"Jūrmalas ūdens": ir jābeidz dzīvot uz saviem mēsliem
ATBILSTOŠI noslēgtajiem līgumiem par būvprojekta izstrādi projektētāji SIA Jūrmalas ūdens uzdevumā apzina tos nekustamos īpašumus, kuriem nepieciešams paredzēt ūdenssaimniecības pieslēguma vietas, lai tās būtu ērti pieejamas īpašuma saimniekiem, skaidro Jānis Daugavvanags ©Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Jūrmala ir kūrortpilsēta, un saskaņā ar šo statusu vides tīrība ir viens no faktoriem, kas jāizvirza par prioritāti numur viens. Vides saglabāšana un tīrība ir atkarīga ne tikai no pilsētas uzņēmumiem, kuru pārziņā ir pilsētas apsaimniekošana un pakalpojumu sniegšana, bet arī no iedzīvotāju izpratnes par procesiem un darbībām vai bezdarbības, kas atstāj paliekošas sekas vidē.

Intervija ar SIA Jūrmalas ūdens valdes priekšsēdētāju Jāni Daugavvanagu.

- Jau daudzus gadus ar ES Kohēzijas fonda atbalstu Jūrmalā tiek realizēti ūdenssaimniecības attīstības projekti, kuru ietvaros būtiski uzlabojusies dzeramā ūdens kvalitāte un pieejamība centralizētajiem tīkliem. Ko šodien varat teikt par dzeramā ūdens kvalitāti Jūrmalā?

- Pilsētā ir četras dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas, kas ir pilnībā modernizētas un tehnoloģiski pilnveidotas. Līdz ar to dzeramā ūdens kvalitāte atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 671 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība prasībām, lai to droši varētu lietot pārtikā tieši no krāna. Kvalitātes rādītāji nepārtraukti tiek kontrolēti 20 vietās pilsētā. Piebildīšu, ka no dzeramā ūdens sagatavošanas stacijām tīklā nonāk ļoti labas kvalitātes ūdens, taču iedzīvotāju lielākās pretenzijas saistās ar ūdens saduļķojumu, kas rodas, ūdenim plūstot pa novecojušajām ūdens pārvades sistēmām. Protams, no savas puses mēs varam skalot tīklus, bet efekts ir īslaicīgs, jo tās ir metāla caurules, un, hidrauliskā trieciena rezultātā vai veicot remontdarbus, nogulsnes atraujas no caurules sieniņām un rada ūdens saduļķojumu. Kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes vadošajiem pētniekiem esam veikuši ūdensapgādes tīkla izpēti un mēģinām rast risinājumus, lai cauruļu skalošanai būtu vislielākais efekts. Mazāk šī problēma izpaužas Kauguros, kur ir daudz daudzdzīvokļu māju un salīdzinoši liels ūdens patēriņš - caurulēs aktīvi cirkulē ūdens un nogulsnes neveidojas. Savukārt cauruļvados, piemēram, Dzintaros, Majoros un citviet, ir saglabājušies sociālisma laikos būvētie tīkli, kas paredzēti lielam ūdens patēriņam, jo šeit atradās un aktīvi strādāja dažādas sanatorijas. Tagad tās ūdeni nepatērē un līdz ar to ūdens aprite cauruļvados ir neliela, jo nodrošina galvenokārt tikai privātā sektora vajadzības.

- Kāda ir šī brīža aktualitāte ūdenssaimniecības jomā?

- Jūrmala ir liela pilsēta, un ūdenssaimniecības sakārtošanai ir būtiska nozīme pilsētas attīstībā. Patlaban kā vienu aktualitātēm esam izvirzījuši ne tikai centralizētā ūdensapgādes tīkla pilnveidošanu, bet arī notekūdeņu kvalitatīvu apsaimniekošanu, respektīvi, to savākšanu un novadīšanu uz centralizēto notekūdeņu attīrīšanas staciju.

