Kultūras ministrija (KM) izskatīšanai valdībā virza informatīvo ziņojumu, kurā piedāvās divus scenārijus par "Stūra mājas" jeb Teteru nama tehnisko stāvokli un rīcību muzeja ekspozīcijas saglabāšanai, tviterī norāda kultūras ministre Agnese Logina (P).
Pēc ministres paustā, pirmais scenārijs paredz īpašuma virzīšanu atsavināšanai, vienlaikus turpinot ilgtermiņa nomas attiecības ar Latvijas okupācijas muzeju. Otrais scenārijs noteiktu, ka ēka paliek VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īpašumā, taču valdībai ir jāatrod līdzekļi, lai nodrošinātu ēkas vai tās daļas, kur patlaban atrodas muzeja ekspozīcija, tālāku ekspluatāciju.
Kultūras ministre atzīmē, ka, vērtējot nama stāvokli, "Stūra mājas" ekspozīciju un padomju represīvā aparāta upuru piemiņa ir absolūta KM prioritāte.
"Mēs esam gatavi atbalstīt tikai tādu rīcības virzienu, kas garantē [Latvijas] Okupācijas muzeja (LOM) kūrētās ekspozīcijas pieejamību gan šogad, gan ilgtermiņā, neatkarīgi no pārējā īpašuma statusa. Jautājumu par ēkas tālāko likteni esmu rosinājusi vairākkārt apspriest koalīcijā, taču šobrīd ar lēmumu par tālāko rīcību vairs nevar kavēties," uzsver Logina.
Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, KM kā par muzeju nozari atbildīgajai valsts pārvaldes iestādei ir svarīgi, lai arī turpmāk "Stūra mājā" atrastos LOM izveidotā ekspozīcija un "Stūra mājā" tiktu saglabātas ilgtermiņa nomas attiecības ar LOM.
Lai to nodrošinātu, KM ir izstrādājusi un virza izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu, kas cita starpā paredz izvērtēt un Ministru kabinetam (MK) lemt par diviem iespējamiem scenārijiem turpmākajā rīcībā ar "Stūra māju".
Ņemot vērā kopējos nepieciešamos finanšu ieguldījumus, viens no risinājumiem būtu "Stūra mājas" virzīšana atsavināšanai. Nomas līgums ar LOM biedrību noslēgts 2020.gada 13.maijā ar nomas termiņu līdz 2050.gada 30.decembrim, kas nostiprināts arī zemesgrāmatā.
Otrs iespējamais risinājums būtu arī turpmāk saglabāt īpašuma tiesības uz "Stūra māju" VNĪ. Šādā gadījumā KM sagatavotu izskatīšanai MK rīkojuma projektu, kas paredz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 847 000 eiro pārskaitīšanai VNĪ "Stūra mājas" neatliekami veicamo būvdarbu izpildei 2024.gadā. Savukārt Finanšu ministrija (VNĪ) izvērtētu un iesniegtu izskatīšanai MK priekšlikumu par turpmāko rīcību, tai skaitā nepieciešamo turpmāko finansējumu un veicamajiem darbiem, lai uzsāktu visas ēkas pilnvērtīgu ekspluatāciju.
Kokale atzīmē, ka, iepazīstoties ar citu valstu pieredzi līdzīgu, ar Valsts drošības komitejas (VDK) mantojumu saistītu ēku apsaimniekošanā, secināms, ka katra no valstīm ir izvēlējusies savu pieeju. Lietuvā bijušajā VDK ēkā Viļņā ir iekārtots Genocīda un pretošanās izpētes centrs un Lietuvas okupācijas un brīvības cīņu muzejs. Savukārt Igaunijā bijušā VDK ēka Tallinā ir privātīpašums. Ēkas augšējos stāvos ir dzīvokļi un biroji, pagrabstāvā - VDK cietuma kameru ekspozīcija, kas ir Okupācijas un brīvības muzeja "VABAMU" struktūra.
Stūra mājas kopējā platība saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju ir 8552 kvadrātmetri (m2). Ēkas daļā - 690 m2 jeb 8% pagrabstāva un pirmā stāva - kas ar KM rīkojumu atzīta par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu, izstāžu ekspozīciju iekārtojis un apmeklētājus uzņem LOM. Pārējā ēkas daļa - 92% - netiek izmantota, atrodas avārijas stāvoklī un tās rekonstrukcijai ir nepieciešami vismaz 21,14 miljoni eiro.
