Zinātnieki Baltijas jūrā pie Zviedrijas krastiem ir atklājuši iespējams vienu no senākajām apmetnēm, kādas jebkad ir atrastas Skandināvijā. Mediji šo sensāciju jau ir paspējuši nodēvēt par zviedru "Atlantīdu".
Baltijas jūrā, netālu no Zviedrijas krastiem, zinātnieki ir uzgājuši senu nomadu nometni, kurā atrastas labi saglabājušās relikvijas, kas piederējušas kādai zviedru nomadu ciltij pirms aptuveni 11 tūkstošiem gadu. Šis atklājums veikts pateicoties profesoram Bjornam Nilssonam no Sodertonas universitātes, sadarbojoties ar komandu no Lundsas universitātes. 16 metru dziļumā ūdenslīdēji atrada koka un krama ieročus, kā arī dzīvnieku ragus, virves, un citus artefaktus. Kā viens no pašiem vērtīgākajiem atklājumiem tiek minēta dzīvnieka kaula harpūna, kas izgatavota no sen izmiruša dzīvnieka taura. Tauri ir mūsdienu liellopa senči, kas izmira jau 17.gadsimta sākumā. Tiek uzskatīts, ka pēdējais zināmais taurs gāja bojā Polijā, 1627.gadā.
Šie zinātnieku arheoloģiskie pētījumi ir daļa no trīs gadus ilgas pētnieciskās programmas, ko daļēji finansē Zviedrijas vēstures un kultūras mantojuma nacionālā padome. Pašreiz rakšanas darbi turpinās, lai noskaidrotu, vai tuvumā atrodama arī apbedījumu vieta.
Lai gan atrasto nometni mediji nodēvējuši par zviedru "Atlantīdu", par ko rakstījis Platons, pats Bjorns noliedz jebkādu līdzību ar šo mītisko vietu. Viņš uzsver, ka atrastā nomadu nometne ir bijusi tikai pagaidu dzīvesvieta šiem klejotājiem, atšķirībā no Atlantīdas, kas esot bijusi liela pilsēta vai pat kontinents, kura nogrimusi nakts laikā.