Zināmā mērā tas ir izaicinājums, jo privātmāju iedzīvotāji ir pieraduši izmantot notekūdeņu savākšanas izsmeļamās bedres. Jau ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta trešajā kārtā, kas ir pabeigta, notika ievērojami kanalizācijas tīklu paplašināšanas darbi, bet vēl arvien dažādu iemeslu dēļ aptuveni 800 adresēs nav izveidots pieslēgums centralizētajiem tīkliem. Arī nule kā uzsāktā projekta primārais mērķis ir panākt, lai pēc tā noslēguma praktiski katram Jūrmalas īpašumam būtu iespēja pieslēgties centralizētajiem tīkliem un novadīt notekūdeņus uz attīrīšanas iekārtām, nevis grāvī vai gruntī.

- Ļoti bieži galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nepieslēdzas centralizētajiem tīkliem, ir finanses - maksa par pieslēgumu ir augsta. Vai pašvaldība finansiāli atbalsta pieslēgumu izveidošanu?

- Netiešā veidā - no šā gada Jūrmalas iedzīvotājiem tiek piemērota 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim. Tādējādi tiek samazināts finanšu slogs, kas savukārt mums dod cerību, ka jūrmalnieki varēs atļauties izveidot pieslēgumus centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem. Protams, katrs gadījums ir citāds, bet, kopumā ņemot, ir jāsaprot: ja mēs gribam dzīvot kūrortpilsētā, tad nevajadzētu to darīt uz saviem notekūdeņiem mājas pagalmā. Galvenā uzmanība tiek vērsta uz kanalizācijas savākšanu, jo tās novadīšana gruntī rada vides piesārņojumu.

- Arī pēc projekta pabeigšanas būs vietas, kur centralizētie tīkli nebūs pieejami, kā arī būs cilvēki, kuri nevēlēsies izmantot centralizēto sistēmu. Vai ir spēkā kādi likumi vai noteikumi, kas šiem cilvēkiem būs jāievēro?

- Šovasar Jūrmalā tiek izstrādāti saistošie noteikumi par decentralizēto notekūdeņu sistēmu apsaimniekošanu, kas paredz, ka visiem īpašniekiem, kuri izmanto tā saucamās izsmeļamās bedres, tā būs jādeklarē, norādot bedres tehnoloģiskos risinājumus un atrašanas vietu. Tostarp jāsniedz atskaite par asenizācijas pakalpojumiem. Jau esošie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bedrēm ir jābūt hermētiskām, bet novērojumi liecina, ka absolūti lielākajā daļā gadījumu daļa notekūdeņu nosūcas gruntī - tātad bedres nav hermētiskas. Aprēķinus izdarīt ir viegli - vidēji viens cilvēks mēnesī patērē 3 līdz 5 kubikmetrus ūdens, apmēram tikpat daudz vajadzētu būt notekūdeņiem. Ja mājā dzīvo, piemēram, trīs cilvēki, tad to, cik lielai ir jābūt bedrei un cik bieži tā jāizved, var viegli sarēķināt. Domāju, ka pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā daudzi sapratīs, ka ērtāk ir pieslēgties centralizētajiem tīkliem nekā nemitīgi domāt par notekūdeņu izvešanu, notekūdeņu bedres pārbūvi un obligāti sniedzamajām atskaitēm.

- Vai ūdenssaimniecības attīstības ceturtā kārta Jūrmalā jau ir sākusies? Kas tās ietvaros tiks paveikts?

- Ūdenssaimniecības attīstības projekta ceturtā kārta ir uzsākta ar Buļļuciema projekta realizāciju, gandrīz 700 cilvēku tagad var lietot mūsu sniegtos pakalpojumus. Par pārējām pilsētas daļām runājot - ir sakārtoti finansējuma jautājumi, kā arī pabeigta projektēšana vienam no trim nākamajiem ieplānotajiem būvniecības posmiem, kas aptver pilsētu no Priedaines līdz Majoriem. Otrajam posmam no Majoriem līdz Krastciemam projektēšana būs pabeigta vasaras otrā pusē, bet pēdējam posmam Krastciems-Ķemeri šopavasar ir uzsākta projektēšana, kas varētu noslēgties nākamajā pavasarī. Drīzumā sāksies Priedaines posma realizācija dabā. Jāteic, ka šobrīd Priedaines pusē vispār nav izveidotas ūdenssaimniecības komunikācijas.