KM pārstāve norāda, ka LOM ekspozīcija "Stūra mājā" izveidota 2014.gadā, un tās atrašanās vēsturisko notikumu vietā ir vēstījums par Latvijas vēstures traģiskajiem notikumiem, ko nedrīkst aizmirst un kas ir atgādinājums ikvienam par totalitārā režīma nodarīto ļaunumu un postu. "Stūra māja" un tajā esošās traģisko notikumu liecības ir saglabājamas nākamajām paaudzēm, attiecīgi nodrošinot, ka tiek saglabāta arī LOM darbība īpašumā un tādējādi tiek saglabātas arī vēsturiskās liecības par čekas darbību Latvijā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja VNĪ Korporatīvās komunikācijas daļā, "Stūra māja" patlaban ir atvērta sabiedrība. VNĪ ir saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izvērtējumu par līdz šim paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem Tetera namā, un biroja atzinumā atļauta nama turpmāka ekspluatācija un grozīts iepriekšējais lēmums, kas prasīja bīstamību namā novērst līdz martam, vai arī to slēgt sabiedrībai. Kā norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, BVKB mainījis lēmumu, pamatojoties uz VNĪ pausto apņemšanos iespējami īsā laikā novērst konstatētās bīstamības.
Pēc VNĪ paustā, iepriekš jau publiski izskanējis, ka KM izstrādās un iesniegs valdībai ziņojumu par naudas līdzekļu piešķiršanu steidzamo remontdarbu īstenošanai un nama apsaimniekošanas izmaksu segšanai, kā arī izstrādās īpašu likumu Tetera nama aizsardzībai un atjaunošanai par ko kapitālsabiedrība ir saņēmusi arī oficiālu vēstuli no ministrijas.
VNĪ vērsās pie BVKB ar lūgumu atlikt iepriekšējā biroja lēmuma piespiedu izpildi, norādot uz jau paveikto drošības uzlabošanai namā, kā arī piedāvājot plānu ar turpmāk veicamajām darbībām, lai pilnībā novērstu biroja konstatētās bīstamības ēkā, kas balstīts uz valdības un KM pausto informāciju.
Pirms biroja lēmuma saņemšanas kapitālsabiedrība ir radusi risinājumu novērošanas kameru uzstādīšanai ap namu Brīvības ielā 61, Rīgā, tādējādi samazinot iespējamos nākotnes vandālisma draudus. BVKB atzinumā norādīts, līdz bīstamību pilnvērtīgai novēršanai, jāturpina 2022.gadā īstenotā bīstamo teritoriju - iekšpagalmu un caurbrauktuvi - norobežošana, nepieļaujot nepiederošu personu piekļuvi tām.
Vārna uzsvēra, ka VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai ir pienākums pieņemt atbildīgus un ilgtspējīgus lēmumus attiecībā uz ikkatru tās pārvaldībā esošo īpašumu. VNĪ atzinīgi novērtē valdības sniegto atbalstu ilgtspējīga risinājuma izstrādē. Pēc Vārnas paustā, to ir novērtējušas arī atbildīgās institūcijas, ļaujot Tetera nama durvīm būt atvērtām sabiedrībai arī turpmāk.
"Apzināmies, ka nama turpmākai ekspluatācijai ir nepieciešami ne tikai apjomīgi ieguldījumi, bet arī ievērojams darbs. Ceram, ka iesaistītās puses turpinās veiksmīgu un ātru sadarbību arī turpmāk," uzsver Vārna.
VNĪ 2022.gada 18.oktobrī saņēma brīdinājumu no BVKB par nepieciešamību īstenot iesniegto būvniecības ieceri bīstamības novēršanai līdz 2023.gada 28.februārim. Ja nenovērsīs biroja konstatēto bīstamību, BVKB nāksies piemērot VNĪ soda naudu, kas juridiskai personai var sasniegt pat 10 000 eiro par katru fakta konstatācijas reizi.
Jau ziņots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētā bīstamība Tetera namā jānovērš līdz 2024.gada 7.maijam. Šo darbu īstenošanai nepieciešami vismaz 400 000 eiro. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.
Finansējums ļautu savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, kā arī aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās. Savukārt pilnvērtīgai ēkas ekspluatācijai un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ir nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, kas nodrošinās tās pilnvērtīgu atjaunošanu un dzīvības atgriešanu tajā.
