Pirmdiena, 13.maijs

redeem Ira, Iraīda, Irēna, Irina

arrow_right_alt Latvijā \ Veselība

Valsts darba inspekcija uzsāk sociālo kampaņu "Strādā vesels"

Valsts darba inspekcija (VDI) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu uzsāk informatīvo kampaņu "Strādā vesels", lai pastiprināti vērstu darbinieku uzmanību uz drošības un veselības aizsardzības nozīmīgumu darba vietās.

Lai gan ekonomiskās recesijas ietekmē ir samazinājies nodarbināto skaits, darba vietās joprojām ir daudz smagu traumu un liels nelaimes gadījumu skaits ar letālām sekām. Pēc VDI operatīvajiem datiem - šogad līdz 13.oktobrim darba vietās bojā gājuši 30 cilvēki (salīdzinoši pērn - 25) un smagas traumas bija guvuši 132 cilvēki (pērn - 207). Kopumā līdz šī gada 13.oktobrim darba vietās reģistrēti 840 nelaimes gadījumi, informē Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Bunka-Brilijonka.

Informatīvā kampaņa "Strādā vesels" ir vērsta uz visiem darbiniekiem, īpaši uz tiem, kuri nodarbināti nozarēs, kas saistītas ar paaugstinātu risku, piemēram, kokapstrāde, metālapstrāde, pārtikas ražošana, darbs augstumā un darbs ar elektroierīcēm, kā arī citās, visbiežāk, industriālās jomās, kur pastāv risks gūt darba traumas.

Kampaņas laikā plānots pastiprināti informēt un izglītot nodarbinātos par viņu atbildību attiecībā pret savu drošību darba vietā un atgādināt par iespējamām sekām, ja netiek ievēroti darba drošības noteikumi. Tā kā cilvēka vizuālā uztvere ir viena no spēcīgākajām, mērķauditorijas uzrunāšanai ir sagatavoti informatīvi plakāti, īsfilmas, reklāmas rullīši, kuros atspoguļota skaudrā dzīves realitāte - darbā gūtas traumas. Kopumā kampaņas ideja ir tieši un bez aplinkiem runāt ar cilvēkiem, kuri potenciāli var sevi apdraudēt darba vietā.

Vismaz 70% no visiem nelaimes gadījumiem darba vietās radušies pārgalvības vai nevērības rezultātā. "Daudzi no šiem nelaimes gadījumiem varētu arī nenotikt, ja pienācīgi tiktu ievēroti darba drošības noteikumi. Pētījumu dati liecina, ka 48% Latvijas iedzīvotāju nav pietiekami informēti par drošības un veselības riskiem darba vietā, tādēļ Valsts darba inspekcija uzsāk šo sabiedrības informēšanas kampaņu. Mēs vēlamies uzsvērt, ka cilvēkam darbā nav jāiet bojā vai jāgūst smagas, dzīvībai bīstamas traumas, un ar publisku uzmanības pievēršanu šai problēmai ceram, ka nelaimes gadījumu skaits darbā samazināsies," skaidro VDI direktora p.i. Māris Badovskis.

Ap 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskās krīzes ietekmē situācija darba drošības un veselības aizsardzības jomā Latvijā pasliktināsies, liecina Eiropas darba drošības un veselības aģentūras pētījums par darba drošību un veselību 27 ES dalībvalstīs, kas veikts šī gada pavasarī. 67% Latvijas iedzīvotāju (61% ES iedzīvotāju) domā, ka ekonomiskās krīzes ietekmē situācija darba drošības un veselības aizsardzības jomā Latvijā pasliktināsies. Tāpat informētība par drošības un veselības riskiem darba vietā varētu būt labāka - 52% iedzīvotāju uzskata, ka ir ļoti labi vai diezgan labi informēti par drošības un veselības riskiem darba vietā. Šis rādītājs ir zem ES vidējā.

VDI statistika liecina, ka šogad nelaimes gadījumi darba vietās ar letālām sekām visvairāk notikuši apstrādes rūpniecībā (piem., pārtikas produktu ražošana, kokapstrāde, darba mašīnu ražošana u.tml.) - šogad dzīvību zaudējuši jau seši cilvēki (2008. gadā - pieci bojāgājušie). Kā otrā riskantākā nozare pēc darba vietā dzīvību zaudējušo skaita ir būvniecība - šogad pieci letāli gadījumi; 2008.g.- deviņi cilvēki). Citās nozarēs bojā gājušo skaits ir salīdzinoši mazāks. Pērn vislielākais negadījumos cietušo skaits bija kokapstrādes nozarē.

Letālas un smagas traumas darba vietā diemžēl gūst nepieredzējuši darbinieki, t.i., ar stāžu līdz vienam gadam un 1-3 gadiem. Tas gan nenozīmē, ka biežāk cieš gados jauni cilvēki. Pēc VDI datiem visvairāk smagas traumas darba vietā bijušas cilvēkiem vecumā no 45-64 gadiem. Diemžēl arī letāli nelaimes gadījumi visvairāk vecuma grupās no 35 līdz 44 gadiem un no 45 līdz 64 gadiem. Riskantākās profesijas - kvalificēti strādnieki un amatnieki (šogad jau 13 bojāgājušie), kā arī iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri.