Februāra sākumā, dienā, kad Rīgas pilī notika Baltijas valstu un Vācijas prezidentu tikšanās, pils vestibilā nokrita lustra, bet mēnesi pirms tam applūda atjaunotā greznā Baltā zāle. Vēl turpinās sarunas ar apdrošinātājiem, bet negadījumus var uzskatīt par apstākļu sakritības rezultātu, saka VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons.
Salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā, un janvāra sākumā noplūda aptuveni trešdaļa Baltās zāles griestu, grīda un dažas administratīvās telpas. Tolaik tika solīts, ka aptuveni nedēļas laikā plānots veikt ekspertīzi, lai noteiktu, kāpēc Rīgas pilī salūza ūdens filtrs, bet ekspertīzes rezultāti bija jāgaida ilgāk. A. Blodons skaidro, ka tik ilgas pārrunas ar apdrošinātājiem ir normāla prakse, jo noskaidrots, ka Baltā zāle nolieta neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ. Ūdens filtra bojājumu izraisīja temperatūras svārstības, izveidojās un uzkrājās kondensāts, un notika īssavienojums. Tas nenozīmē, ka darbs vai materiāli bijuši nekvalitatīvi, uzsver A. Blodons.
Savukārt pieredze ar nokritušo lustru likusi pārbaudīt pārējo gaismas ķermeņu stiprinājumus, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos. VNĪ sacīja, ka pieaicinās neatkarīgu ekspertu, kas nav bijis saistīts ar pils rekonstrukcijas darbiem, lai pārbaudītu visus vēsturiskos nerestaurētos pārsegumus. Nokritušās lustras stiprinājums atradās vēsturiskajā pārsegumā - 1929. gadā liktā sijā, kas netika pārbūvēts pils rekonstrukcijas laikā, bet ko, iespējams, bija pabojājis mitrums - 2013. gada vasarā Rīgas pils bēniņos izcēlās ugunsgrēks. A. Blodons stāsta, ka tad, kad lustru novietoja tai paredzētajā vietā, āķis bija pārbaudīts, nospriegots un lustras svaram atbilstošs. Pēc tam Rīgas pilī pārbaudīti un nostiprināti pārējie lustru stiprinājumi. Nokritušajai lustrai nebija vēsturiskas vērtības, jo tā ir mūsdienās izgatavota kopija.
