Saruna ar Liepājas pilsētas attīstības pārvaldes vadītāju Mārtiņu Ābolu.
- Jūs droši vien esat vislabāk informētais cilvēks, kurš precīzi zina pilsētas attīstības tendence un plāno tās tālāko attīstību.
- Tā gluži negribētu teikt, jo, pirmkārt, Pilsētas attīstības pārvaldes pamatfunkcija ir izstrādāto vidējā un ilgtermiņa plānošanas dokumentu realizēšana dzīvē saskaņā ar investīciju plānu, otrkārt - pilsētas attīstība ir visu kopējs darbs.
- Stratēģiskajos plānos parasti ir ierakstīts daudz skaistu sasniedzamo mērķu, taču ne visus izdodas realizēt vai tie tiek atlikti uz citu plānošanas periodu. Kā jūs raksturotu situāciju Liepājā?
- Jau ilgāku laiku mūsu valsts un visa pasaule ir pārmaiņu procesā un visas tendences un notikumi vairāk vai mazāk atsaucas uz katru konkrētu pilsētu vai apdzīvotu vietu. Manuprāt, gan Liepāja, gan valsts kopumā mēģina pielāgoties mainīgajai situācijai, jo neviens nevar konkrēti pateikt, kas būs un kas notiks pēc gadiem pieciem desmit. Ir pārmaiņu laiks - no vienas puses, piespiedu kārtā, no otras puses, likumsakarīgi - mēs maināmies līdzi laikam. Un pārmaiņas, kā zināms, ir piemērots laiks paskatīties arī uz lietām kritiskāk, saskatīt iespējas, veikt uzlabojumus.
- Liepāja ilgstoši bijusi pilsēta ar spēcīgi attīstītu rūpniecību, vienlaikus Liepāja arvien vairāk sevi piesaka kā kultūras un tūrisma pilsēta. Vai var teikt, ka būtiski mainās pilsētas profils un tā kļūst par kultūras citadeli?
- Liepāja visos laikos ir bijusi aktīva ne tikai ražošanas, bet arī kultūras jomā. Paskatoties uz pilsētu caur attīstības plānošanas dokumentiem, redzams, ka pilsētā ir trīs prioritātes: ražošana jeb rūpniecības industrija, kurā saglabājas iepriekšējās Liepājai raksturīgās rūpniecības nozares, tostarp metālapstrāde un tekstilizstrādājumu ražošana, kā arī ienāk jauni, līdz šim nebijuši darbības veidi, piemēram, komplektējošā rūpniecība. Jebkurā gadījumā, industrializācijas turpmāka attīstība ar lielāku pievienoto vērtību ir un būs pilsētas prioritāte. Par spēcināmām nozarēm uzskatām pārtikas nozari un ražošanu, kā arī zivsaimniecību un kokapstrādes nozares. Savukārt kā perspektīvās nozares saredzam kultūras segmentu, kas jāskatās plašāk par teātri, mūziku, mākslu - jāattīsta arī radošo industriju potenciāls. Caur iepriekšējiem investīciju projektiem, tajā skaitā koncertzāli Lielais dzintars, plānojam attīstīt konferenču, koncertu un korporatīvo pasākumu tūrismu. Aizvien skaidrāk izkristalizējas arī kurortoloģijas attīstības projekta aprises, kam vēsturiski Liepājā ir senas un labas tradīcijas.
- Vai pēdējo gadu laikā pilsētā ir ienākuši kādi jauni rūpniecības uzņēmumi un vai ir iestrādes nākotnei?
- Liepājas piedāvājums ir konkurētspējīgs, un darbs pie jaunu projektu attīstības notiek pastāvīgi.
Piemēram, Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā uzņēmumi attīstās un paplašina savas ražošanas teritorijas, pieņemot darbā arvien jaunus cilvēkus. Jensen Metal, kur 3000 kvadrātmetru platībā pērn tapa jauna un moderna ražotne, jaunu iekārtu iegādē un attīstībā investējuši 1,3 miljonus eiro. Paplašinājies arī uzņēmums iCotton, kas bijušās sporta manēžās telpās Krūmu ielā atvēris jaunu ražotni, radījis 40 jaunas darba vietas un ēkas rekonstrukcijā, vietas sakārtošanā un jaunu, modernu Itālijā ražotu iekārtu iegādē investējis 8,1 miljonu eiro. Paplašinās un lielāko skaitu jaunu darba vietu radījuši SIA AE Partner, SIA Jensen Metal, SIA Dzelzsbetons MB, SIA Expedit baltic un daudzi citi.
Investīciju piesaiste Latvijai kopumā un Liepājai tajā skaitā ir nemitīgs process, taču jāatzīst, ka investori mūsu piedāvājumu vērtē piesardzīgi. No pašvaldības puses tiek darīts viss iespējamais, lai radītu investoru interesi un ļoti labus apstākļus viņu biznesa attīstībai. Vairāku gadu garumā pašvaldība ir investējusi līdzekļus biznesa, tostarp ražošanas, teritorijās, tāpēc šobrīd esam gatavi piedāvāt teritorijas ar labi sakārtotu infrastruktūru dažādu nozaru uzņēmumu attīstībai - ne tikai rūpniecības, bet arī radošo industriju nozarē. Piebildīšu, ka visas no jauna attīstītās rūpnieciskās teritorijas atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, kas nozīmē atvieglotu nodokļu politiku uzņēmējiem. Tādējādi Liepājas pašvaldība uzņēmējiem piedāvā džentlmeņa sākuma komplektu: sakārtotu infrastruktūru, sadarbību ar izglītības iestādēm kadru sagatavošanai un labvēlīgu nodokļu politiku.
