Bailēm lielas acis – tik patiess šis apgalvojums ir attiecībā uz aviotransportu. Kā liecina starptautisks pētījums Global Aviation Safety Study, lidošana kļūst aizvien drošāka un drošāka. Tomēr riski pastāv un mainās – tagad tie ir saistīti ar pārāk lielu automatizāciju un klimata izmaiņām.
Vācu laikraksts Bild, vēstot par jaunāko aviācijas drošības pētījumu, norāda – kopējais aviopasažieru skaits 2014. gadā ir sasniedzis 3,3 miljardus cilvēku. Salīdzinoši – 1960. gadā tie bija tikai 106 miljoni pasažieru. Pat lielākais aviopasažieru skaits nav pazeminājis lidojumu drošību – Eiropā un ASV aviopārlidojumu drošība ir tikai paaugstinājusies.
Kas ir uzlabojies
Tīri statistiski vērtējot, iespēja iet bojā, krītot no velosipēda, ir 85 reizes lielāka nekā aviokatastrofā. Savukārt iespēja iet bojā no zibens spēriena – 2,7 reizes lielāka. Kopumā nāves gadījumu skaits aviokatastrofās ir samazinājies, turklāt būtiski – 60. gados bija 133 nāves gadījumi uz 100 miljoniem pasažieru, bet kopš 2001. gada ir mazāk nekā 2 pasažieri uz 100 miljoniem.
ASV speciālisti vēsta, ka aviolidojumu drošība ir uzlabojusies, jo aviācijā ir vērienīgi ienākušas jaunākās tehnoloģijas, uzlabojusies navigācijas sistēma, uzlaboti lidmašīnu motori un dizaina kvalitātes, kas ļauj pilotiem ērtāk sekot sensoru darbībai lidojuma laikā. Drošība ir uzlabojusies arī tādējādi, ka ir starptautiski standarti pilotu un lidmašīnu apkalpju apmācībai un tālākizglītībai, kas tiek ļoti stingri ievēroti.
Kas vēl joprojām ir bīstami
Lai gan Ziemeļamerika un Eiropa aviopārlidojumu drošības jomā joprojām atrodas visaugstākajās pozīcijās, Āfrika ievelk šai ainā tumšu svītru. 2012. gadā 88% aviokatastrofu notika Āfrikā (45%) un Āzijā (43%). Būtiskākie iemesli – vecas, nolietotas lidmašīnas un zemi drošības un izglītības standarti. Pētījums parāda arī, kad ir vislielākā katastrofas iespējamība – lidmašīnas nolaišanās laikā (57%), pacelšanās laikā – 24%, bet lidojuma augstumā – tikai 9%.
Galvenais aviokatastrofu cēlonis ir tā dēvētais cilvēciskais faktors – ar to tiek izskaidroti 70% aviokatastrofu cēloņu. Izšķirošais elements šajā cilvēciskajā faktorā savukārt ir pilotu nogurums. Taču pētījums arī parāda, ka ne vien nogurums, bet arī pilotu pārlieku liela paļaušanās uz lidojuma automatizāciju var novest pie nevēlamām sekām. Tāpēc, kā uzskata speciālisti, pilotu tālākizglītība un treniņi ir viens no galvenajiem veidiem, kā izbēgt no katastrofas.
Jaunie riski
Lai cik paradoksāli arī izklausītos pēc iepriekšminētā par jaunu tehnoloģiju izmantošanu aviosatiksmē un lidmašīnu būvē, jaunie riski aviopārvadājumu jomā saistās tieši ar to pašu – ar pārlieku lielu datorsistēmu un navigācijas sistēmu klātbūtni jaunākās paaudzes lidaparātos. Jaunās lidmašīnas vairāk apdraud kiberuzbrukumi un datu pārraižu traucējumi, norāda pētījumu autori.
Otra lielā lidojumu drošības problēma ir klimata pārmaiņas. Globālā sasilšana, aukstās un siltās gaisa frontes maiņas, vētras var aizvien vairāk novest pie nopietnām turbulencēm lidojuma laikā, pat bojājot lidmašīnas. Virs Ziemeļatlantijas, pār kuru katru dienu ir ap 600 lidojumu, šāds turbulenču risks nākotnē var palielināties līdz 170%.
Kura vieta lidmašīnā ir visdrošākā
Pētījums pievēršas arī visiemīļotākajam pasažieru jautājumam: kura vieta ir visdrošākā lidmašīnā? Atbilde gan nav gluži viennozīmīga, jo pētījumu rezultāti dod pretrunīgus secinājumus. Daži pētījumi uzrāda to, kam sliecas noticēt lielākā pasažieru daļa – visdrošāk sēdēt ir lidmašīnas aizmugurē, jo 69% no katastrofās izdzīvojušajiem atradās lidmašīnas astē, nevis biznesa klasē. Šajās glaunajās vietās izdzīvošanas iespēja esot tikai 49%.
Taču Griničas universitātes pētnieki izdarījuši citādus secinājumus: izmeklējot vairāk nekā 100 aviokatastrofas, viņi konstatējuši, ka izdzīvošanas iespēja ir vislielākā, atrodoties vistuvāk avārijas izejām. Sēžot pie avārijas izejām, izdzīvošanas iespēja ir 65%. Aizmugurējā lidmašīnas daļā – jau mazāka iespēja tik sveikā cauri. Bet nu nedomāsim par ļaunāko – skat. raksta sākumu – lidot kļūst aizvien drošāk un drošāk.
