Uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs mantas pārdošanas kārtējo solījumu vietā tagad stāsts par testēšanu: iespējamais pircējs testēšot metālkausēšanas krāsni un vienlaikus arī savu maku, no kura tiks ņemta nauda krāns testēšanai.
Liepājas uzņēmuma tagadējo atgriešanu sabiedrības uzmanības zonā nodrošināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar saviem 16. augusta prātojumiem, ka sarunas par uzņēmuma mantas pārdošanu varētu noslēgties tuvākajā laikā. «Līdz procesa beigām ir palicis pavisam neilgs laiks. Es ceru, ka mēs varēsim ziņot par labu iznākumu šīm sarunām,» viņš teica LTV raidījumā Rīta Panorāma. Šīs cerības izjukušas, ja pieņem, ka vārds «mēs» šajā gadījumā pieklājības pēc aizvieto vārdu «es». Proti, A. Ašeradens sagatavojies aizšmaukt no ministra amata tūlīt pēc valsts 2018. gada budžeta pieņemšanas, kam jānotiek pirms metālkausēšanas uzņēmuma pārdošanas labi ja šā gada beigās vai, skarbāk sakot, labi ja vispār pārdošanas. Pirms tam ministram vairākas reizes nācās pārlikt darījuma slēgšanas solīto laiku uz septembra vidu un tad atkal uz septembra beigām. Pēc tam viņš no solīšanas izstājās, atstājot vienu pašu uzņēmuma administratoru Guntaru Kori, kurš solīja pabeigt darījumu līdz 16. oktobrim. Katra mēneša 16. datums velkas kopš uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas pagājušā gada 16. septembrī. Pēc tam nāca šā gada 16. marts, kad beidzās likumā noteiktais pusgada termiņš maksātnespējīgu uzņēmumu mantas pārdošanai. Tomēr likums neliedz šo termiņu pagarināt, ja administrators tā izlemj un uzņēmuma kreditori piekrīt. Lielākais uzņēmuma kreditors ir Latvijas valsts.
Tagadējā atruna uzņēmuma mantas pārdošanas atlikšanai ir administratora vienošanās ar iespējamo pircēju, ka tas testēšot uzņēmuma oficiāli pašu vērtīgāko īpašumu - metālkausēšanas krāsni. Tajā pašā laikā visiem zināms, ka šīs krāns iedarbināšana uzņēmumu jau divas reizes izputinājusi. Vispirms tā notika ar uzņēmumu Liepājas metalurgs. Pēc tam - ar juridiski citu uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs, kas bija šo krāsni atpircis no Liepājas metalurga. To nosaka gan pārāk augstās elektroenerģijas cenas Latvijā, gan krāsns neveiksmīgais novietojums uzņēmuma teritorijā attiecībā pret tām iekārtām, kurās krāsnī izkausētais metāls jāpārvērš pārdodamos metāla izstrādājumos. Šī kļūme bija jānovērš 2009.-2010. gadā, kad Liepājas metalurgs tika rekonstruēts par naudu, kuras atdošanu bija garantējusi Latvijas valsts. Ja tas netika izdarīts un patlaban vairs nav izdarāms, tad tagadējie manevri ap šo krāsni grūti saprotami.
Oficiāli tas nav paziņots, bet administrators un neviena cita instance neapstrīd apgalvojumus, ka metālkausēšanas krāsni un visu pārējo uzņēmumam atlikušo mantu pirkt gatavojas jau no Liepājas metalurga pārdošanas laika pazīstamais Igors Šamiss. 2014. gadā viņu izkonkurēja KVV Group no Ukrainas. Viņš bija spiests atkāpties, bet ne piekāpties: «I. Šamiss vakar nebūt neslēpa, ka uzskata savu piedāvājumu par spēkā esošu un varbūt vēl realizējamu,» Neatkarīgā 2014. gada 11. septembrī atstāstīja to, ko viņš bija teicis iepriekšējā dienā. Tātad viņš šobaltdien uzskata darījumu par vēl realizējamu un esot gatavs par savu pārliecību tūlīt arī samaksāt. Runa nav par tūlītēju uzņēmuma pirkšanu, bet krāsns testēšanu uz sava rēķina. Pēc G. Kora teiktā Neatkarīgajai, ar to jāsaprot visu uzņēmuma uzturēšanas izdevumu pārņemšana. Pat bez krāsns iedarbināšanas šie izdevumi ir vidēji 250 tūkstoši eiro mēnesī, tāpēc jārēķina, ka līdz gada beigām miljonu eiro I. Šamisam nāksies iztērēt. Bet ko tad, ja izmēģinājumi beigsies neveiksmīgi? Vai tad viņš šo miljonu neprasīs atpakaļ, un vai šādas perspektīvas nav viens no iemesliem, kāpēc turēties tālāk no KVV Liepājas metalurga problēmām izlēmis A. Ašeradens?
I. Šamisa klātbūtne Latvijā tagad ir noformēta ar uzņēmumu K1 Liepaja Metallurgical Plant, kurā viņš ir vienīgais valdes loceklis. Viņam ir Izraēlas pilsoņa statuss. Savukārt uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Iļja Trifonovs un viņa vietnieks Dmitrijs Baranovs, arī no Krievijas. Vēl padomē ir Šveices pilsonis Džanfranko Lauro Karlo Imperato un divas Latvijas pilsones. Latvijas mērogiem ļoti liela un pēc darbības profila unikāla uzņēmuma pārraudzīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes sevī sajutušas Iveta Tīle un Gunta Zīverte. Lai uzņēmums varētu segt priekšā stāvošās metālkausēšanas krāsns testēšanas izmaksas, tā pamatkapitāls palielināts no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz septiņarpus miljoniem eiro. Šo naudu sametuši Luksemburgā un Šveicē reģistrēti uzņēmumi.
