 450 rubļus (6,5 eiro), viens brauciens ar metro – 40 rubļus (55 eirocentus).
Apstākļi esot pieciešami. Cilvēki notiekošo neuztver traģiski. «Labi, kādu brīdi iztiksim bez kārumiem,» saka sarunas biedrene. «Tas, ka galds nebūs tik grezns – tie ir nieki.» Kas tad viņu uztrauc, es jautāju.
Baidās zaudēt darbu
Visvairāk maskavieši baidās zaudēt darbu, seko atbilde. Šīs bažas izsaka arī valsts sektorā nodarbinātie. TV ziņās tiek minēts, ka šogad visi valsts izdevumi tiks samazināti par desmit procentiem. Samazinoties budžeta finansējumam, cilvēki tiks atlaisti. Uzskata, ka būs vēl sliktāk, un ļaudis ar bažām gaida vasaru. No otras puses, visi, ar ko runāju, spēcīgi kritizēja valdības iekšpolitiku. Visi, pat valsts iestāžu priekšniekus ieskaitot. Vienkāršie ļaudis mierīgi izsaka skarbus kritikas vārdus par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un valdību: kāpēc valdība krīzes pārvarēšanas plānu izsludināja tikai janvāra beigās; kāpēc valdība negatavojās krīzei laikus? Valsts sektora priekšnieki kritiku pret prezidentu izsaka nedaudz pieklusinātāk, bet valdības neizdarības kritizē no sirds. Pieminot Centrālās bankas vadītāju, pat izglītoti un inteliģenti cilvēki lieto tādus vārdus, kurus pieklājības normas aizliedz publicēt. Visi, ar ko runāju, kritizēja lielo TV kanālu ziņu politiku. Notikumi Doņeckā ir svarīgāki par jebkuru iekšpolitisku vai globālu notikumu. Tā arī ir. 22. janvārī Pirmajā kanālā ziņu pārraidē pirmās piecpadsmit minūtes par Doņecku, tad īss sižets par prezidentu V. Putinu un pretkrīzes plānu.
Cilvēkus biedē arī lielais viesstrādnieku skaits. Arī viesstrādniekiem – tadžikiem un uzbekiem – algas maksā rubļos, un tās pēc devalvācijas ir palikušas iepriekšējā līmenī. Tas savukārt nozīmē, ka uz mājām viņi var aizsūtīt trīsreiz mazāk dolāru nekā pērn. Kāpēc trīsreiz? Devalvācija taču samazināja rubļa vērtību uz pusi! Tāpēc, ka viesstrādniekiem Krievijā ir jātērē alga par ēdienu un mājokli. Viesstrādnieks, kas pirms gada uz rokas saņēma 1000 dolārus mēnesī, katru mēnesi 600–700 dolārus nosūtīja uz dzimteni – ģimenei. Ar jauno valūtas krusu uz rokas sanāk 500 dolāri, no kuriem 200–300 ir jāiztērē par dzīvošanu Krievijā. Ja uz mājām mēnesī var nosūtīt tikai 200 dolārus, tad strādāt Krievijā kļūst bezjēdzīgi. Tad labāk ir atrast darbu Tadžikijā ar algu nedaudz virs 100 dolāriem mēnesī un dzīvot kopā ar ģimeni. Viesstrādnieki ir karstasinīgi ļaudis, kādas formās var izpausties viesstrādnieku neapmierinātība, to var tikai zīlēt.
Sankciju sekas
Sankciju sekas ir pamanāmas. Ar maizi problēmu nav nekādu. Vistas gaļa un vistas produkti ir pārpārēm, jo Krievija nodrošina 90% no savam patēriņam nepieciešamās putnkopības produkcijas. Ar citiem gaļas produktiem ir, kā ir. Izvēle ir vai nu ļoti dārga, vai visai žēlīga, un uz to pašu cenas sakāpušas par trešdaļu. Smalks siers pat pieczvaigžņu viesnīcā nav atrodams. Vienā no elitārākajiem veikaliem – Sarkanajā laukumā esoša lielveikala GUM gastronomijas nodaļā – vitrīnā izliktas pārdesmit Šveices sieru šķirnes, jo uz Šveici importa embargo neattiecas. Lētākā Šveices siera cena – 50 eiro par kilogramu. Lai publiku nešokētu, siera cenas cenrāžos norādītas par simt gramiem. Līdzīgā cenā kā pie mums ir parastie – brokastu sieri. Nogaršoju Krievijas un Baltkrievijas ražotos sierus. Nav ne vainas, garšo labāk par dažu labu lēto siera izstrādājumu no Polijas.
