Septiņus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas, kura prasīja daudzu desmitu cilvēku dzīvību, Valsts policija joprojām turpina izmeklēšanu, nesaucot pie atbildības vainīgos. Tikmēr Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas sīkāk definē dažādus būvniecības noteikumu pārkāpumus un par tiem paredz smagākus sodus.
Saskaņā ar jaunajiem likuma grozījumiem kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad būvdarbi tiek veikti arī pēc tam, kad atbildīgās iestādes aizliegušas tos turpināt, vai darbi veikti vispār bez atļaujas. Līdz šim Krimināllikums paredzēja sodu tikai tādos gadījumos, ja būvdarbos pārkāptas celtniecības normas vai noteikumi, kā rezultātā būve sabrukusi vai iestājušās smagas sekas. Turklāt maksimāl123908ais sods par šādu nodarījumu bija brīvības atņemšana tikai līdz četriem gadiem.
Zolitūdes traģēdijas rezultātā likumdevējs izstrādājis normu, kas par būvdarbu veikšanu bez attiecīgas atļaujas, bet kā rezultātā būve nav nedz sabrukusi, nedz radušās smagas sekas, atbildīgo personu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Likumdevējs norāda, ka šie grozījumi attiecināmi tikai uz sabiedriskām ēkām, piemēram, veikalu vai daudzdzīvokļu māju. Tas nozīmē, ka, veicot nesankcionētu pārbūvi kādā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, saimniekam jārēķinās ar Krimināllikumā paredzēto sodu. Līdz šim šādus pārkāpumus sodīja saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
«Jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka kriminālatbildība tiks paredzēta par jebkādu neatļautu būvniecību – likumprojekts paredz atbildību tikai par trešās grupas būvdarbu veikšanu – piemēram, ja ir būvēta publiskā ēka vai ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi,» norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Piemēram, jūlija beigās Rīgā, Mežciemā, kādā piecstāvu mājā, bija izkustējušās jumta plātnes, kā rezultātā no mājas tika evakuētas 15 ģimenes. Eksperti kā vienu no notikušā versijām pieļāva, ka avārija notikusi nesankcionēta dzīvokļa remonta dēļ ēkas piektajā stāvā. Nākotnē šāda dzīvokļa īpašnieks atbildēs Krimināllikuma priekšā.
«Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību. Būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmumus un smiedamies maksā samērā niecīgos sodus. Tiesāšanās ilgst gadiem, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiek legalizētas. Šādam tiesiskajam nihilismam ir jāpieliek trekns punkts,» saka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Vienlaikus Krimināllikumā tiek pārskatīta atbildība par dažādu noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki, paredzot diferencēt atbildību atkarībā no nodarījuma seku smaguma. Tā par būvju celtniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā tā sabrukusi, atbildīgo personu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, bet, ja avārijas rezultātā iestājušās smagas sekas, līdz pat pieciem gadiem. Savukārt, ja, sabrūkot būvei, bojā gājuši vismaz divi cilvēki, atbildīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu līdz pat astoņiem gadiem.
«Šeit ņemta vērā piedzīvotā traģēdija Zolitūdē. Piemēram, maksimālais cietumsods, ja ēkas sabrukšana izraisījusi cilvēku nāvi, patlaban ir četri gadi, un tas n būvdarbos iesaistītā persona saucama pie atbildības, un pieņemtajos noteikumos precīzi izdalījis pasūtītāja, projektētāja un būvdarbu veicēja, un atbildīgā būvdarbu vadītāja atbildību. Turklāt būvuzrauga esamība, kuram jāuzmana, lai būvniecības laikā tiktu ievērotas pasūtītāja intereses un normatīvu ievērošana, neatbrīvos no atbildības būvdarbu veicēju.
