Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, secināts Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadībā izdotajā pārskatā "Dzīves meistarība un informācijpratība" par tautas attīstību Latvijā 2015./2016.gadā.
Pētnieki pārskatā norādījuši, ka Latvijas iedzīvotāju mediju lietojumam pārsvarā ir vienvirziena raksturs un dominē pasīvs informācijas saņemšanas paradums. "Plašsaziņas lietotāji visai maz iesaistās satura veidošanā, mediju izmantošanā pilsoniskajās aktivitātēs un līdzdalības procesos," norādīts pārskatā.
Pārskatā arī minēts, ka daļai sabiedrības piemīt konservatīvi mediju lietošanas paradumi, tostarp nekritiska pieeja ikdienā izmantotajiem medijiem, aprobežošanās ar viena plašsaziņas līdzekļa piedāvāto informāciju un arī vienas valodas informatīvo telpu. Tādējādi pastāv priekšnoteikumi mediju izmantojumam propagandai un manipulācijām ar iedzīvotāju uzskatiem un vērtībām. Un tas var radīt draudus drošībai.
Vienlaikus pētnieki samilzušas problēmas saskatījuši arī mediju darbības vidē, piemēram, mediju darbības tiesiskajā regulācijā, žurnālistikas kvalitātē un mediju darbinieku atalgojuma sociālo garantiju praksē.
Pēc pārskatā paustā, svarīgs uzdevums ir mediju izglītības ieviešana skolās, tai nepieciešamo programmu, metodisko līdzekļu un mācībgrāmatu izstrādāšana un kvalificētu speciālistu sagatavošana. Tāpat nepieciešama medijpratības prasmju, kritiskas domāšanas, aktīvas dzīves pozīcijas popularizēšana ar pašu plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kā arī zināšanu veidošana par postpatiesības pasauli, politikas un mediju funkcionēšanu tajā, kā arī viltus informācijas, māņu, baumu un melu izplatīšanas mehānismiem. Aktīvākas pilsoniskās sabiedrības tapšana arī veicinās mediju kvalitātes un medijpratības pieaugumu.
Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency
Vienlaikus svarīgs uzdevums, pēc pētnieku domām, ir arī Kultūras ministrijas izstrādāto "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam" konsekventa īstenošana. Šo uzdevumu īstenošanas nozīmīgumu vēl vairāk akcentē postpatiesības pieaugošā ietekme uz politiku un sabiedrības drošību, norāda pētnieki.
