Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

ACULIECINIEKS: Riteņbraucējs pārbrauc pāri bērnam

© f64

„Bīsties, agresīvais riteņbraucēj! Negadies man tuvākā laikā ceļā! Sitīšu. Bez žēlastības,” brīdina Uldis Strautmanis, kas savā Facebook kontā dalās ar piedzīvoto Rīgas ielās, kur riteņbraucējs pārbraucis pāri trīsgadīgam bērnam.

„Ģertrūdes un Čaka krustojuma manā (un abu manu meitu) acu priekšā viens idiots notrieca apmēram 3 gadus vecu bērnu. Pārbrauca pāri. Jā, tieši tā. PĀRBRAUCA PĀRI! Skatu es atcerēšos ilgi. Par laimi, bērnam nekas nopietns nekaitēja, mazliet lūpa pārsista, protams, raudāja un droši vien psiholoģiski būs smagi. Es biju gatavs puisi triekt pret ceļazīmes stabu, bet laikam bērnu klātbūtne mani savaldīja,” atceras Uldis.

Viņš stāsta, ka riteņbraucējs brauca pa ceļa braucamo daļu līdzās citiem transportiem līdzekļiem, bet neapstājās, kad luksoforā dega zaļā gaisma gājējiem. „Un nav pirmā reize, kad redzu šos ļoļikus (savulaik Dānijā iesaucu tā pedāļu minējus) pa braucamo daļu tešoties lielā ātrumā, kad gājējiem ir zaļā gaisma. Kas tad jūs, ļoļiki, esiet? Gājēji? Braucēji?” taujā Uldis.

Viņš turpina: „Ļoļiki, dabūsiet spērienus pa saviem vellapēdiem - ja man kāds uz gājēju ceļa uzpīkstinās, padzindzinās, lai dod ceļu. Aizmirsti! Tas ir mūsu - gājēju - ceļš! Ja pie tā vēl Tu, ļoļik, brauksi, kad mums - gājējiem - ir zaļā gaisma, lidosi ar paātrinājumu! Iemācieties braukšanas un uzvedības kultūru, tad sāciet īdēt par to, ka nav, kur braukt un Jūs nemīl. Zinu, daudzi tagad kliegs, ka tie ir tikai daži, bet tādi ir daudzi, kuri neapzinās ātrumu, arī dāmas. Pastāviet ar video kameru uz Čaka ielas. Stundas laikā droši vismaz 10 rupjus noteikumu pārkāpējus fiksēs.” Uldis piebilst, ka velobraucējus sāks cienīt tad, kad viņu vidū vairs nebūs tādi, kam pieklājīga braukšanas kultūra ir sveša.

Ieraksts izraisījis viedokļu „vētru” internerā.

Liga Stirna: Aplaudēju stāvus un pievienojos!!!

Edgars Bērziņš: piekrītu! jāsāk domāt par savu uzvedību uz ceļa. Kamēr katram personīgi kas negadās, tikmēr visi domā, ka ir nemirstīgi

Ugis Libietis: A es turpinashu pieklajigi uzdzindzinat un vel paldies pateikshu! 

Zane Mace: Es vakar uz Ģertrūdenes vakarā redzēju vienu, kurš vienā rokā pudeli turēja, ar otru-selfiju taisīja...ar ko viņš stūrēja, var tikai minēt.

Aivars Zahārovs: Es daudz braucu. Bet prātīgi 

Dzintars Hmieļevskis: Saprotu, ka jums tur Rīgā pēc krīzes visi rokeri-bandīti uz velosipēdiem pārsēdušies 

Uldis Strautmanis: Policiju neizsaucu, jo cietušās meitenes vecāki negribēja. Esmu saucis arī ātros uz ielas nepazīstamiem cilvēkiem, tā ka negadījumos malā nepalikšu. Jā, piekrītu, "mierīgāk, ļaudis". Bet, ja ar savu braukšanu uzbrūk riteņbraucējs, es neļaušu, ka cieš apkārtējie. Ja man iesit pa vienu vaigu, nepagriezīšu otru un nelūgšos, lai mani iepļaukā vēl.

Juris Berzins-soms: Tie riteņi tik klusi pielavās. Būtu vismaz dziedājuši...

Dzintars Hmieļevskis: Juri, Tu pareizi saki - zvaniņu vajag lietot. Citādi gājējs nenojauš, ka viņam kāds tuvojas. Brīdinājums, nevis "pavācies malā"

Liga Stirna: Tikai ņemiet vēl vērā moderno tendenci - mūzika telefonā un austiņas ausīs. Ja jau vilciena tauri nedzird, ko ta jūs te par velo zvaniņiem... Ja velo brauks tur, kur viņiem paredzēts, bez šadiem incidentiem vajadzētu iztikt. Ja brauc pa gājēju (uzsveru - gājēju!) ietvi, tad te noteicējs ir gājājs, un tas gan jāņem vērā. Jo citādi sitīšu arī es... 

