Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Investīcijām draudzīgs un ekonomiski aktīvs

LIMBAŽU veikalā TOP ir iekārtots stends ar zīmola Ražots Limbažos produkciju. Tā ir iespēja iedzīvotājiem vieglāk atrast savā novadā ražoto produkciju, tādējādi atbalstīt ne tikai šos ražotājus, bet arī sekmēt novada ekonomisko izaugsmi © Publicitātes foto

Šogad pirmo reizi Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biznesa savienību izvērtēja un noteica pašvaldību indeksu attiecībā uz investīcijām draudzīgāko pašvaldību.

Indeksa noteikšanā iesaistījās 80 no 119 pašvaldībām, tostarp Limbažu novads. Rezultātā Limbažu novads ierindojies augstajā 8. vietā starp reģionālās nozīmes attīstības centriem.

Indekss Investīcijām draudzīgākā pašvaldība uzrāda pašvaldību kvantitatīvos sociāli ekonomiskos rādītājus, kas nozīmīgi uzņēmējdarbības attīstībai noteiktā teritorijā un sniedz iespēju pašvaldībām veikt pašnovērtējumu par darbībām investīciju piesaistē, uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanā, kā arī tiešo un netiešo atbalstu uzņēmējdarbības attīstībā, izvērtējot noteiktā laika periodā sasniegtos rezultātus. Indekss atspoguļo arī pašvaldību aptaujas rezultātus un pašvaldību praktiskās darbības investīciju vides sekmēšanā.

Viens no instrumentiem, ko Limbažu novada pašvaldība izmanto uzņēmējdarbības vides aktivizēšanai, ir pirms trīs gadiem domes priekšsēdētāja Didža Zemmera iniciētā Uzņēmēju konsultatīvās padomes izveidošana. Padome sastāv no 13 dalībniekiem - uzņēmējiem un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem. Tajā pašā laikā uz sēdēm, kas tiek organizētas vienu reizi mēnesī, var nākt jebkurš uzņēmējs vai interesents. Laipni aicināts ar saviem jautājumiem vērsties pie pašvaldības uzņēmējdarbības konsultanta vai iesaistīties konsultatīvās padomes darbā ir ikviens. Diemžēl cilvēki bieži šo iespēju neizmanto - laikam tā ir nacionālā īpatnība - tā vietā, lai nāktu uz pašvaldību un veidotu konstruktīvu dialogu, runāt pa stūriem, ka viss ir slikti. «Ieguldot lielu darbu, pēdējos gados ir izdevies uzlabot uzņēmēju un iedzīvotāju komunikāciju ar pašvaldību, kas dod acīm redzamus rezultātus,» piebilst uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītājs Agris Vēveris.

Vaicāts par mikrouzņēmumu, pašnodarbināto un mājražotāju aktivitāti, Agrs Vēveris atzīmē, ka pašvaldība nevar pastāvēt ārpus Latvijas likumdošanas. Taču, neskatoties uz grūtībām, ir izdevies paveikt vairākus Limbažu novada mazajiem uzņēmumiem nozīmīgus projektus, piemēram, zīmola Ražots Limbažos izveidošanu un uzturēšanu, kā arī lauksaimniecības produktu ražotāju kooperatīva Limbažu lauku labumi izveidošanu. Padomā ir vēl vairāki projekti, tostarp uzņēmējdarbības centra būvniecība, kas būs vēl viens atspēriena punkts mūsu uzņēmējiem.

Kā viens no visgaidītākajiem notikumiem ir kooperatīvās Krājaizdevu sabiedrības darbības uzsākšana, kuras dalībnieki ir vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji. Tas mazajiem uzņēmējiem dos iespēju piesaistīt kredītresursus darbības attīstīšanai vai uzsākšanai. Krājaizdevu sabiedrības iniciators un projektu vadītājs ir Agris Vēveris, kurš uzskata, ka lielākais ieguvums no reģionālās Krājaizdevu sabiedrības ir finanšu līdzekļu palikšana reģionā, nevis aizplūšana uz ārvalstu bankām un akciju tirgiem. Stiprinot citam citu, spēcīgāks kļūst viss novads.