Ātrās palīdzības izsaukumu skaitu, kas nav saistīti ar tiešu apdraudējumu cilvēka dzīvībai, varētu samazināt, paplašinot mājas aprūpes dienestu un ārstu palīgu prakses, sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors Armands Ploriņš.
Viņš norādīja, ka Latvija ir ļoti mazapdzīvota, tādēļ veidot ģimenes ārstu prakses vietās, kur tās nebūs noslogotas, nebūtu ekonomiski pareizi. Taču, lai tā vietā ģimenes ārstu funkcijas nebūtu jāpilda ātrajai palīdzībai, primārās veselības aprūpes tīklu varētu paplašināt uz ārsta palīgu prakšu rēķina.
"Latvija ir unikāla ar to, ka esam saglabājuši ārsta palīgu profesiju jeb bijušos feldšerus. Tā ir arī viena no lietām, par ko runājām ar [veselības] ministri. Ir atsevišķas pašvaldības, kas pašas ir saglabājušas feldšeru punktus, un arī neatliekamās palīdzības dienestā ir ļoti daudz ārsta palīgu – uz tiem balstās viss [NMP] dienests. Tādēļ mēs rosinām paplašināt primārās veselības aprūpes tīklu tieši uz šo ārsta palīgu prakšu rēķina. Viņiem, protams, ir mazākas algas, arī viņu apmācības laiks ir īsāks – trīs gadi plus viens gads sertifikācijai, kamēr ārstam tie ir seši gadi plus vēl četri vai pieci, kamēr viņš saņem savu sertifikātu. Izmaksas, lai sagatavotu ārstus, ir nesalīdzināmi lielākas," skaidroja Ploriņš.
"Pirmskrīzes periodā pamatideja bija tāda, ka visam jābalstās uz ģimenes ārstu tīklu, bet ar laiku mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka kaut cik īsā laikā sagatavot ģimenes ārstus tādā apjomā praktiski nav iespējams. Mēs zinām, cik ģimenes ārstu katru gadu iestājas rezidentūrā, un ja mēs vēlamies, lai šis tīkls būtu nosegts, ģimenes ārstu iztrūkums ir ļoti liels," viņš teica.
Ārstu palīgu praksēs varētu strādāt arī tie NMPD mediķi, kas cienījamā vecuma dēļ vairs nevar strādāt ātrajā palīdzībā - viņiem pēc noteikta vecuma sasniegšanas tiktu piedāvāta valsts garantēta vieta primārajā veselības aprūpē. "Piemēram, 60 gadus vecai sievietei vairs nav tik viegli strādāt neatliekamās palīdzības dienestā – tas ir fiziski ļoti smags darbs. Tomēr šim cilvēkam ir ļoti labas zināšanas un liela pieredze. Tas ir ļoti kvalificēts personāls, kas var patstāvīgi strādāt šādā ārsta palīga praksē. Tas ir viens no veidiem, kā salīdzinoši īsā laikā paplašināt veselības aprūpes pieejamību, savukārt mums samazinātos sekundāro izsaukumu skaits," teica NMPD direktors.
NMPD atbalsta arī veselības ministres Ingrīdas Circenes ierosinājumu veidot plašāku mājas aprūpes dienestu, kas spētu aprūpēt vismaz hroniskos pacientus un ar savu transportu piebraukt pie viņiem mājās.
"Mājas aprūpe Latvijā darbojas jau vairākus gadus – to realizē gan ģimenes ārsti, gan ambulatorie centri, gan atsevišķas slimnīcas, kas ir izveidojušas mājas aprūpes dienestu. Par to tiek saņemta valsts nauda un ģimenes ārsti norāda, kuriem pacientiem šī mājas aprūpe būtu nepieciešama. Tādēļ viens no veidiem ir paplašināt mājas aprūpi," teica Ploriņš, gan atturoties spriest, cik liels finansiāls ieguldījums tam būtu nepieciešams.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar NMPD apkopoto statistiku ātrās palīdzības brigādes diennaktī dodas vidēji 1200‒1300 izsaukumos un tikai nedaudz virs 50% gadījumu pacientiem ir reāls dzīvības apdraudējums. Hospitalizē 45% no visiem pacientiem, pie kā izbrauc ātrā palīdzība.
