Izglītotākas un ilgāk dzīvojošas, bet zemāk apmaksātas un politikā mazāk pārstāvētas – pašvaldībās šobrīd vien 31% deputātu ir sievietes. Tāds dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām ir Latvijas sieviešu statistiskais profils.
Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākās ekspertes Agneses Gulbes apkopotā informācija liecina, ka pēdējo četru pašvaldību vēlēšanu rezultāti sievietēm visveiksmīgākie bijuši tālajā 2005. gadā. Toreiz no visiem pašvaldību deputātiem 42% bija sievietes. Nākamajās divās vēlēšanās sievietēm attiecības ar vēlētāju nebija izveidojušās tik veiksmīgas. 2009. gadā no kopējā pašvaldību deputātu skaita 36% bija sievietes, bet pašreizējā sasaukumā jau tikai 31%.
Arī Ministru kabinetā sieviešu pārstāvniecība neliecinot par veselīgu abu dzimumu proporciju. Piemēram, Māra Kučinska vadītajā valdībā no 14 ministriem tikai trīs ministri jeb 19% ir sievietes. Tiesa, ja ņem vērā, ka Saeimā valdības veidošanas laikā no 100 deputātiem 16 bija sievietes, šis rādītājs var šķist gana priecējošs.
Pavisam slikti rādītāji dzimumu vienlīdzībā Latvijai ir Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Starp 28 dalībvalstīm mēs esam 25. vietā. Vēl mazāk sieviešu ir tikai Rumānijas, Maltas un Ungārijas parlamentos, bet līdz Zviedrijas 45% sieviešu pārstāvniecībai parlamentā mums vēl tāls ceļš ejams.
A. Gulbe uzsver, ka nevienlīdzīgā pārstāvniecība nav skaidrojama ar atšķirīgām prāta spējām starp abiem dzimumiem, bet gan ar iesīkstējušiem uzskatiem un stereotipiem sabiedrībā.
To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati par abu dzimumu iegūto izglītību. Ņemot vērā, ka Latvijā vīriešu dzimst vairāk, ir skaidrs, ka pamatizglītību iegūst vairāk vīriešu - 51,3%. Pieaugot iegūto kaitīgo ieradumu, to radīto seku un citu iemeslu dēļ vidējās izglītības ieguvēju īpatsvara attiecība jau atšķiras - 53,3% vidējās izglītības ieguvēju ir sievietes. Atšķirība kļūst vēl lielāka, salīdzinot augstāko izglītību ieguvušo sieviešu un vīriešu īpatsvaru. Starp visiem augstāko mācību iestāžu absolventiem 59,1% ir sievietes.
Taču izglītība vidējai Latvijas sievietei nepalīdz ne tikai politikā, bet arī darba tirgū. Vidējā darba samaksa valstī kopš 2010. gada ir pastāvīgi augusi, taču atšķirība starp vidējo algu abiem dzimumiem sarukusi nav. 2010. gadā vidējā alga vīrietim bija par 126 eiro lielāka nekā sievietei, bet pērn šī atšķirība bija pieaugusi līdz 145 eiro.