Izvēles trūkums redzams gan attiecībā uz augļiem, gan attiecībā uz gaļas produktiem. Krievija pietiekamā daudzumā augļus neaudzē, bet aizvietot aizliegtās ES augļu piegādēs ar citos tirgos audzētiem augļiem nav tik vienkārši.
ES uzņēmumi garantē piegādes noteiktos termiņos, kvalitāte ir augsta un stabila, ir noformēta atbilstoša sertifikācija. ES piegādātāji akceptē pamatotas sūdzības un ir ļoti elastīgi norēķinos, īpaši tad, ja ir eksporta garantijas no vietējas valdības puses. Mēģinot aizvietot importu no ES ar NVS valstu produkciju, atsedzas problēma pēc problēmas. Ir grūtības veikt lielus un vienmērīgus piegāžu apjomus, klibo kvalitāte un disciplīna utt. Tādējādi par lielākajiem augļu piegādātājiem Krievijai ir kļuvis maģiskais četrinieks – Albānija, Melnkalne, Maķedonija un Bosnija un Hercegovina. Augļu apjomi, ko Krievija oficiāli ieved no Melnkalnes, liecina, ka šī zeme ir pārklāta tikai ar augļu kokiem, turklāt vairākos stāvos. Savukārt par jūras produktu lielvalsti ir kļuvusi Baltkrievija. Tauta gan ironizē, gan ceļ trauksmi par baltkrievu astoņkājiem un baltkrievu siļķēm. TV žurnālisti pratina ierēdņus, kuri skaidro, ka tad, ja svaigas zivis tiek ievestas Baltkrievijā, bet tur sasaldētas (iesālītas), tad tas jau ir cits produkts. Tad tā ir pilnīgi likumīga Baltkrievijas prece, kas ražota no ES vai Norvēģijas izejvielām. Viss atbilstot muitas savienības noteikumiem. Šobrīd jau valdības līmenī tiek diskutēts par iespēju vismaz daļai preču sankcijas atcelt, piemēram, cūkgaļai. Bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins Davosas forumā publiski aicināja pilnībā atteikties no importa sankcijām, jo devalvācijas ietekme pārspēj jebkuru sankciju mērogu un attiecas uz visam valstīm.
Menedžeriem – mazāki bonusi
Krievijā padomju laikā tik pierastā piemaksas forma – prēmija – ir transformējusies par bonusiem uzņēmuma vadošajiem darbiniekiem, un atkarībā no uzņēmuma peļņas rādītājiem bonusi var būt 2–5 mēnešalgu apjomā vai pat lielāki. 2014. gada nogale bija pirmā pēc 2009. gada, kad bonusus samazināja. Bagātie arī raud! Biznesam dzīvi apgrūtina arī tas, ka īres līgumi lielāko tiesu ir noslēgti t.s. nosacītajās vienībās, pieskaņoti oficiālajam eiro vai dolāra kursam, tāpēc devalvācija nozīme, ka rubļos īres cenas nemitīgi kāpj. Taču pilnīga katastrofa lielākajai daļai biznesa ir kredītu likmes. Centrālas bankas aizdevumu likme no decembra vidus ir 17%. Reklāmās komercbankas sola par rubļu depozītu 20–22% gadā. Ja tik lielus procentus bankas sola par depozītiem, tad cik lieli ir kredītu procenti?
Tomēr Maskavā vienkāršo ļaužu noskaņojums ir mierīgs. Rindu vai ažiotāžas pie valūtas maiņas punktiem nav. Krievijas vidienē ļaudis krīzi uztver ar lielākām bažām. Laikā, kad viesojos, Krievijas finanšu ministrs publiski kaunināja Krievijas vidienes ļaudis par to, ka tie rubļu ietaupījumus pārvērš putraimu, cukura, sāls un sērkociņu krājumos. Tas jau tā pasliktinot preču piedāvājumu un provocējot inflāciju.
Krievijas krīze atstās ietekmi uz daudzām citām valstīm. 42% no Tadžikistānas IKP veido naudas pārvedumi no tadžiku viesstrādniekiem Krievijā. Teroristiskās Islāma valsts (kalifāta) līderi jau izplata paziņojumus, ka, tiklīdz Krievijas krīzes sekas sāks smagi izpausties Centrālajā Āzijā, viņi tautas neapmierinātību izmantos, lai gāztu vietējās valdības un izplestos līdz pat Ķīnas robežām.
