Pēdējo četru gadu laikā pašvaldības SIA Jēkabpils siltums īstenojis ievērojamus siltumtrašu rekonstrukciju projektus, kas devuši gaidīto rezultātu, – siltuma zudumi trasēs samazināti no 26% līdz 16%. Siltuma zudumu, kā arī citu pozīciju izdevumu samazināšanās dēļ šajā apkures sezonā iedzīvotājiem tika piemērots par 7,5% zemāks tarifs.
Vairāk stāsta SIA Jēkabpils siltums valdes loceklis Aleksandrs Karpenko.
- Kā jūs šodien vērtējat centralizētās siltuma apgādes sistēmu Jēkabpilī?
- Runāt par šo jautājumu ir gana sarežģīti, jo pilsētā strādā vairāki siltuma operatori un ražotāji. Līdz ar to centralizētā siltuma apgāde ir sadrumstalota un neviendabīga. Jēkabpils siltums ir lielākais operators - aizņem ap 90% no kopējā tirgus. Taču arī mūsu uzņēmums izmanto cita ražotāja siltumenerģiju - daļu siltuma saražo pašvaldības uzņēmumam piederošās katlumājas, daļu iepērkam no SIA Ošukalni, kas pilsētai pārdod šķeldas koģenerācijas stacijā ražoto siltumu par mums izdevīgu cenu.
Vienlaikus pastāv daudz tehnisku problēmu, kuru risinājumi nav iespējams ātri, - visi siltumtrašu un siltuma ražošanas avotu rekonstrukcijas darbi ir laika un finanšu ietilpīgi.
- Kāpēc siltums jāiepērk?
- Tas ir ekonomiski izdevīgāk - ja mēs patērētājiem piegādātu tikai to, ko spējam saražot savās katlumājās, cena būtu augstāka. Paskaidrošu: mūsu rīcībā esošajās katlumājās izmantojam gan gāzi, gan šķeldu - apmēram 50% pret 50%. Visiem labi zināms, ka gāzes cena ir liela un siltums iznāk dārgs. Savukārt SIA Ošukalni izmanto šķeldu, tāpēc viņu piedāvātā cena ir zemāka nekā mūsu gāzes katlu saražotajam siltumam. Līdz ar to ar gāzi vidēji saražojam tikai ap 20% no nepieciešamā.
- Siltuma tarifus būtiski ietekmē zudumi trasēs. Vai ir izdevies tos samazināt?
- Jā, pēdējo četru gadu laikā kopumā siltumtrašu rekonstrukcijā ir ieguldīti 3 miljoni eiro. Realizētie projekti devuši gaidīto rezultātu - no 26% siltuma zudumiem 2010. gadā esam panākuši zudumu samazināšanu par 10%. Izvērtējot situāciju, lēšam, ka Jēkabpils gadījumā siltuma zudumus trasēs var samazināt vēl par dažiem procentiem.
Jāatzīmē, ka arī iepriekš pieejamā finansējuma ietvaros ir veikti trašu rekonstrukcijas darbi un kopumā no 25 kilometriem trašu kopgaruma ir rekonstruēti 90%.
- Kāds bija un ir galvenais zudumu iemesls?
- Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, siltumtrašu diametru neatbilstība šodienas vajadzībām. Padomju laikos būvējot trases, tika pieņemts, ka pilsētā attīstīsies ražošana, kam būs nepieciešamas lielas siltuma jaudas, kā arī tiks būvēti jauni daudzdzīvokļu nami. Šodienas realitāte ir pavisam cita. Vienlaikus vecajām siltumtrasēm bija slikta termoizolācija. Rekonstruējot trases, mācāmies gan no senākām, gan pavisam jaunām kļūdām, īpašu uzmanību pievēršot ne tikai šodienas pieprasījumam atbilstošam cauruļu diametram, bet arī siltumizolācijai. Izsludinot konkursu par rūpnieciski izolēto cauruļu iepirkumu, ņēmām vērā iepriekšējo trašu remonta pieredzi - nesen atjaunotā trasē novērojami palielināti siltuma zudumi. Tāpēc ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu saistītajos iepirkumos specifikācijā priekšroku devām caurulēm ar augstām siltumizolācijas īpašībām, - reizēm ir vērts nopirkt mersedesu, lai vēlāk maksātu mazāk par tā ekspluatāciju.
- Jums ir atlicis rekonstruēt vēl ap 10% trašu. Vai ieplānoti jauni projekti?
- Pagaidām nē, jo arī tad, ja projektus īsteno ar ES fondu līdzfinansējumu, pašvaldībai un uzņēmumam ir jāiegulda ievērojami līdzekļi - vidēji 70% no kopējiem izdevumiem. Lai realizētu iepriekšējos projektus, ir ņemti kredīti bankā, kas tagad ir jāatmaksā. Uzņēmuma finansiālo situāciju apgrūtina iedzīvotāju parādi, kas pārsniedz 2 miljonus eiro. Ja visi godprātīgi samaksātu parādus, kas esošajā ekonomiskajā situācijā ir visai utopisks pieņēmums, mēs varētu domāt par tālāku centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstību, tostarp atlikušo trašu rekonstrukciju, kā arī katlumāju pārbūvi.
- Vai ir gaidāmas tarifa izmaiņas?
- Pašlaik izstrādājam jaunu tarifu plānu, kā to paredz ES fondu noteikumi. Šobrīd grūti pateikt, kāds tas būs, bet ceru, ka tas mūsu iedzīvotājus nesarūgtinās.
