Uzņēmēja Raimonda Kisiela solītā izšķirošās ietekmes pārņemšana lidostā Jūrmala vismaz pagaidām Uzņēmumu reģistrā neatspoguļojas. Tomēr pēc vairākkārtējiem drošības iestāžu atteikumiem dokumenti lidostas sertifikācijai ir iesniegti no jauna.
Pērn turpinājās vairākas tiesvedības, ko rosinājuši lidostas nelabvēļi - gan saistībā ar lidostai atļauto lidojumu skaitu un trokšņu līmeni, gan pašvaldības izsniegto būvniecības atļauju terminālim. Engures novada mērs Gundars Važa bažījas - ja tiesvedību gaita saglabās līdzšinējos tempus, pa šo gadu pie galīgajiem nolēmumiem netikt.
Tiesai neredz gala
Saistībā ar būvniecību jau divas tiesu instances uzvarētas. Savukārt par pieļaujamo lidojumu skaitu jaunnedēļ sākas pirmā instance, un vidēji uz vienu instanci paiet gads. Gundars Važa spriež, ka tik nozīmīgās saimnieciskās lietās tiesas varētu rīkoties ātrāk - runa taču ir par naudu, kas varētu, bet netiek pelnīta. Tomēr tūļīgā tiesu vara nav tā lielākā lidostas īpašnieku problēma. Tiesa ir atļāvusi gatavot dokumentus sertifikācijai, taču piekrišanu vispirms nedeva Drošības policija, pēc tam Robežsardze, un bez šo iestāžu atļaujām lidosta var kalpot vienīgi par pieminekli neveiksmīgai uzņēmējdarbībai. Decembra beigās jaunumus par Jūrmalas lidostu Neatkarīgajai pastāstīja Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs: «Pretendents periodiski vērsās pie mums ar iesniegumu sertifikācijai. Nesen viņi kārtējo reizi to lūdza, un mēs noraidījām, jo saņēmām negatīvu atzinumu no kādas valsts iestādes.» Pēc precizējumu veikšanas dokumenti iesniegti no jauna, un tiek gaidīta uzraugu atbilde - cerībā, ka tagad beidzot viss būs kārtībā. Lidostas operators ir SIA SKY PORT. Uzņēmuma vadībā iecelts pieredzējušais drošības jautājumu eksperts Juris Rekšņa. Viņš stāsta, ka lidostā visi tehniskie darbi ir izdarīti. «Viss mums darbojas, viss mums iet. Esam gatavi strādāt. Kas notiks tālāk - tā jau ir politika.»
Šobrīd lidosta gan nepretendē uz starptautiskajiem komercreisiem, bet tikai uz iekšzemes lidostas statusu, ko sertificē nevis atbilstoši Eiropas regulai, bet Latvijas Ministru kabineta noteikumiem. «Ejam soli pa solim,» paskaidro Juris Rekšņa. Taču skaidrs, ka ne jau reisus no Liepājas vai Daugavpils lidosta grib apkalpot. Mērķis ir starptautiskā satiksme.
Tad ieradās glābējs
Te jāatgādina, kādēļ lidostai sertifikātu atņēma. Tas notika 2015. gada vasarā. Aģentūra no divām drošības iestādēm saņēma informāciju, ka tās līdzīpašnieks neatbilst likuma Par aviāciju prasībām. Lidosta drīkst piederēt tikai tādai persona, «kas ar savu uzvedību vai darbībām nerada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai». Oficiāli paskaidrojumi izpalika, tomēr skaidrs, ka problēma bija nevis mazākajā līdzīpašniekā Engures novada domē, bet gan Konstantīnā Soloduhā. Lidostas atjaunotājā, kurš tika pieķerts nesaskaņotā vai nepareizi saskaņotā militāras nozīmes preču tranzītā uz Jemenu, kur tobrīd notika karš. Grasījās piegādāt helikopteru rezerves daļas - acīmredzot nepareizajiem klientiem. Sertifikātu lidostai solīja atjaunot, ja Soloduhas vārds no lidostas īpašnieku saraksta pazudīs. Vēlāk jau tika skaidrots, ka viņa ietekmei uzņēmumā jāsamazinās zem 50%. Un tad ieradās glābējs - jaunais investors Raimonds Kisiels. Naftas biznesmenis. Pērn martā ar glīti noformētiem paziņojumiem un publisku pasākumu viņš teicās esam nopircis izšķirošo ietekmi SIA SKY PORT, kas ir lidostas operators. Atlikusi tikai darījuma sakārtošana Uzņēmumu reģistrā. Tomēr datu bāzē Firmas.lv iespējams pārliecināties, ka atbilstošas izmaiņas nav notikušas.
Darījums nav ieraugāms
Lidostā 4,25% daļu pieder Engures novada domei, 20% - Kisiela firmai KENNARD AVIATION LIMITED, bet 75% daļu joprojām - SIA Wings for Sky Group. Šajā pēdējā uzņēmumā puse akciju pieder Soloduhu ģimenes locekļiem, otra puse Ščukiniem (tāpat kā tas bija arī 2004. gadā). Kisiels pērn stāstīja, ka no SIA Wings for Sky Group vienojies atpirkt kopumā 47% lidostas kapitāldaļu, kas kopā ar Engures novada domei piederošajiem veidos vairākumu. Taču datubāze par veiksmīgu darījuma noslēgumu neliecina. Tāpat spēkā esošais atteikums lidostas sertifikācijai. Jaunā lidostas īpašnieka skaidrojumu par šo situāciju Neatkarīgajai neizdevās saņemt.
Diemžēl pagaidām vienīgais praktiskais lidostas pielietojums ir skolēnu ekskursijas, kā arī iespēja iznomāt termināļa telpas dažādiem pasākumiem. Tās patiešām ir ļoti skaistas. Un vēl lidosta, lai arī savām tiešajām funkcijām netiek izmantota, vairo valsts uzņēmuma Latvijas gaisa satiksme ienākumus. Kā Neatkarīgajai pastāstīja valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš: «Sadarbojamies ar lidostu Jūrmala. Esam pabeiguši lidojuma procedūru izstrādi. Mums kā valsts uzņēmumam tā ir papildu iespēja nopelnīt. Lidlauka gatavība tur ir diezgan laba. Esam apmierināti ar to sadarbību, kāda veidojas ar lidostas jauno vadību.» .
