Piektdiena, 10.maijs

redeem Maija, Paija

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

VIDEO. Lielās talkas laikā pirmo reizi Rīgas parkā tiek izvietoti milzu būri pūcēm un ūpjiem

© Ekrānuzņēmums

Gadu gaitā Lielā Talka no vienkāršas atkritumu savākšanas pāraug teritorijas labiekārtošanas un sakopšanas iniciatīvā: kā minēts Talkas.lv mājaslapā, izmētāto atkritumu un piesārņoto vietu daudzums kopš 2008. gada samazinājies uz pusi.

Pašvaldības uzņēmums "Rīgas meži", kas apsaimnieko ne tikai galvaspilsētai piederošos mežus Rīgā un Pierīgā, bet arī Rīgas dārzus un parkus, šogad papildus daudziem desmitiem parasto putnubūrīšu uzstāda arī trīs lielus būrus, kas izmērā atgādina viesnīcu istabās atrodamos minibāra ledusskapīšus un domāti pūcēm, bet varbūt pat ūpjiem.

Gadu gaitā Lielā Talka no vienkāršas atkritumu savākšanas pāraug teritorijas labiekārtošanas un sakopšanas iniciatīvā: kā minēts Talkas.lv mājaslapā, izmētāto atkritumu un piesārņoto vietu daudzums kopš 2008. gada samazinājies uz pusi. Pašvaldības uzņēmums "Rīgas meži", kas apsaimnieko ne tikai galvaspilsētai piederošos mežus Rīgā un Pierīgā, bet arī Rīgas dārzus un parkus, šogad papildus daudziem desmitiem parasto putnubūrīšu uzstāda arī trīs lielus būrus, kas izmērā atgādina viesnīcu istabās atrodamos minibāra ledusskapīšus un domāti pūcēm, bet varbūt pat ūpjiem.


"Šis ir kaut kas jauns: tādus mēs vēl neesam uzstādījuši četru gadu laikā, kopš strādāju "Rīgas mežos" un kāpju kokos veikt visādus - koku un ne tikai kopšanas darbus virs zemes," saka arborists Nils Raubens. Trīs jaunie lielizmēra būri karāsies pie kokiem astoņu metru augstumā mūsu apsaimniekotajā Saules dārzā, kas atrodas pie Ķīšezera.

Kā "Rīgas Mežu" darbiniekiem stāstījuši ornitologi, dobumperētājiem putniem pēdējā laikā klājas grūti, jo sarucis dobumu skaits — mūsdienās kārtīgs mežsaimnieks cenšas tīrīt mežu un bojātus kokus ar dobumiem nogāzt, taču šāda rūpīgo saimnieku pieeja nenāk par labu pūcēm, kam samazinās dzīvesvietu skaits. Pilsētās vispār dobumainus, iztrunējušus kokus parkos bieži uzskata par bīstamiem un cenšas laikus novākt, tāpēc jākompensē apstākļu maiņa pūcēm, sagādājot attiecīga izmēra būrus.

Lai tādu uzdabūtu kokā, ar labu gribu vien nepietiek — vajadzīgi vismaz divi profesionāli arboristi. Vispirms pāri resnam zaram, kam jāatrodas vismaz astoņu metru augstumā, ar rokasgranātai līdzīga atsvara palīdzību tiek pārmests tievs, sarkans pavediens. Tam tiek piesiets kārtīgs striķis, uzvilkts zarā un nolaists pa otru pusi lejā. Tagad Nils Raubens pa resno striķi var uzkāpt kokā, kamēr viņa kolēģis pārmet atsvaru blakus zaram un sagatavo vēl otru izturīgo striķi, ar kuru kokā tiek uzvilkts pūču būris. Svarīgi, lai būri uzstādītu pie tāda koka, kam pielidošanu netraucē zari un lapas.

