Drīzumā galvaspilsētā sāks kursēt pirmie desmit ar ūdeņradi darbināmie trolejbusi. Vizuāli tie neatšķirsies no saviem pašreizējiem «kolēģiem», taču šie spēkrati būs daudz draudzīgāki videi – samazināsies kaitīgo izmešu daudzums galvaspilsētā, kas nonāk gaisā, sadegot dīzeļdegvielas produktiem. Rīgas satiksme (RS) uzsākusi arī ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecību. Tā būs pieejama arī privātajam transportam.
Iedīgļi šādām vērienīgām pārmaiņām meklējami 2013. gadā, kad Latvijas zinātnieki RS iepazīstināja ar ūdeņraža izmantošanas potenciālu un iespējām.
Latvijas zinātnieki var Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis uzsver: «Varam lepoties ar Latvijas Ūdeņraža asociācijas diviem izciliem zinātniekiem: Aivaru Starikovu un Jāni Britsonu, kurus Eiropas Komisija ir atzinusi par ekspertiem, lai ūdeņraža transportu ieviestu visā Austrumeiropā. Mums ir jāapzinās, ka fosilā kurināmā materiāla rezerves pasaulē ir ierobežotas un jebkuru alternatīvu enerģijas veidu, ko var izmantot sabiedriskajā transportā, ir vērts ieviest. Un tieši ūdeņraža transports ir viena no iespējām, kā rūpēties par tīrāku gaisu pilsētā, - tam nav fosilā kurināmajam raksturīgais piesārņojums, piedūmojums un skābekļa patēriņš. Par to mēs varēsim pārliecināties pavisam drīz, kad Rīgā sāks kursēt pirmie ūdeņraža trolejbusi. Jāpiebilst, ka ūdeņradis ir ķīmisks elements, kuru sadalot, pārvietojas atomi. Tie mēdz būt lādēti ar pozitīvu un negatīvu lādiņu. Atomu pārvietošanās procesā šī pretpolu enerģija būs tā, kas darbinās transportlīdzekļa motoru. Un šajā gadījumā ūdeņradim nav nekāda sakara ar degšanu, eksplozijām.»
Zinātnieku un inženieru kopdarbs, piesaistot arī celtniekus [šajā gadījumā - Velves], rudenī iegūs taustāmu rezultātu - tad ir plānots pabeigt ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecību. Stacija atradīsies Rīgā, Vienības gatvē 6, blakus 2. trolejbusu parkam.
Arī vieglajiem auto
«Šīs stacijas būvniecība ir ekskluzīvs pasākums visā Austrumeiropā - tieši Rīgā taps pirmā ūdeņraža gan ražošanas, gan uzpildes stacija,» akcentē Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.
Stacijas būvniecība norisinās starptautiskā projekta H2Nodes ietvaros, un tā būs pieejama gan sabiedriskā transporta uzpildei, gan publiskai lietošanai. Ūdeņraža elektriskie autobusi ar vienu uzpildi septiņās līdz desmit minūtēs var veikt 300-400 kilometru, trolejbusi bez kontakttīkla ar vienu uzpildi varēs veikt līdz 200 kilometriem, savukārt vieglie pasažieru ūdeņraža elektriskie transportlīdzekļi var nobraukt aptuveni 600 kilometru, un to uzpilde aizņem trīs līdz piecas minūtes. Starp citu, stacija kļūs par vienota ūdeņraža koridora sastāvdaļu, ko apņēmusies izveidot Eiropas Savienība, lai ūdeņraža automašīnām būtu ērti uzpildīties, pārvietojoties pa Eiropu.
Projekts H2Nodes tiek īstenots ne tikai Rīgā, bet arī Pērnavā un Nīderlandes pilsētā Arnemā. Projekta ietvaros Rīgas satiksmei tiks piegādāti arī desmit trolejbusi, kam rezerves vilces jauda tiks nodrošināta, oksidējot ūdeņradi kurināmā elementā.
Tehniskā specifikācija nemainīsies
Kā norāda RS tehniskā atbalsta direktora vietnieks Raitis Mazjānis, dīzeļģeneratora vietā trolejbusi izmantos ūdeņradi. «Dīzeļģeneratori tiks aizstāti ar ūdeņraža šūnām. Izmantojot ūdeņradi, trolejbuss var nobraukt daudz vairāk kilometru, nekā izmantojot dīzeļģeneratoru,» skaidro R. Mazjānis. Trolejbusi varēs braukt gan tur, kur ir elektrības vadi, gan tur, kur to nav. «Tehniskā specifikācija trolejbusiem nemainīsies, sēdvietu skaits, protams, arī paliek nemainīgs. Ūdeņraža šūnas tiks ievietotas motora telpā,» stāsta R. Mazjānis, piebilstot, ka vispirms Rīgas ielās kursēs desmit ūdeņraža transportu, bet pēc tam, izvērtējot ekonomisko pamatojumu un ekspluatācijas rādītājus, tiks vērtēta iespēja ar ūdeņradi darbināmo transportlīdzekļu skaitu papildināt.
Paredzamās projekta H2Nodes izmaksas plānotas 16,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 50% līdzfinansē Eiropas Savienība.
