Iedzīvotāji nikni: Armija slikti tikusi galā ar uguns pieskatīšanu Ādažu poligonā
 
UGUNĪGS DESANTS. Šajā attēlā redzams sabiedroto spēku karavīrs tūlīt pēc desantēšanās, un fonā viņam deg militārais transports. Poligons tobrīd bija tik sauss, ka aizdegties varēja pat no karstāka skatiena ©Foto: Gatis Indrēvics (Aizsardzības ministrijas Kaujas audiovizuālā grupa

Vairāki ugunsgrēki Ādažu poligonā notikuši jau sestdien – Valsts meža dienesta cilvēki dūmus redzējuši no ugunsnovērošanas torņiem. Tomēr dzēšanas darbu sākšanai mežinieki neesot ielaisti poligona teritorijā, jo turpinājušās sabiedroto spēku mācības. Tās netika apturētas. Savukārt svētdien, ugunij strauji izplešoties citā poligona sektorā un arī sabiezējot piedūmojumam, apkaimes iedzīvotāji ilgstoši turēti neziņā, evakuēties vai ne, un darījuši to pēc pašu ieskatiem.

Par dūmiem, kas ceļas no Ādažu poligona, Sējas pagasta Priežkalnos sāka bažīties jau sestdien pa dienu. Saimniecība ir gana liela - 12 zirgu, pāri par 50 aitām, govs ar teļu, kāds pusotrs tūkstotis mājputnu. Vēl suns ar kucēniem. Un, protams, līdz ar pašu ģimeni - atbildība ir milzīga.

Aizdomas, ka lielais svētdienas ugunsgrēks bija sestdien nenodzēstās uguns sekas, bruņotie spēki noraida.

Labāk taisīties prom

Saimnieks Agris Seilis stāsta, ka sestdien dūmus varēja tikai redzēt pret debesīm, bet svētdien ap desmitiem rītā tie jau bija saožami. Vairākkārt mainījās vēja virziens, un dienas gaitā situācija kļuva arvien sliktāka. Informācija par notiekošo faktiski nebija pieejama. VUGD dispečerdienests mierināja, ka viss tiek kontrolēts un satraukumam nav pamata. Kaimiņš tikmēr pats devies izlūkot situāciju, apturēja garāmbraucošo ugunsdzēsēju mašīnu, un tie savukārt viņam teikuši, ka labāk taisīties prom. Kaimiņi tad arī nosprieda, ka nav vairs ko gaidīt - jāevakuējas. Pat, ja tieši ugunsdraudi nepastāv, elpot dūmus ir bīstami gan lopiem, gan cilvēkiem, un poligona tuvumā esošās viensētas jau bija dūmu ieskautas. No pulksten 17 vakarā līdz 23 liela daļa dzīvnieku un arī paši saimnieki rada patvērumu pie draugiem, radiem un paziņām. Tad sākās lietus. Armija ziņoja, ka ugunsgrēks ierobežots, bet pirmdien, kad pārstāja līt un sacēlās vējš, uguns atsāka izplatīties. Vakar tā lokalizēta un nodzēsta vēlreiz. Taču mežinieki, armija un VUGD turpina vērot situāciju, kontrolēt perimetru, laistīt visur, kur kaut kas gruzd. Rakt nost zemsedzi.

Mežiniekus poligonā neielaida

Aizdomas, ka lielais svētdienas ugunsgrēks bija sestdien nenodzēstās uguns sekas, bruņotie spēki noraida. Taču apstiprina, ka sestdien poligonā notikuši vairāki aizdegšanās gadījumi, kas visi novērsti pašu spēkiem. Vienīgi amerikāņu degošo mašīnu nodzēšanai izsaukti VUGD darbinieki. Neatkarīgā jau vēstīja, ka divas amerikāņu mašīnas Humvee pēc piezemēšanās aizdegās, un fotogrāfijā redzams, ka tās deg ar varenu liesmu un bieziem dūmu mutuļiem. Visticamāk, tieši šos dūmus redzēja arī lauksaimnieks Agris Seilis un Valsts meža dienesta darbinieki no saviem ugunsnovērošanas torņiem. Ziņojuši kolēģiem. Taču, kā apstiprina dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis, poligona teritorijā viņi netika ielaisti.

Aizsardzības ministrijas pārstāve Mairita Senkevicina skaidro, ka tas darīts drošības apsvērumu dēļ, jo konkrētajā sektorā turpinājusies kaujas šaušana. Svētdien tā pārtraukta un netika atsākta arī pirmdien un otrdien. Lielā ugunsgrēka iemesli atšķirībā no sestdien notikušajiem neesot skaidri. Tas neizcēlās kaujas šaušanas brīdī, bet vēlāk.

Skops padoms par logu

Kas attiecas uz neveiksmīgo komunikāciju ar iedzīvotājiem, tur visi trīs poligona dzēsēji var rādīt cits uz citu ar pirkstu. VUGD skaidro, ka par meža ugunsgrēku dzēšanu galvenais atbildīgais ir Valsts meža dienests. Tajā pašā laikā tieši VUGD atbild par civilo aizsardzību. Savukārt poligona apsaimniekošana videi draudzīgā veidā primāri ir armijas atbildība.

Ugunsdzēsēji uzsver, ka tieša apdraudējuma cilvēkiem un saimniecībām nevienu brīdi nav bijis. No iedzīvotājiem esot saņemti vairāki zvani par gaisā jūtamo dūmu smaržu:

«VUGD apsekoja tuvējās mājas un konstatēja, ka to teritorijā ir jūtams neliels sadūmojums, bet tiešs apdraudējums no šā meža ugunsgrēka nepastāv, tāpēc iedzīvotāji netika evakuēti. Vēršam uzmanību, ka ugunsgrēkos veidojas dūmu gāzes, kuras nereti, pateicoties vēja virzienam un intensitātei, var virzīties uz dzīvojamām mājām. Ikvienam iedzīvotājam arī pašam ir jāizsver visi faktori, piemēram, vai logus vērt ciet, lai dūmi neiekļūst telpās, vai ne.»

Taču skaidrs, ka saimniecība, kurā ir mājdzīvnieki, šādu lēmumu nevar pieņemt dažās minūtēs. Runa nav tikai par logu aizvēršanu. Evakuāciju, ja tāda nepieciešama, nav iespējams veikt ātri. Nepieciešamas vairākas stundas - kā tas arī bija Priežkalnu gadījumā, transports, cilvēki. Ļoti jācer, ka pēc atkārtotām lietusgāzēm un pateicoties iesaistīto ugunsdzēsēju, karavīru un zemessargu pūlēm, ugunsgrēks Ādažu poligonā vairs neatjaunosies. Taču tā sekas dabā noteikti atspoguļosies un, ļoti iespējams, arī Priežkalnu bilancē. Saimnieks Agris Seilis noraizējies, ka šīs ugunstrauksmes dēļ nevarēs savlaicīgi izpildīt Rīgas klientu pasūtījumus. Lai arī atkārtoti bija izsludināta ugunsgrēka apdzēšana, vest lopus atpakaļ uz saimniecību vakar viņš vēl nebija gatavs. Piesardzība.