Nabadzīgajā Latvijā teju dārgākās mēnešbiļetes
Latvijā, kurā iedzīvotāju labklājības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā, šobrīd sabiedriskā transporta mēnešbiļetes galvaspilsētā ir vienas no dārgākajām un neizdevīgākajām.
Jau nedēļu Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi par sabiedrisko transportu maksā gandrīz dubultcenu, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi vai gadu. Viens brauciens maksā 1,15 eiro iepriekšējo 0,60 eiro vietā, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā. Nedaudz var ietaupīt, pērkot biļeti vairākiem braucieniem vai abonentbiļeti noteiktam laika periodam. Tiem, kuriem ikdienā ar sabiedrisko transportu jāpārvietojas bieži vai, piemēram, uz darbu jādodas ar diviem transporta līdzekļiem, izdevīgākas ir abonetbiļetes. Neatkarīgā pārliecinājās, ka, iegādājoties mēnešbiļeti visām dienām uz visiem transporta veidiem par 50 eiro, tā atmaksājas, ja mēneša laikā tās īpašnieks ar sabiedrisko transportu braucis vismaz 44 reizes (rēķinot pēc biļetes pamatcenas 1,15 eiro). Lai gan tas, protams, ir atvieglojums, tomēr tiem, kas ikdienā lieto sabiedrisko transportu, Rīgas mēnešbiļešu sistēma nav draudzīgākā Eiropā. Čehijā mēnešbiļete atmaksājas jau pēc 18 braucieniem, Helsinkos un Valletā pēc 20 braucieniem, Tallinā – pēc 21 brauciena, Oslo, Stokholmā, Budapeštā, Vīnē – pēc 22 braucieniem. Tiesa, atsevišķās pilsētās sabiedriskais transports ir vēl dārgāks nekā Rīgā, piemēram, Londonā sabiedriskā transporta mēnešbiļetes cena sasniedz 163 eiro.
Salīdzinot mēnešbiļešu cenas 25 Eiropas valstīs, jāsecina, ka Rīgā mēnešbiļete visām mēneša dienām visiem transporta veidiem un maršrutiem ir septītā dārgākā. Luksemburgā, kurā vidējā alga ir 5,6 reizes lielāka nekā Latvijā, sabiedriskā transporta mēnešbiļete maksā tikpat, cik Rīgā. Lētāk nekā Latvijas galvaspilsētā abonentbiļete mēnesim vai 30 dienām ir Somijas, Beļģijas, Austrijas, Spānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Maltas, Igaunijas, Čehijas galvaspilsētā. Visās šajās valstīs vidējās algas ir augstākas nekā Latvijā.
Tas nozīmē, ka rīdzinieki sabiedriskajā transportā šobrīd ir spiesti tērēt ievērojamāku daļu no saviem ieņēmumiem, starp 25 Eiropas valstīm pat vislielāko. Rīgas sabiedriskā transporta mēnešbiļetes cena ir aptuveni deviņi procenti no vidējās algas, savukārt Oslo, Luksemburgā, Helsinkos, Vīnē, Madridē, Valletā tikai divi procenti. Gandrīz tikpat liela daļa no algas sabiedriskam transportam ir jātērē arī Maskavas un Bulgārijas iemītniekiem.
Iedzīvotājiem, kuru atalgojums ir mazāks nekā valstī vidējais, sabiedriskā transporta pakalpojumi maciņā izgrauž vēl lielāku robu. Latvijā, kā zināms, nabadzības līmenis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Centrālā statistikas pārvalde ik gadu apkopo nabadzības riska līmeni, tas ir, iedzīvotāju īpatsvaru procentos, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums mazāks nekā 60% no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas. CSP jaunākie dati liecina, ka 2013. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju, tas ir, katrs piektais Latvijā dzīvojošais. Salīdzinot ar 2012. gadu, nabadzības riska līmenis ir palielinājies par 1,8 procentpunktiem. Iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem, kuriem ir vismazāk atvieglojumu Rīgas sabiedriskajā transportā, nabadzības riska līmenis saskaņā ar CSP datiem ir 18,4%, tātad katrs piektais vai sestais strādājošais ir pakļauts nabadzības riskam.