Alūksnes novada Liepnas pagastā bijušajā internātskolas ēkā jau šoruden tiks atklāta patvēruma meklētāju izmitināšanas vieta.
Pārvalde plāno izmantot Liepnas internātskolas internātu ēku gadījumā, ja tiks pārsniegta PMIC "Mucenieki" izmitināšanas kapacitāte.
Otrdien Alūksnes novada dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu uz četriem gadiem nodot Nodrošinājuma valsts aģentūrai bezatlīdzības lietošanā daļu no pašvaldības īpašuma - bijušās internātskolas internāta ēku, palīgēku un daļu zemesgabala 0,66 hektāru platībā.
Ņemot vērā pasaulē valdošos ģeopolitiskos izaicinājumus, kas varētu izraisīt patvēruma meklētāju skaita palielināšanos, Liepnas pagasta internāta ēkā paredzēts izveidot PMIC filiāli ar izmitināšanas kapacitāti līdz 250 personām. Filiāles darbību administrēs PMLP.
Lai nodrošinātu sekmīgu filiāles darbību, pārvalde starp vietējo pagastu iedzīvotājiem meklēs atbalsta personālu - autovadītājus, diennakts dežurantus un papildu atbalsta personālu.
Paredzēts, ka līdz gada beigām ēka tiks pielāgota PMIC filiāles vajadzībām, tiks veikti nepieciešamie tehniskie uzlabojumi un labiekārtošanas darbi, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu aptuveni 700 000 eiro apmērā.
Tāpat kā PMIC "Mucenieki", arī jaunā filiāle būs nožogota un visu diennakti tiks apsargāta. Vajadzības gadījumā sabiedriskās kārtības uzturēšanai pārvalde sadarbosies ar Valsts policiju.
Kā nformēja Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, pērn pašvaldības tika aicinātas sniegt informāciju par to teritorijā esošiem īpašumiem, kurus varētu sagatavot patvēruma meklētāju izmitināšanai, ja papildus jau esošajam centram "Mucenieki" būtu nepieciešami vēl citi šādi centri. Alūksnes novada pašvaldība informēja par bijušās Liepnas internātpamatskolas kompleksa ēkām, kas pēc skolas slēgšanas ir neizmantotas.
Par iecerēm internāta ēkā izveidot patvēruma meklētāju centru ar Liepnas iedzīvotājiem individuāli, arī ar pagasta iestādēm, ģimenes ārsta praksi ir runājusi pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Paia, kura domes sēdē informēja, ka iedzīvotāju viedoklis ir dažāds - ir iedzīvotāji, kas priecājas, ka ēkas neaizies postā un cilvēkiem būs darba vietas, bet pavīd arī bažas par drošību, norādīja Aploka.
Uzklausot PMLP pārstāvju atbildes uz domes deputātu jautājumiem, domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV) atgādināja, ka savulaik arī latviešiem ir nācies meklēt patvērumu dažādās pasaules valstīs.
"Pašlaik esam Eiropas Savienības (ES) valsts, mums ir jāsniedz palīdzība citu valstu cilvēkiem, kuri meklē patvērumu, jādod iespēja uzturēties un atrast dzīvesvietu šeit," sacīja Adlers.
Aploka piebilda, ka atbalstu projektam pirms balsošanas pauda arī deputāte Maruta Kauliņa (JV). Viņa sacīja, ka sabiedrībā ir stigmatizēti uzskati par šo tēmu, taču, dzīvojot ES, jārēķinās, ka šie cilvēki Latvijā būs arvien vairāk. Taču viņi ir tādi paši cilvēki, tādēļ jāizmanto šī iespēja un jāsniedz palīdzība. Arī deputāts Aivars Fomins ("Vidzemes partija"/LRA) pauda atbalstu projektam un atzina, ka bažas šajā situācijā ir saprotamas, jo nav pieredzes ar šāda veida projektiem, taču situācijā iedrošinoši ir tas, ka sadarbības partneris ir Latvijas valsts, un valstij uzticamies.
PMLP priekšniece domes ārkārtas sēdē uzsvēra, ka pašlaik nav iespējams pateikt, kādi būs patvēruma meklētāji un no kādām valstīm pēc apmēram gada, kad tos Liepnas teritorijā varētu sākt izvietot. Viņa norādīja, ka tie nebūs aizturētie ārzemnieki.
"Pārsvarā pašlaik pie mums nonāk cilvēki, piemēram, no Baltkrievijas, kas ieceļo ar humānām vīzām un pieprasa patvērumu, bet saprotam, ka var būt arī tādi gadījumi, kā rudenī uz robežas," sacīja Roze.
Patvēruma meklētāju centrā nonāk tikai tādas personas, kuras nevajag aizturēt, kuras jau ir pārbaudījusi Robežsardze un drošības dienesti. Šī persona iziet medicīnisko pārbaudi, kādu laiku uzturas karantīnā. Situācijā, ja "Muceniekos" vairs nebūs brīvu vietu un tur nevarēs uzņemt patvēruma meklētājus, tad šīs personas pēc pārbaudēm tiks nogādātas uz Liepnu. Tātad, ja ir patvēruma meklētāju krīze, mums ir jābūt rezerves telpām, kur vēl var izmitināt šos cilvēkus, sacīja Roze.
PMLP priekšnieces vietnieks Vilmārs Mangalis norādīja, ka patvēruma meklētāji netiek ievietoti slēgta tipa iestādē, jo pēc sava statusa viņiem nav ierobežojumu brīvi pārvietoties Latvijas teritorijā, apkārt ēkai būs žogs plūsmas kontrolei.
Roze uzsvēra, ka PMLP orientējas uz to, lai centra darbība dotu pienesumu vietējai ekonomikai. Lai nodrošinātu centra darbību, būs nepieciešami darbinieki, kas tiks meklēti arī vietējo pagasta iedzīvotāju vidū - diennakts dežuranti, šoferi, papildu atbalsta personāls. Būs nepieciešama ēdināšanas nodrošināšana uz vietas. Patvēruma meklētājiem izmaksā dienas naudu, tātad personas to varēs iztērēt vietējos veikalos, tāpat vajadzēs saņemt medicīnas, bērniem - izglītības pakalpojumus. Kopumā uz 250 centra iemītniekiem varētu būt nepieciešami 17 darbinieki, no kuriem 15 varētu būt vietējie iedzīvotāji, prognozēja Roze.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Kopš pagājušā gada 10.augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 4249 cilvēki.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta 94 cilvēkiem.
Daļa līdz šim Latvijā iekļuvušo cilvēku lūguši patvērumu Latvijā. Tāpat daļa no šiem cilvēkiem pēc patvēruma lūguma iesniegšanas Latviju ir pametuši un devušies uz citām Eiropas valstīm.
