Rīga kā galamērķis šogad šķitusi interesanta daudzu valstu tūristiem. Lielā mērā tas ir, pateicoties gan Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014. gadā, kā arī Koru olimpiādei, kuras laikā praktiski visas galvaspilsētas viesnīcas bija pārpildītas, turklāt šeit uzturējās viesi no tādām valstīm, kuras iepriekš mūsu viesu ģeogrāfijā nebija pārstāvētas.
Taču, ja atskaita Koru olimpiādi un daudzos kultūras pasākumus, Rīgā manāmi pieaudzis tūristu skaits no Vācijas. Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča norāda, ka Rīga pašlaik ir ieguvusi tos tūristus, kuri agrāk brauca uz bijušās PSRS valstīm, kā arī Ukrainu un Krieviju, bet tagad sarežģītās politiskās situācijas dēļ no šiem galamērķiem atteikušies.
Par Rīgu sāk izrādīt interesi arī tūristi no Ķīnas un Kazahstānas, taču pagaidām cerēt uz milzīgu tūristu skaita pieaugumu no šīm valstīm nevar, jo nav ērtu un salīdzinoši lētu avioreisu. «Kamēr nebūs labi aviosakari, kamēr vajadzēs daudzkārt pārsēsties, tūristu plūsma nebūs liela. Transports ir ļoti svarīgs nosacījums tūrisma attīstībai,» uzskata V. Jermoloviča.
RTAB pētījums parāda, kas tad ir vidējais Rīgas apmeklētājs. Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ienākumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā. Pētījumā secināts, ka būtiskākie faktori, izvēloties ceļojumu uz Rīgu, ir pieejamība, kopējās ceļojuma izmaksas un Rīgas kā ceļojuma galamērķa tēls.
Pētījuma dati rāda, ka no tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, nākas secināt, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko min 52,1% aptaujāto, 4–6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1–2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.
Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka vairākums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām, – to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, s avukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas.
Ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti, neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā mērāmi 74,86 eiro apmērā. Visvairāk naudas Rīgā tērē Norvēģijas iedzīvotāji – 122,66 eiro, kam seko Beļģijas iedzīvotāji ar 100,59 eiro, savukārt vismazāk naudas iztērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā.
Populārākais izmantotais transporta veids nokļūšanai Rīgā ir lidmašīna, to norādīja 57% aptaujāto, personisko automašīnu izmantojuši 18%, savukārt autobusu – 14%. Papildus jau norādītajiem transporta veidiem, ārvalstu viesi izmanto vilcienu (4%), prāmi (7%), kā arī citus transporta veidus (1%).
Pētījumā noskaidroti arī ārvalstu tūristu galvenie ceļojuma motīvi. Visbiežāk jeb 40% aptaujāto norādījuši atvaļinājumu Latvijā, 14% – nedēļas nogali Rīgā, savukārt 12% uz Rīgu devušies apmeklēt radus un draugus. Stabili augoša niša ir darījumu tūrisms, to kā galveno ceļojuma motīvu norādīja 13% respondentu. Visbiežāk darījumu tūrismu kā ceļojuma mērķi norādījuši Norvēģijas, Beļģijas un Krievijas iedzīvotāji.