Piebildīšu, ka ceturtās kārtas realizācijai ES finansējums ir pieejams tikai kanalizācijas tīklu izbūvei, savukārt vienlaikus veikto ūdensvada būvniecību pilnā apjomā, ar pašvaldības galvojumu ņemot aizdevumu Valsts kasē, finansē uzņēmums Jūrmalas ūdens.

Projektēšana ir laikietilpīgs process, jo projektētāji ne tikai izmanto esošos zemes un ēku plānus, bet nepieciešamības gadījumā tiekas ar īpašniekiem, lai projektā iestrādātu precīzas pieslēgumu atrašanās vietas un iespēju robežās izpildītu īpašnieku vēlmes - izveidotu pieslēguma vietu tur, kur tā būtu visērtākā mājas īpašniekam. Ja zemes gabals nav apbūvēts vai arī uz tā ir jaunbūve vai mājas īpašnieki nav sastopami, tad projektētāji pieslēguma vietu ieprojektē tur, kur tā visloģiskākā šķiet pēc viņu ieskatiem.

- Vai projekta realizācija ietekmēs arī ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus?

- Šobrīd par to spriest ir pāragri. Jūrmalā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi nav pārskatīti kopš 2012. gada, un šobrīd to darīt nav pamatojuma, jo norit pats pilnveidošanas un sakārtošanas process. Tarifus pārskatīsim tad, kad pilnībā būs pabeigtas visas četras ūdenssaimniecības attīstības projektu kārtas - tas nozīmē, ka pēc 2022. gada tiks veikta analīze, izvērtēti ieguvumi, pieslēgumu skaits, ieguldījumi, ekspluatācijas izdevumi un citi aspekti, kas dos iespēju saprast, vai tarifiem jāpaliek tagadējā līmenī vai arī tie jāmaina uz vienu vai otru pusi.

- Jūrmalas ūdens INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā 2014.-2020. gadam īsteno IWAMA projektu par dūņu apjoma samazināšanu Slokas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs. Ko konkrēti paredz šis projekts?

- Šajā programmā mēs piedalāmies ar projektu, kas attiecas uz Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Paskaidrošu, ka notekūdeņu attīrīšanas rezultātā rodas dūņas, kuras visbiežāk tiek vienkārši uzglabātas piemērotos dūņu laukumos. Taču dūņu apjoms ne tikai Slokas iekārtās, bet visā Eiropā arvien pieaug, un to noglabāšana jau rada problēmas. Kā vienu no risinājumiem saskatām dūņu žāvēšanu un vēlāku dedzināšanu un, iespējams, pat dūņu izmantošanu siltumenerģijas ražošanai. Taču primārais ir samazināt noglabājamo dūņu apjomu - tikai Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ik dienu rodas 10 tonnas dūņu - tās sadedzinot, paliek pāri tikai pelni. Nenoliedzami, ka arī šajā scenārijā ir ekonomiskais pamatojums, jo vairs nebūs jāmaksā par dūņu noglabāšanu, kā arī tiks izpildīta prasība par noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu.

Dūņu dedzināšanas tehnoloģiju esam atraduši, šobrīd gaidām tehniskos noteikumus no Valsts vides dienesta, lai varētu uzsākt dūņu dedzināšanas procesu. Cik man zināms, Latvijā vēl nekur nav realizēts līdzīgs projekts, tāpēc būsim pirmie un savu iegūto pieredzi varēsim nodot mūsu kolēģiem.

- Jūrmalā sākas kūrortsezona. Vai tās sākums kādā veidā ietekmē arī Jūrmalas ūdens darbu?

- Mēs gaidām atpūtnieku sezonu, jo līdz ar to palielinās ūdens patēriņš, tātad arī uzņēmuma ienākumi, kas veidojas maksājumos par patērēto ūdeni. Citās pilsētās ūdenssaimniecības uzņēmumi nejūt lielas sezonālas izmaiņas ūdens patēriņā, bet Jūrmalā tās ir visai ievērojamas. Tādējādi sezonāls raksturs ir ne tikai atpūtas vietās, tūrisma objektos, viesnīcās un ēdināšanas iestādēs, bet arī ūdensapgādes uzņēmumā.

 
Komentāri Skatīt