Rīgas Pilsētas attīstības departamenta sagatavotajā atbildē Neatkarīgajai par pašvaldības plāniem un rīcību pilsētnieku skaita sarukuma apturēšanai norādīti «būtiski principi, kurus Rīgas pašvaldība pakāpeniski ieviesīs pilsētvides uzlabošanai (daļu jau ieviešam – veloceļi, sabiedriskā transporta joslas, parku revitalizācija u.c.) tuvāko gadu laikā».
Centrālā statistikas pārvalde ir iekaisījusi sāli Rīgas un visas Latvijas brūcēs, norādot uz rīdzinieku kopskaita sarukumu no 766,4 tūkstošiem cilvēku 2000. gadā līdz 641,4 tūkstošiem šā gada sākumā. Par šādiem rādītājiem atbildīgais Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments komentārā Neatkarīgajai rakstiski apliecināja, ka «pēdējo sešu gadu laikā ir pieņēmis šo faktu kā galveno nākotnes izaicinājumu un jauno plānošanas paradigmu pakārtojis depopulācijas problēmas risināšanai». Tūlīt pēc tam sekoja norāde uz šā mērķa labā paveikto veloceliņu ierīkošanu un parku labiekārtošanu, kuras rezultātā ap 2030. gadu «Rīgā varētu atgriezties Pierīgas ģimeņu jaunā paaudze». Kurš tam ticēs, ka cilvēki patiešām pārvāksies uz pilsētu, kuras pirmais piedāvājums ir iespēja pabraukāt ar velosipēdiem starp puķu dobēm? Vai tiešām Rīgai nav darbu ar būtiskāku ietekmi uz pilsētnieku skaitu tuvākā un tālākā nākotnē?
Attīstības departamenta preses pārstāve Solvita Brance atbildēja, ka šādi darbi ir uzskaitīti pilsētas Attīstības programmā 2014.-2020. gadam un tai pakārtotajam Investīciju plānam 2017.- 2019. gadam. Šie dokumenti publicēti departamenta mājaslapā un tādējādi visiem pieejami. Pirmajā brīdī ļoti cerīgi izskatās 1 503 390 924,83 eiro, t.i., pusotrs miljards eiro, kas rezumē Investīciju plānu. Dažu gadu laikā par šādu naudu taču varētu izdarīt vairāk, nekā tikai atjaunot puķu dobes dažos pilsētas parkos. Tālāka iedziļināšanās šajos dokumentos ne pie kā laba nenoved.
Investīciju plāna rezultējošajā rindiņā uzrādīti pusotra miljarda avoti, starp kuriem pats bagātīgākais avots, kas došot 590 miljonu eiro, slēpjas zem segvārda «cits». Pati pašvaldība sola ieguldīt tikai 527 miljonus eiro un no Eiropas Savienības palīdzības fondiem piesaistīt 350 miljonu, bet kas ir tas «cits»? Kam un kāpēc no tā iztecēs nauda?
Atbilde tāda, ka «cits» būs bankas, kas aizdos 188 miljonus eiro zemās grīdas tramvaju trašu ierīkošanai, 150 miljonu - tramvaju pirkšanai, 102 miljonus - trolejbusu pirkšanai un 70 miljonu - autobusu pirkšanai. Ja tādus dižfinansējumus atskaita, tad par caurmēra finansējumu katram no 350 plānā uzskaitītajiem objektiem vai projektiem patiešām neiznāk daudz vairāk, kā nepieciešams vienai puķu dobei Rīgas pašvaldībā pieņemtajā izmaksu līmenī. Līdz ar to vārds vārdā atkārtojas jau uzdotais jautājums, vai tiešām cilvēki pārcelsies uz Rīgu, lai braukātu starp puķu dobēm ja ne ar velosipēdiem, tad tramvajos, trolejbusos un autobusos? Cik daudziem cilvēkiem jāpārceļas uz Rīgu, lai viņu braukāšana ļautu atpelnīt tagadējos kapitālieguldījumus vai nu transporta biļetēm, vai pašvaldības nodokļu ieņēmumiem, kas jau tagad dāsni plūst uz pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme? Vai nenotiks tieši pretējais, ka cilvēki tāpēc muks no Rīgas, lai nebūtu jāsēž parādu bedrē, kuras fiziskais veidols jau tagad ir dubļu peļķes? Lai gan starp 350 finansējuma objektiem seši septiņi attiecas uz lietusūdens savākšanu, situāciju pilsētā kopumā tie nemainīs vairāk kā Integrēta lietusūdens pārvaldība 330 tūkstošu eiro vērtībā, kāda pilsētā jau darbojas.
