Valmiera neapšaubāmi ir Vidzemes ekonomiskais, kultūras, sporta, izglītības, veselības aprūpes centrs, – kopumā lielums, kas dod spēku visam reģionam. Kā jūtas Valmiera šodien, stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.
– Kāda šodien ir situācija Valmierā, kur vienmēr bijis viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem?
– Oficiālie dati liecina, ka Valmierā 10,3% jeb aptuveni 1900 darbspējīgo iedzīvotāju nav darba. Lai arī tas ir krietni mazāk nekā vidēji valstī, joprojām izjūtam sociālo spriedzi. Arī pašvaldības uzņēmumi jūt šo tendenci, jo krājas iedzīvotāju parādi par saņemtajiem pakalpojumiem. Taču no iedzīvotāju apmaksātajiem rēķiniem ir atkarīga arī pakalpojumu sniedzēju darbība. Pašlaik intensīvi strādājām, lai vasaras periodā kopējo parādu samazinātu, jo jaunā apkures sezona pienāks ātri ar atkal jauniem maksājumiem.
Man patiess prieks par šīs vasaras tendencēm, vairākos uzņēmumos pakāpeniski tiek palielināts strādājošo skaits un atalgojums.
Pilsētas pašvaldība ļoti aktīvi izmanto tā sauktās stipendiātu programmas iespējas, un vidēji 140–170 cilvēki saņem 100 latu atalgojumu par pašvaldības interesēs veiktajiem darbiem. Arī šie cilvēki ir dažādi – vieni pret darbu attiecas ļoti atbildīgi, un reizēm ir žēl, ka viņiem varam maksāt tikai šos 100 latus, taču netrūkst arī tādu, kuri uz darbu tikai atnāk – strādāt nemaz negrib. Kā jau visur, viena kategorija izvēlas labāk saņemt dažādus pabalstus, nevis meklē iespēju strādāt un nopelnīt. Katrā gadījumā šī programma kopumā ir ļoti vērtīga un noteikti jāturpina arī tālāk.
– Valmiera nevar būt atrauta no kopējās valsts ekonomiskās situācijas, un noteikti budžets šim gadam ir plānots mazāks nekā pērn. Kāds tas ir un kā pildās?
– Kopējais pilsētas budžets ir līdzvērtīgs iepriekšējā gada budžetam, taču atšķiras nianses. Vairāk naudas esam atvēlējuši sociālās aizsardzības pasākumiem. Daudz mazāki ienākumi tiek prognozēti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet pieaugusi investīciju daļa no ES fondiem. Jāteic, ka šo fondu pieejamība šajā situācijā ir nozīmīgs atbalsts, kas vienlaikus nodrošina ar darbu un ienākumiem būvniecības nozarē strādājošos, kuri savukārt nopelnīto naudu tērē mazumtirdzniecībā. Faktiski tie pieci līdz seši miljoni latu, kas ar projektu starpniecību nonāk apritē Valmierā, ir viens no pilsētas ekonomikas balstiem šajā gadā. Protams, tie ir arī ilgtermiņa infrastruktūras ieguldījumi, kas sekmēs uzņēmējdarbības attīstību un pilsētvides uzlabošanos, jo lielākā daļa naudas ieguldīta pilsētas maģistrālo brauktuvju rekonstrukcijā. Ar ES atbalstu šogad tiks pabeigta jaunas Biznesa un inovāciju inkubatora ražošanas un biroja telpu ēkas būvniecība, tiks paplašināta viena pirmsskolas izglītības iestāde. Ir arī citi projekti.
Budžets ir plānots 92% apmērā no prognozētajiem ienākumiem, jo šādu attiecību garantē valsts. Taču mums ir nepieciešami visi 100% prognozēto ienākumu, jo pašvaldībai ir jābūt brīviem līdzekļiem neprognozētām situācijām. Pilsētas pārvaldē esam savilkuši jostas ļoti cieši, taču lūkojamies arī nākotnē, neskatoties uz štatu un atalgojuma samazināšanu, cenšamies noturēt speciālistus, kuri būs nepieciešami arī tad, kad krīze vairs nebūs tik dziļa.
– Kā Valmierai sekmējas ar energoefektivitātes uzlabošanas programmas līdzekļu apgūšanu?