Juris Vaidakovs: Uldi, es speciāli meklēšu tevi, lai uz gājēju ceļa uzpīkstinātu. Tas pirmkārt. Otrkārt. Pastāvi ar video kameru uz jebkuras ielas (ne tikai Čaka) un paskaiti, cik % gājēju, autovadītāju, un it sevišķi sabiedriskais transports rupji pārkāpj CSN. Un tad tu sapratīsi, ka vaina nav tajā, ar ko cilvēks pārvietojas, bet pašā cilvēkā. Mūsu sabiedrība ir tāda

Juris Vaidakovs: Ulda aprakstītais varonis ir pelnījis "pārrunas". Bet tas nenozīmē, ka turpmāk Uldis drīkstēs uzvesties kā kretīns. Patiesībā, tāpat, kā viņa aprakstītais ļoļiks. Un tad arī Uldis būs pelnījis "pa muti". Tas nekas, ka vēl nav "notriecis trīsgadīgu bērnu. Tam nav nozīmes, jo "bērna notriekšana" ir tikai viena no sekām kretīniskai rīcībai. Attaisnojums savai rīcībai - viņš ir kretīns, tāpēc arī es turpmāk būšu kretīns, ir debilisms un idiota cienīga rīcība

Ilze Zālīte: Starp auto braucējiem ir agresīvie, starp motociklisiem ir un būtu naivi domāt, ka tādu nav starp riteņbraucējiem (īpaši ņemot vērā, kā aug riteņbraucēju skaits). Vieni tešās kā negudri (kā tu apraksti), citi vispār nemāk braukt un kaut ko tizlojās (piemēram, nākas sastapt meitenes ar retro riteņiem, kas, kā izskatās baruc tikai stila pēc). Nu tur nav risinājumu - viss ir pašu galvās

Uldis Strautmanis: Labi, es saprotu, ka sacēlu nelielu troksni. Es tikai paudu emocijas un viedokli, kas pie mums ir atļauts. Nedomāju, ka pēkšņi manus postus kāds lasīs. Un atvainojos, ja kādu aizskāru. Un lūgums saprast, ka viss rakstītais attiecas uz AGRESĪVU riteņbraucēju. Ja tu brauc mierīgi un ievēro noteikumus, manu un apkārtējo veselību neapdraudi - apsveicu un applaudēju, pasmaidu un pasaku, cik Tev foršs ričuks, vai cik tu jauki izskaties. Viss kārtībā. Tur ir tā sāls. Bet, ja tu apdraudi citus (un vēl jo vairāk mazās knīpas), dabūsi pa muti. Par to ir runa. Un ja jūs nepiekrītat, tās ir Jūsu tiesības un tad man par Jums, draugi, būs mainījies viedoklis. Ja Juris Vaidakovs vai citi braucēji sevi pieskata pie agresīvajiem, tad, iespējams, saķersimies situācijās, kad mūsu ceļi krustosies.  P.S. Uz gājēju ceļa MIERĪGAIS braucējs var man pikstināt. Nesperšu, bet arī nereaģēšu. Ja vajag apdzīt, tad apdzen.

Juris Mendziņš: Un vēl čaļi - ja nemaldos, formulējums par velo uz gājēju trotuāriem bija - atļauts "izņēmuma gadījumos". Izņēmuma gadījumi to arī nozīmē - tā nav norma. Ja tu izmisis brauc ar plostu pāri okeānam un kuģis tevi savāc, tas ir izņēmuma gadījums. Tu taču nepieprasi kapteiņa kajīti, kaviāru ar šampanieti pusdienās un pēdu masāžu, ko veiktu puskailas blondas skaistules. Tu nediktē noteikumus, tu esi pateicīgs par jebko. Tie ir izņēmuma gadījumi. Nu tad dàrgie velo, uz trotuāriem jūs tā arī varētu uzvesties. Nevis zvanīt, paģērot, lai jūs kaut kā īpaši palaiž vai apdraudēt bērnus, bet klusi un nemanāmi, nevienam netraucējot, apzināties, ka jūs tur esat izņēmuma gadījumā. Un jebkura cita attieksme ved pie Ulda aprakstītajām sankcijām.

Ilze Zālīte: Piekrītu, ka velosipēdists, atrodoties uz gājēju ietves (kur nav iezīmēta velo josla ), nedrīkst diktēt noteikumus - pīpināt, lai dod ceļu utml. Jo uz gājēju ietves karalis ir gājējs. Bet neuzskatu, ka velo braucējus būtu jādzen nost no ietvēm (arī šie izņēmuma gadījumi ir diskutējami). Ir izbūvēti diezgan daudz veloceliņi, bet paskatieties, kā tie ir izbūvēti un cik ērti pa tiem ir pārvietoties. Un Uldis Strautmanis aprakstītais gadījums ir kaut kas ekstremāls - tādas lietas, cerams, katru dienu nenotiek. Nu tas džeks bija pilnīgi kukū, par tādiem gadījumiem nav dzirdēts un, cerams, nedzirdēs vairs