Izstāde par ērtu un labu dzīvošanu
 
ATŠĶIRĪGI. Telavivas Bauhaus centra līdzdibinātājs Miha Gross atzina, ka ierašanās uz izstādes atklāšanu šīs ziemas lielākajā spelgonī viņam bija ekstrēms piedzīvojums, tomēr viņš izgāja pāris stundu pastaigā, lai iepazītos ar Rīgu – pilsētu, kuras daļa tāpat kā Telavivas Bauhaus arhitektūras mantojums ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tomēr abas pilsētas ir pilnīgi atšķirīgas ©F64

Līdz 13. aprīlim Latvijas Arhitektūras muzejā Rīgā skatāma izstāde Bauhaus un internacionālā stila ēkas Telavivā: uzturēšana un atjaunošana. Tā ir pirmā reize, kad Latvijas sabiedrībai ir iespēja iepazīt šā arhitektūras virziena rašanās vēsturi Telavivā un tā izcilākos paraugus, norāda izstādes rīkotāji.

Rīgā nereti izvēršas kaismīga viedokļu apmaiņa par to, ko būvēt, kur būvēt, un ar arhitektūru nesaistīti cilvēki - Latvijas iedzīvotāji - nereti savu vērtējumu izsaka patīk-nepatīk kategorijās. Ir gadījumi, kad cilvēkiem nav saprotama iecere kādu būvi ielikt vietā, kas ilgus gadus nav bijusi apbūvēta. Izstādes autors Telavivas Bauhaus centra līdzdibinātājs Dr. Miha Gross saka - ja ēka kontrastē ar pilsētvidi, tad tās būvniecība var būt problēma, bet Izraēlā iedzīvotāji bieži neprotestē pret projektiem, kas viņiem šķiet nepieņemami. Taču municipalitāte to var ietekmēt, lai gan šobrīd Izraēlā ir tendence, ka no augšas netiek noteikts, kādā stilā ēkas jāceļ. Pazudusi arhitektoniskā vienveidība, kas pastāvēja sociālisma apstākļos.

Izstāde Latvijas Arhitektūras muzejā iepazīstina ar unikālo Telavivas Bauhaus arhitektūras mantojumu, kura aizsākumi meklējami XX gadsimta 30. gados. Šajā laikā no Vācijas uz Izraēlu emigrēja daudzi slaveni ebreju izcelsmes arhitekti, kuri turpināja darbu Telavivā. Mūsdienās šis arhitektūras mantojums ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Telavivu, pateicoties gaišajām modernisma ēkām, ar kurām apbūvēts pilsētas centrs, dēvē par Balto pilsētu. Bauhaus stilam raksturīga funkcionalitāte - formu nosaka funkcija. Māja paredzēta dzīvošanai, tāpēc, piemēram, Izraēlā šā stila celtnes atšķirsies no Eiropas dzīvojamām mājām. To nosaka arī klimats. Eiropā funkcionalitāte izpaužas kā nepieciešamība pēc gaišām telpām, tāpēc ēkām ir lieli logi, bet Izraēlā, kur vajadzīga ēna, logi ir nelieli, toties svarīgs ir balkons. Un ēku krāsojums - lai nekarsētu dzīvokļus. Latvijā Bauhaus stila ēkas var aplūkot Jūrmalā - formu lakonisms un iekštelpu atbilstība to funkcijām, plašums. M. Gross uzsver, ka māja tiek būvēta, lai tajā ērti dzīvotu, nevis izrādītos.

Bauhaus stila filozofiju radīja arhitekts Valters Augusts Gustavs Gropiuss. Viņš uzskatīja, ka funkcionāli nepamatotas celtnes formas, izrotājumi pieblīvē arhitektūru un piesārņo cilvēka psihi ar liekām detaļām, bet lakonisms, formu vienkāršība ir gan lietderīga no izmantošanas viedokļa, kā arī cilvēku netieši mudina domāt loģiski un racionāli. Mazāk ir labāk vai mazāk ir skaistāk - īsumā tāda varētu būt viņa filozofija arhitektūrā.

Tāpēc jo interesantāk vērot šo izstādi, jo UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs - ar tā viduslaiku apbūvi, jūgendstilu un koka arhitektūru. Tas ir atšķirīgs no Telavivas Bauhaus mantojuma un, izmantojot Gropiusa filozofiju, cilvēka psihi pieblīvēja ar sīkumiem, detaļām, niansēm, nevis plašu skatījumu.

Neatkarīgā jautāja M. Grosam, vai modernisms jeb Bauhaus ir mūžīgāka vērtība nekā, piemēram, jūgendstils. Rīgā jūgendstila ēkas vairs nebūvē, bet funkcionalitāte un ērtība mūslaiku cilvēkam kļūst arvien nozīmīgāka. Viņš saka - funkcionalitāte un vienkāršība arhitektūrā tiešām netiek zaudēta, bet mainās materiāli. Bauhaus filozofija nozīmē funkcionalitāti, un, ja ir laiks mainīties un izmantot modernākus materiālus celtniecībā, tad tas tiek darīts. Izraēlā, kur dzīvo dažādas tautas, pastāv arī gaumes un tradīciju ietekme, jo, piemēram, eiropieši vēlas vizuāli vienkāršākas mājas, bet austrumnieki - greznākas. Tāpēc arī vizuāli Bauhaus stilam piemīt nianses.