Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Latvijas Infektoloģijas centrs” ievietots pacients ar apstiprinātu diagnozi - malārija, nra.lv uzzināja slimnīcā.
Pacients pirms gada bija saslimis ar malāriju, un, izrakstoties no stacionāra, viņam bija jāturpina ārstēties ambulatori, ievērojot mediķu padomus. Dažādu organizatorisku iemeslu dēļ šis pacients nevarēja savlaicīgi sākt profilaktisku ārstēšanos, tāpēc slimība uzliesmojusi no jauna.
Latvijas Infektoloģijas centra Drudža diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja, infektoloģe Armanda Broduža stāsta, ka arī atkārtotam slimības uzliesmojumam klīniskās izpausmes ir tādas pašas, kā inficējoties ar malāriju pirmo reizi. Slimībai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes, kas sākas ar stipru trīci, temperatūras paaugstināšanos līdz 39—40°, nemieru, galvassāpēm, paātrinātu elpošanu, sāpēm locekļos un jostas apvidū. Slimniekam palielinātas aknas un liesa, rodas anēmija. Lēkme ilgst 3—8 stundas un izbeidzas ar strauju temperatūras krišanos (dažkārt pat zem normālās), stipru svīšanu, nespēku, miegainību. Lēkmes atkārtojas ik pēc 48 stundām.
Infektologi atgādina, ka malārija ir izplatītākā un arī bīstamākā tropiskā infekcijas slimība. Malārijas ierosinātājus pārnēsā vairākas ģints Anopheles odu sugas, kas ir aktīvas galvenokārt nakts laikā. Daži malārijas veidi var noritēt ar recidīviem - atkārtotiem infekcijas uzliesmojumiem.
Arī šobrīd, lai pagarinātu vasaru, daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies doties uz siltām un eksotiskām zemēm. „Ja cilvēks pēc atgriešanās no ceļojuma jūt veselības problēmas: ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, ēstgribas zudums, caureja, vai citas iespējamās inficēšanās pazīmes – tad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Ģimenes ārsts vai infektologs noteiks diagnozi, izvēlēsies pareizu ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai infekcijas draudus mazinātu”, pārliecināti mediķi.
Dodoties uz malārijas apdraudētajām zemēm, ceļotājam jāzina, ka tikai speciālists var izrakstīt vispiemērotākā pretmalārijas līdzekļa (ja tāds nepieciešams) pareizo devu, ņemot vērā ceļojuma galamērķi. Neviens pretmalārijas profilaktisko līdzekļu kurss nenodrošina pilnīgu aizsardzību, tomēr atbilstoša ķīmijprofilakse samazina letālas slimības risku. Tāpat jāzina, ka individuāli piesardzības pasākumi pret odu kodieniem laika posmā starp krēslu un rītausmu ir pirmās nozīmes aizsardzība pret malāriju.