– Finansējums energoefektivitātes uzlabošanai pašlaik pieejams no diviem avotiem. Vides ministrijas administrētā klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros šogad pilsētā tiek siltinātas desmit izglītības iestādes. Plānojam piedalīties arī nākamajās kārtās un uzlabot arī citas pašvaldībai piederošās ēkas. Otrs avots ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kur visa iniciatīva ir pašu iedzīvotāju rokās. Valmierā, kur ir ļoti laba un plaša pieredze namu energoefektivitātes uzlabošanā, šogad tiks veikta vismaz deviņu daudzdzīvokļu namu siltināšana. Vairākās ēkās darbi jau sākušies. Uzskatu, ka namu siltināšana ir viena no tām iespējām, kā efektīvi un tālredzīgi izmantot ES finansējumu, taču sabiedriskajā sektorā process norit nepiedodami gausi. Arī iedzīvotāji šaubās par rezultātu. Taču siltināšana ir iespēja samazināt siltuma patēriņu ēkās, kas šodien, kad gāzes cena atkal draud pieaugt, ir ļoti svarīgs jautājums. Ja runājam par efektu, vislabāk to redzam skaitļos – šoziem tika nosiltināta pirmā deviņstāvu māja Gaujas ielā 13. Vidējā maksa par 1 m2 šajā ēkā visā apkures sezonā bija 44 santīmi. Tas ir aprēķins par visu sezonu – daļa no tās siltināšanas vēl nebija pabeigta. Blakus esošajā līdzīga tipa mājā Gaujas ielā 16 vidējā maksa par 1 m2 sastādīja 60 santīmus. Vēl varu nosaukt dažus skaitļus – Valmierā vidējā maksa par siltumu ir no 65 līdz 75 santīmiem par m2, taču jaunajās dzīvojamās mājās, piemēram, Āžkalna ielā, siltums vidēji izmaksā 25 santīmus par m2. Manuprāt, skaitļi ir visai pārliecinoši un efekts milzīgs. Statistika rāda, ka ņemtā kredīta izmaksas pilnībā sedz ekonomija, ko iegūstam uz siltuma izmaksu samazinājuma rēķina.
Jāpiebilst, ka Valmierā maksa par saņemto apkuri mājokļos ir viena no zemākajām Latvijā. Valmierieši šajā apkures periodā par saņemto siltumu maksājuši vidēji 0,6682 LVL/m2, kas ir par 12,1% mazāk nekā iepriekšējā.
To lielā mērā nodrošina SIA Valmieras enerģija līdz 2007. gadam veiktās investīcijas siltumenerģijas ražošanas modernizācijā pilsētā, rekonstruējot katlu mājas un izveidojot koģenerācijas stacijas.
– Valmierā top jauna pamatskola. Vai 1. septembrī mazie valmierieši jau vērs jaunās skolas durvis?
– Ceru, ka 1. septembrī durvis vērs jaunā Valmieras pamatskola. Tā top blakus Valmieras Valsts ģimnāzijai L. Paegles ielā 40, un ēkas kopējā platība būs 11 151,9 m2. Nepieciešamība pēc jaunas pamatskolas ēkas pilsētā ir jau vairākus gadus, jo pašreiz Valmieras pamatskolas klases izvietotas vairākos namos, kas apgrūtina pilnvērtīgu mācību procesu, turklāt izglītojamiem pieejama salīdzinoši neliela zaļā zona. Pašlaik telpās notiek flīzēšana, krāsošana, iekārto griestu montāža u.tml. darbi. Savukārt nama ārpusē turpinās fasādes apdare, kā arī teritorijas labiekārtošana.
Šo projektu aizsākām ar valsts investīciju atbalstu, bet noslēguma fāzē skolas būvniecība tiek līdzfinansēta no ERAF.
– Valmieras pieteikums no Latvijas tika izvirzīts Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas saņemšanai. Kas ir šī balva, un par ko to piešķir?
– Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balva ir Eiropas Komisijas (EK) iniciēts konkurss, kura mērķis ir uzņēmējdarbībai labvēlīgas politikas veidošanas stimulēšana. Tā galvenais uzdevums ir veicināt izpratni par uzņēmumiem, akcentēt risinājumus problēmām un rosināt jaunu iniciatīvu attīstīšanu. Pasākumā atzīst un apbalvo izcilas iniciatīvas, kuras atbalsta uzņēmējdarbību gan vietējā, gan reģionālā līmenī. Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balva ir augstas reputācijas pasākums, kas tiek organizēts kopš 2006. gada. Pieteikumus izvērtē žūrija, kurā ietilpst pa pārstāvim no akadēmiskās vides, kādas uzņēmējdarbības organizācijas, uzņēmējs no attiecīgā gada pavasara Eiropadomes prezidentūras, augsta līmeņa valdības pārstāvis no attiecīgā gada rudens Eiropadomes prezidentūras. Valmieras pilsētas pašvaldības pieteikums par Uzņēmēju konsultatīvās padomes darbību, izturējis atlasi Latvijā, Eiropā savā kategorijā finišēja olimpiskajā sešniekā. Tas ir augsts vērtējums, ņemot vērā, ka nacionālajos konkursos 28 Eiropas valstīs kopumā piedalījās 338 projekti. Nominācijā Balva par uzņēmējdarbības gaisotnes sekmēšanu finiša taisnē Eiropā cīnījās septiņi pretendenti, to vidū arī Valmiera. Augstais novērtējums ir pierādījums, ka mūsu izveidotā Uzņēmēju konsultatīvā padome ir veiksmīgi strādājusi un bijusi kā starpnieks starp pašvaldību un uzņēmējiem. Padomē darbojas ap 20 aktīvākie Valmieras uzņēmēji, kas, no vienas puses, nodod informāciju uzņēmēju kluba biedriem par pašvaldībā notiekošajiem procesiem, kā arī, no otras puses, informē pašvaldību par uzņēmēju problēmām, ko varētu palīdzēt atrisināt pašvaldība. Viens no pēdējā laika piemēriem ir samazinātais nekustamā īpašuma nodoklis vairākiem Valmieras uzņēmējiem. Tā bija padomes iniciatīva, un mēs to realizējām, kaut arī tādējādi negūstam plānotos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus budžetā, taču šobrīd svarīgākais ir saglabāt darbotiesspējīgus uzņēmumus.
– Valmiera šķiet tīra un sakārtota pilsēta. To saista ar komunālās jomas uzņēmumu – Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju. Kā vērtējat šajā jomā paveikto?
– Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija nodrošina atkritumu izvešanu gan reģiona pilsētās, kā Valmierā, gan visās lauku pašvaldībās Ziemeļvidzemes reģionā. Tas ir uzņēmums, ko kopā ar pārējām Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldībām dibinājām 1998. gadā un vadām joprojām, – Valmiera ir lielākais uzņēmuma kapitāldaļu turētājs. ZAAO 10 gadu darbība un sasniegtais rāda, ka toreiz izdarījām pareizu izvēli. To pierāda uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu klāsts, darbības organizācija, kā arī pieredze pašvaldībām svarīgu jautājumu risināšanā atkritumu apsaimniekošanas jomā. Valmieriešiem ir pieejami visi pakalpojumi, kas viņiem ikdienā nepieciešami, ir gan publiskie konteineri atkritumu šķirošanai, gan izveidoti divi ekoloģiskie laukumi dažāda veida šķiroto atkritumu pieņemšanai. Neskatoties uz to, ZAAO turpina attīstīt savus pakalpojumus, un pašvaldību tas pilnībā apmierina.
– Valmiera šogad aicina līgot visas Latvijas Jāņus un Līgas.
– Sadarbībā ar Latvijas Radio 2 aicinām 23. jūnijā līgot Valmierā, Pauku priedēs kopā ar Latvijas labākajiem un populārākajiem mūziķiem. Kad vasaras saulgrieži būs aiz muguras, 2.–3. jūlijā visi aicināti svinēt Valmieras 727. dzimšanas dienu. Bet 21.–25. jūlijā debesis Ziemeļvidzemē izgleznos 5. starptautiskais gaisa balonu festivāls Valmiera 2010. Tradicionāli 16.–17. jūlijā Valmierā norisināsies Valsts prezidenta balvu izcīņas sacensības vieglatlētikā.
Valmiera joprojām domā un rada!
