Upeņu intensīvā garša nav sajaucama ne ar vienu citu. Neļaujieties ietekmēties, ja kāds stāsta, ka upenes garšojot pēc blaktīm, bet labāk pavaicājiet, kur tad viņš tās blaktis nogaršojis.
Tādi padumji, kaut amizanti izteicieni tiek atstāstīti no paaudzes paaudzē, un gadās, ka tiem kāds arī notic, jo sevišķi, ja pats nemūžam nav redzējis blakti un piedevām vēl meklē aizbildinājumu, lai nebūtu jāknibinās ar kaut kādām tur ogām. Bet ēst upenes ir vērts kaut vai tāpēc, ka tās ir izcili bagātas ar C vitamīnu. 100 grami upeņu tāda riekšava vien ir, bet C vitamīna ieteicamā dienas deva nodrošināta ar uzviju.
Pat ja pirmais iespaids par šīm ogām nav visai labs, vajadzētu mēģināt vēlreiz. Varbūt upenes nebija īsti gatavas, varbūt nāca no kāda panīkuša krūma, bija sīkas un cietas, tāpēc ēdājs nemaz neuzzināja, cik sulīgas un aromātiskas tās patiesībā var būt. Vienkāršākais un veselīgākais veids, kā ēst upenes, ir tieši tāds – no krūma mutē iekšā, tā var uzņemt ne tikai C vitamīnu, bet arī kalciju, magniju, fosforu, cinku un citas labas lietas.
Dabā upenes ir savulaik bijušas sastopamas praktiski visā Eiropas teritorijā, arī no Urālu kalniem līdz Baikālam, Kazahstānā, Ķīnā, Mongolijā. Kā jau liecina nosaukums, savvaļas upenēm patīk augt upmalās, arī pie ezeriem, purviem un mitros mežos. Upenes tiek plaši kultivētas. Kamēr Eiropā šie ogulāji tradicionāli sastopami daudzos dārzos, Amerikā tie tika ievesti. ASV upenēm vēl nesen bija «aizliegtā augļa» statuss, kas turpinājās veselu gadsimtu, jo pastāvēja uzskats, ka ogulāji izplata slimību – stabiņrūsu, kas nopietni apdraud priežu stādījumus, tāpēc upenes nedrīkstēja audzēt, un dažās pavalstīs šis aizliegums tā arī neesot atcelts, lai gan šodien izpētīts, ka upenes nav vainīgas slimības izplatīšanā.
Pērn pēc Starptautiskās Upeņu audzētāju asociācijas datiem, pasaulē novāktas 216 735 tonnas upeņu, no tām 199 545 – Eiropā, kur lielākā upeņu ražotājvalsts ir Polija.
No upenēm var daudz ko pagatavot, sākot ar ievārījumiem, veco, labo debesmannu un dažādiem citiem saldēdieniem un beidzot ar marinādēm un mērcēm salātiem, gaļai un zivīm. Upenes ir piemērotas saldēšanai un kaltēšanai. Arī upeņu lapām ir savs lietojums, tās ir gandrīz vai neaizstājamas gurķu konservēšanā, sīrupu gatavošanā, der arī tējai, bet pavasarī upeņu zariņus ar pumpuriem liek klāt bērzu sulām.
receptes
Atspirdzinošs upeņu lapu dzēriens (no 1930. gada pavārgrāmatas)
Sastāvdaļas. 100 g upeņu lapu, viens kilograms cukura, trīs citroni, 12 litri ūdens, 50 g presētā rauga.
Pagatavošana. Upeņu lapas liek koka traukā, pieliek cukuru, sagrieztu citronmizu, citronu sulu un uzlej vārošu ūdeni. Noliek apsegtu līdz otrai dienai. Piemaisa klāt raugu, uzraudzē, izkāš šķidrumu, iepilda pudelēs, aizsien, un pēc 3–4 dienām limonāde gatava.
Upeņu kēkss
Sastāvdaļas. Divas glāzes miltu, 1,5 glāzes cukura, 50 g sviesta vai margarīna, 200 g skābā krējuma, viena paciņa cepamā pulvera, nedaudz vaniļas cukura, 1,5 glāzes upeņu, trīs olas, pūdercukurs pārkaisīšanai.
Pagatavošana. Sviestu vai margarīnu kādu brīdi iepriekš izņem no ledusskapja, lai tas būtu mīksts. Olas ar cukuru un vaniļas cukuru puto, līdz masa pieaug tilpumā aptuveni četras reizes, pievieno krējumu, samaisa, pēc tam pievieno sviestu vai margarīnu un vēlreiz samaisa, pieliek izsijātus miltus ar cepamo pulveri un rūpīgi sajauc mīklu. Upenes apviļā miltos, pievieno mīklai. Mīklu lej ietaukotā veidnē (tai nevajadzētu būt aizpildītai vairāk par divām trešdaļām), cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā aptuveni stundu. Uzmanīgi izņem no veidnes, atdzesē, pārkaisa ar pūdercukuru.
Upeņu mērce
Sastāvdaļas. 200 g gatavu upeņu, 150 ml sarkanvīna, trīs ēdamkarotes sojas mērces, 2–3 ķiploka daiviņas, viena ēdamkarote tomātu biezeņa, divas tējkarotes cukura, tējkarote smalki sakapātu čili piparu.
Pagatavošana. Ogas katliņā pārlej ar vīnu, un vāra uz vidējas uguns, līdz tilpums samazinājies uz pusi. Izberž caur sietu, pievieno saspiestu ķiploku, čili piparus un tomātu biezeni, sojas mērci un cukuru, izmaisa. Ļauj ievilkties. Pasniedz pie dārzeņiem, gaļas vai siera.
Skābā krējuma deserts ar upenēm
Sastāvdaļas. 500 g krējuma, pusglāze ābolu sulas, pusglāze upeņu, pusglāze cukura, divas ēdamkarotes želatīna, viena tējkarote vaniļas cukura.
Pagatavošana. Želatīnu aplej ar ābolu sulu un uzbriedina, izkausē ūdens peldē. Upenes sablendē. Krējumu puto ar cukuru, līdz cukurs izšķīdis, sadala divās vienādās daļās. Vienai daļai pievieno vaniļas cukuru un pusi no sagatavotā želatīna, lej deserta trauciņos un liek ledusskapī sastingt (lai paātrinātu procesu, var pat uz brīdi ielikt saldētavā). Pēc tam otrai krējuma masas porcijai pievieno sagatavotās upenes un atlikušo želatīnu, lej trauciņos ar sastingušo pirmo krējuma kārtu, liek ledusskapī.