Atgriežoties pie pēdējā laika investīcijām, man jāpiebilst, ka Liepāja nenodala un nevērtē investoru pēc tā valstiskās piederības - mūsu acīs investors ir jebkurš, kurš gatavs šeit veidot savu biznesu. Īpašs prieks ir par Latvijas uzņēmēju vēlmi radīt jaunus uzņēmumus, kā arī attīstīt un paplašināt esošos. Priecājamies, ka daudzi Liepājas uzņēmumi saredz iespēju augt un paplašināt sava biznesa mērogus.
Arī ārvalstu investīciju piesaistē aktīvi strādājam un izvērtējam visus piedāvājumus. Taču mūsu mērķis nav piesaistīt jebkādu uzņēmumu par katru cenu. Arī mēs vērtējam, vai konkrētajam piedāvājumam šī ir pati labākā vieta un vai ieplānotā darbība nav pretrunā ar pilsētas attīstības mērķiem, tajā skaitā ietekmi uz vidi.
- Pilsētās ar attīstītu ražošanu jau vairākus gadus norit cīņa par darbaspēku, jo, kaut arī statistika rāda ap 10% bezdarbnieku, faktiski trūkst visdažādāko nozaru profesionāļu. Vai investoriem varat palīdzēt ar potenciālo darbinieku sagatavošanu?
- Tas ir jautājums, kas pēdējos gados izvirzījies priekšplānā, jo kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no noteicošajiem faktoriem, lai investors pieņemtu galīgo lēmumu par uzņēmuma attīstību konkrētā vietā. Liepājā kvalificētu darbinieku trūkums tiek risināts, iesaistot izglītības iestādes, Nodarbinātības valsts aģentūru un uzņēmējus. Piemēram, mūsu pilsētā pēc uzņēmēju pieprasījuma Liepājas Valsts tehnikums, sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, ir izstrādājis metinātāju apmācību programmu bezdarbniekiem.
- Vai ir kādi jaunumi attiecībā uz Liepājas metalurgu?
- Šo jautājumu nevaru komentēt. Fakts ir tas, ka Liepājas metalurgs saimniecisko darbību šobrīd neveic.
- Daudzas pašvaldības jau ir saskārušās ar ES fondu līdzfinansēto projektu realizāciju - pietrūkst projektētāju un būvnieku kapacitātes, kāpj cenas. Vai Liepāja arī izjūt šo procesu?
- Skaidrs, ka ES fondu finansējuma piešķiršanas aizkavēšanās rada neomulīgu situāciju un neziņu, vai būvniekiem pietiks kapacitātes, vai cenas pārāk nesakāps un tamlīdzīgi. Taču tas vēl nav teikts, jo ceram, ka gan pasūtītāji, gan projektētāji un būvnieki būs kaut ko mācījušies no iepriekšējā ES plānošanas periodā piedzīvotā, jo situācijas toreiz un tagad ir diezgan līdzīgas. Mēs rēķinājāmies, ka šis būs saspringts laiks, tāpēc esam tam jau gatavojušies vairākus gadus un ceram, ka lielā mērā tas neatsauksies uz Liepājas projektu realizāciju. Nevaru teikt, ka mēs jūtamies ļoti komfortabli un pārliecinoši, taču esam izdarījuši visu, lai projektu ieviešana noritētu pēc iespējas ritmiskāk.
- Kādi Liepājā ir šajā plānošanas periodā paredzētie lielākie ES struktūrfondu projekti?
- Tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī tagad projekti saistās ar visām pilsētai nozīmīgām nozarēm, tostarp transporta infrastruktūras sakārtošanu. Transporta infrastruktūras lielākais projekts ir Ventspils virziena maģistrāles rekonstrukcija. Tas ir svarīgi gan pašai pilsētai, gan transporta nozarei kopumā, jo sasaista TNT tīklu. Jāpiemin arī Tramvaja tilta un Lielās ielas rekonstrukcija, kas droši vien radīs sarežģījumus gan pilsētniekiem, gan iebraucējiem, taču šīs grūtības ir jāpārvar, lai nākotnē centra virziena infrastruktūra atbilstu mūsdienīgas pilsētas vajadzībām. Projekti ieplānoti arī ostā un rūpniecības teritorijās. Vienlaikus plānojam realizēt arī kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektus, tostarp vēsturiskā Kungu kvartāla rekonstrukciju. Ieguldījumus plānojam arī Trīsvienības baznīcas atjaunošanā un koncertdārza Pūt, vējiņi vienkāršotā rekonstrukcijā. Izstrādāti projekti skolu iekšējo tīklu sakārtošanā un mācību materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā. Savus attīstības projektus turpinās realizēt arī Liepājas reģionālā slimnīca un citas pašvaldības kapitālsabiedrības. Faktiski ES struktūrfondu projekti aptvers visas pilsētai nozīmīgās jomas.
Es gribu uzsvērt, ka svarīga nav apgūstamā summa, bet gan ieguvumi - arī pavisam neliels projektiņš var dot lielu atdevi un kalpot kā palīgs pilsētas dzīves attīstībai kopumā.
- Mans pēdējais jautājums: kad no Liepājas uz Rīgu varēs doties ar lidmašīnu?
- Pagājušā gada nogalē Liepājas lidosta ir saņēmusi sertifikāciju lidojumu organizēšanai vasaras sezonā, un pirmais lidojums paredzēts 16. maijā, kad Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic sāks iekšzemes lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga uz Liepāju.
