Krievija ir iebrukusi Ukrainā un patlaban notiek nepasludināts karš, ceturtdien paziņoja bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili. Viņš arī aicināja pasaules sabiedrību saukt lietas īstajos vārdos un atzīt, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā.
"Tagad es dalīšos pieredzē ar ukraiņu brāļiem un māsām Kijevā saistībā ar to, ko gruzīni zina ļoti labi - simtiem Krievijas tanku, bruņutransportieru un sistēmu "Grad" šķērso starptautisko robežu un uzbrūk ciematiem un pilsētām. Un pasaule nevar izlemt - kā gan to nosaukt," sociālajā tīklā "Facebook" raksta eksprezidents.
To, ko dara krievi, nedrīkst nosaukt par separātisku konfliktu, teroristisku uzbrukumu vai "krievu pretuzbrukumu", jo Ukraina taču nav uzbrukusi Krievijas teritorijai, skaidro Saakašvili.
Eksprezidents to dēvē par karu un iebrukumu un aicina pasaules sabiedrību saukt lietas īstajos vārdos.
"Kāpēc gan pasaule nevarētu saukt lietas īstajos vārdos? Es uzskatu, ka šobrīd mūsu reģionā notiek krietni svarīgākas lietas par kāda cilvēka galvas apliešanu ar ledainu ūdeni. Ukrainas, Gruzijas un visu Krievijas kaimiņu liktenis ir apdraudēts Doņeckā, Luhanskā un Mariupolē. Slava Ukrainai!" raksta Saakašvili.
Ukrainas austrumos Doņeckas apgabala Novoazovskas pilsētu ieņēmis Krievijas karaspēks, trešdien vakarā Ukrainas Piektā kanāla ēterā paziņoja Ukrainas armijas bataljona "Dņepra-1" 5.īpašās rotas "Doņecka" komandieris Volodimirs Šilovs.
Arī laikraksta "The New York Times" korespondents Novoazovskā Endrū Kreimers ziņo, ka Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.
Neizturot Krievijas tanku, artilērijas un kājnieku spiedienu, Ukrainas karavīri otrdien bijuši spiesti Novoazovsku pamest, vēsta izdevums.
Ukraina pirmdien paziņoja, ka tā valsts austrumos sagūstījusi desmit Krievijas Bruņoto spēku karavīrus. Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā vēlāk paskaidroja, ka desantnieki "nejauši" iemaldījušies Ukrainas teritorijā.
Putins otrdien žurnālistiem skaidroja, ka nav saņēmis oficiālu armijas ziņojumu par šo incidentu, bet ka karavīri varējuši nejauši nonākt kaimiņvalsts teritorijā, veicot robežas patrulēšanu.
Vairāki Krievijas opozīcijas mediji ziņojuši par Pleskavas apgabalā slepus sarīkotām divu desantnieku bērēm, minot, ka viņi nogalināti kaujās Ukrainas austrumos.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