"Būrī ielikta kārta ar zāģu skaidām, jo zinātnieki mums izskaidroja, ka dobumperētājiem nav raksturīgi pašiem stiept materiālus un vīt ligzdas dobumu iekšienē, kur mēdz būt mīksti trūdi, tāpēc mēs viņiem būrim līdzi iedosim skaidas," stāsta "Rīgas mežu" darbinieki. “Savukārt parastie strazdu un zvirbuļu būrīši mūsdienās tiek izgatavoti ar noņemamu aizmuguri, lai būrīti rudenī var noāķēt no koka un iztīrīt — zvirbulis un zīlīte ir par maziem un vājiem, lai spētu saviem spēkiem izcelt netīrumus no būra grīdas līdz skrejas caurumam.
Vēl Saules dārzā tiek izlikti seši pastkastītes izskata būrīši sikspārņiem, lai iedrošinātu tos pārvākties no tuvumā esošo māju bēniņiem uz dzīvi parkā — taču zinātnieki brīdinājuši, ka var paiet gadi desmit, kamēr šāds būrītis kļūst apdzīvots, jo sikspārņi dienā neko neredz, nelido apkārt un tāpēc nespēj ieraudzīt, ka parādījušās viņiem noderīgas dzīvesvietas. Līdz ar to šie būrīši tiek izgatavoti no impregnētiem dēlīšiem un vēl apsisti ar jumta papei līdzīgu materiālu, lai to kalpošanas laiks būtu vairākas desmitgades.

Jau ziņots, ka “Rīgas meži” sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicināja iedzīvotājus Lielajā talkā sakopt Saules dārzu Mežaparkā. Talkā tika satīrīts Ķīšezera krasts, demontēti parka ieejas vārti, pārmērīti dižkoki, kā arī uzlikti jauni putnu un sikspārņu būri.

Saules dārzs Ķīšezera krastā ir vēsturisks, bet nedaudz novārtā atstāts pastaigu parks ar nozīmīgām dabas bagātībām. Parkā aug dižkoki, kuros mājo sikspārņi, pūces, dažādi mazāki un lielāki dzīvnieki, kā arī pavisam īpašs un noslēpumains kukainis: lapkoku praulgrauzis. Parku 2024. gada sākumā savā apsaimniekošanā ir pārņēmis pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”.

Šogad Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi projekta “LIFE Osmo Baltic” īstenošanu, kura mērķis ir veicināt visā pasaulē retā kukaiņa - lapkoku praulgrauža aizsardzību, apzinot un apsaimniekojot šīs sugas dzīvotnes Latvijā. Tāpēc talkas dalībnieki varēs uzzināt par šīm vabolēm un tām nepieciešamo specifisko dzīves vidi, kas ir bioloģiski veci koki, kādi aug Saules dārzā.

Veco koku uzturēšana pilsētvidē ir ļoti nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Domājot ilgtermiņā, šie koki ir ne tikai ar ainavisko, estētisko un vēsturisko vērtību; tie arī kalpo kā mājvieta vairāk nekā 50 dažādiem dzīvajiem organismiem. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi atpazīt un novērtēt apkārtesošās dabas vērtības, kā arī rūpēties par pilsētvides “dabas daudzdzīvokļu mājām”!

Par Saules dārzu
Saules dārzs atrodas starp Ezermalas, Roberta Feldmaņa ielām un Ķīšezeru; tā platība ir gandrīz septiņi hektāri. Dārza centrālo daļu veido bijušās Grāves muižas parks, kurā kādreiz atradies saules pulkstenis. Tam par godu vieta ieguvusi savu tagadējo nosaukumu.

Saules dārzam ir liela nozīme lapkoku praulgrauža aizsardzībai Rīgas pilsētā. Šī vabole mitinās vecos, dobumainos platlapju kokos. Praulgraužu kāpuru attīstība dobumos notiek līdz pat trim gadiem, bet pašas vaboles ir aktīvas tikai dažas nedēļas vasaras otrajā pusē. Lapkoku praulgrauža populācijas aizsardzībai veido mikroliegumus.

Šis senais parks ir viena no sikspārņu sugām bagātākajām vietām Rīgā. Tajā atklātas piecas sikspārņu sugas: ziemeļu un Natūza sikspārnis, rūsganais vakarsikspārnis, pundursikspārnis un ūdeņu naktssikspārnis. Atgādinām, ka visas Latvijā sastopamās sikspārņu sugas ir aizsargājamas!

Parka teritorijā atrodami arī vairāki dižkoki - melnalkšņi, ozoli un priedes. Pēdējā mērīšanas reizē lielākā ozola apkārtmērs bija 5,09 m. Lai precizētu seno koku aktuālos izmērus un reģistrētu jaunus dižkokus, talcinieki kopā ar speciālistiem veiks koku uzmērīšanu.