Pašvaldības uzņēmums Kuldīgas ūdens dibināts pirms 25 gadiem. Uzņēmuma ilggadējā vadītāja Andra Kļaviņa vārdiem runājot, šajā laikā uzņēmums izgājis cauri daudzām attīstības stadijām un no pirmatnējās kopienas izaudzis līdz neattīstītā kapitāla stadijai. Daudz ir izdarīts, bet daudz kas vēl palicis plānos un idejās.
Pagastu centros ar ūdens kvalitāti viss kārtībā, bet...
SIA Kuldīgas ūdens pirms diviem gadiem savā pārziņā pārņēma visas vienpadsmit Kuldīgas novada pagastu ūdenssaimniecības. Visās bija līdzīgas problēmas - novecojuši ūdensskaitītāji un nepilnīga ūdens uzskaite, gadu desmitu laikā aizsērējušas caurules, nekvalitatīvs dzeramais ūdens un novecojušas attīrīšanas iekārtas. Vaicāts, ko izdevies izdarīt divu gadu laikā, Andris Kļaviņš stāsta: «Ar ūdeni tagad viss ir kārtībā - ir uzstādītas atdzelžošanas iekārtas, un pagastu iedzīvotājiem ir pieejams tīrs un veselīgs ūdens. Tā bija viena no prioritātēm, jo es uzskatu, ka labi sadzīves apstākļi - sakārtota vide, ceļu tīkls, izglītības pieejamība, kvalitatīvi sociālie un komunālie pakalpojumi, tostarp tīrs dzeramais ūdens - ir viens no instrumentiem, kas varētu mudināt cilvēkus palikt dzīvot laukos.»
Savukārt, runājot par notekūdeņu attīrīšanu, uzņēmuma vadītājs nav tik optimistisks: «Faktiski notekūdeņu attīrīšana ir atstāta Dieva rokās - cik nu daba ar to tiek galā, tik arī ir. Praktiski visos pagastos attīrīšanas iekārtas ir savu laiku nokalpojušas un tām paredzētās funkcijas nepilda. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir finansiāli ietilpīgas, tāpēc, ņemot vērā ierobežoto finansējumu un iespējas, esam pieņēmuši lēmumu ik gadu savest kārtībā vismaz divas iekārtas. Pirmā vieta, kur tiek realizēts attīrīšanas iekārtu pārbūves projekts, ir Padures pagasta centrs, jo tieši šeit situācija bija vissliktākā. Tām, atkarībā no situācijas smaguma, sekos citas. Esmu sev izvirzījis mērķi noturēties šajā amatā vismaz tik ilgi, lai ne lāse neattīrītu notekūdeņu Kuldīgas novadā vairs nenonāktu vidē, Ventā un tālāk Baltijas jūrā.»
Atsakās no ES fondu naudas
Lai arī Kuldīgas novadam bija savi plāni, kā izmantot jaunajā plānošanas periodā paredzēto ES fondu finansējumu turpmākai ūdenssaimniecības attīstībai, iepazīstoties ar jaunajiem noteikumiem, pieņemts lēmums projektu neiesniegt un naudu neņemt. «Noteikumi ir aplami un nav izpildāmi. Piemēram, nauda paredzēta tikai kanalizācijas tīklu izbūvei! Nu, sakiet, kuram ir vajadzīga kanalizācijas sistēma, ja nav ūdens, ko tajā noplūdināt? Arī tad, ja pašvaldība līdzfinansētu projektu un par saviem līdzekļiem līdztekus iekārtotu ūdensvadu, izvirzītie sasniedzamie mērķi ir pilnīgi nereāli. Tie paredz 100% pieslēgumu jaunizbūvētajiem tīkliem. Atzīmēšu, ka visā Latvijā ir pieredze ar jauno pieslēgumu izveidošanu, - vidēji tīkliem ir pieslēgušies 21% no tiem, kuriem tīkli ir pieejami. Kuldīgā salīdzinoši ir ļoti labi rādītāji - faktiski labākie valstī, bet arī šeit iespēju ir izmantojuši tikai 63%. Turklāt, ja noteiktajā laikā mērķi netiek sasniegti, noteikumi paredz lielas soda sankcijas - 25% no atbalstāmās summas. Parēķiniet, cik ir 25% no mums piedāvātajiem 3,9 miljoniem eiro. Mēs neesam gatavi šādam riskam. Jāatzīmē, ka arī Ventspils, kura vienmēr bijusi pirmajās rindās, lai saņemtu ES fondu finansējumu, no ūdenssaimniecības attīstībai paredzētā ES finansējuma ir atteikusies. Manuprāt, tas ļoti spilgti raksturo esošo situāciju,» ne bez pamata sašutis ir uzņēmuma vadītājs. Taču tas nenozīmē, ka ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas novadā ir beigusies, - mērķi pakāpeniski te tiks realizēti.
