«Citām ostām ir kritums ģeopolitiskās situācijas dēļ. Mums savukārt ir plus 12%,» saka Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. Tas – pateicoties daudzveidīgajam kravu eksportam un importam, kas vērojams Mērsraga ostā. Ieguldījumi infrastruktūras attīstībā arī dod būtisku artavu, lai osta strādātu ar uzviju. Tās nākotnes plānos ietilpst attīstīt tranzīta kravas.
Mērsraga osta ir nozīmīgs Ziemeļkurzemes reģiona ekonomiskais centrs un transporta mezgls, jo gan pašā ostā, gan arī apkārtējā reģionā esošo uzņēmumu nākotnes perspektīvas ir cieši saistītas ar Mērsraga ostas attīstību. Tur tiek eksportēta un importēta kūdra, koksnes šķelda un skaidu granulas, smilts, graudi, tehniskais sāls, akmens šķembas, kūdra, zivis, zāģbaļķi un papīrmalka.
Apgrozījums Mērsraga ostas pārvaldei un ostas komersantiem naudas izteiksmē ir vairāk nekā 31 miljons eiro.
«Ostas pārvalde nodrošina infrastruktūru - molus, piestātnes, servitūta ceļus, velkoņus, ločus un tā tālāk. Teritorijā notiek ražošana (četri zivju pārstrādes uzņēmumi), laivu remontdarbi, elektrības ražošana ar vēja ģeneratoru, strādā stividori, divi kokapstrādes uzņēmumi, divi auto svari, jahtu servisa centrs. Ostā nepārtraukti notiek darbība. Izveidojām arī divu plūsmu caurlaidi teritorijā, lai ienākošais un izejošais transports netraucētu viens otram. Uzstādīts papildu apgaismojums un video novērošana, izveidoti pievedceļi. Cenšamies piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, lai attīstībā jāiegulda tikai līdzfinansējums. Tādā veidā ar salīdzinoši nelieliem resursiem paveicam lielus darbus,» informē J. Budreika.
Pēdējo sešu gadu laikā Mērsraga ostā ir rekonstruēti vai uzbūvēti no jauna desmit ražošanas vai kravu uzglabāšanas angāri. Līdz ar to arī vairāk notiek kravu dažādošana, un pamazām attīstās arī ražošana. Pārvaldnieks norāda, ka arī ar to nav gana un vajagot būvēt vēl.
«Noteikti plānojam attīstīt lauksaimniecības virzienu. Būs ne tikai graudi, bet arī minerālmēsli. Attīstīsim tranzīta kravas, esot vidutājiem starp, piemēram, Baltkrieviju un Skandināvijas valstīm. Problēma pašlaik ir tāda, ka nav pietiekamas elektrības jaudas, lai šeit ierīkotu jaunus ražošanas uzņēmumus. Tas ir jārisina ar a/s Sadales tīkls, kuri kā optimālu variantu norāda triju pašvaldību (Mērsraga, Engures un Rojas) sadarbību, lai piedalītos ES projektos. Un tur ir nepieciešams ļoti liels līdzfinansējums (aptuveni 40%). Domāju, ka ne Mērsraga novadam, ne arī abiem pārējiem novadiem šāda līdzfinansējuma nav. Tas ir sava veida apburtais loks, jo uzņēmēji grib darīt, bet nav elektrības, tāpēc iet prom. Pašlaik ostai mēs varam piesaistīt tikai tādus klientus, kuri neko nepārstrādā, vien atved kravu, vai arī apstrādā ar mazu elektrības patēriņu,» ar nožēlu teic pārvaldnieks.
Sekmīgi attīstās Mērsraga ostas sadarbība ar Talsu novadu, Stendē, blakus dzelzceļam, plānots izveidot loģistikas parku kravu pārkraušanai. Uzņēmēji kravas varētu uzglabāt angāros, kaut ko, iespējams, arī ražot vai fasēt un nodot tālāk. Paredzēta kravu virzība abos virzienos. Šis projekts būtu izdevīgs gan Mērsraga ostai, gan Stendes industriālajam parkam.
«Stendes industriālais parka izveide ir ļoti svarīga gan Talsu, gan Mērsraga novadam. Tas perspektīvā uzlabos uzņēmējdarbības vidi piegulošajā reģionā, palīdzēs noturēt iedzīvotājus, sniedzot jaunas darba vietas. Tas veicinās Talsu un Mērsraga novadu sadarbību, ekonomisko attīstību un atpazīstamību,» ir pārliecināts J. Budreika.
