Savā zemē un sētā izlolotais, ar prasmīgām rokām un mīlestību pagatavotais allaž garšo citādi. Kā mājās. Un tāda jau arī ir mājražošanas būtība – pārtikas produktu pārstrāde mājas apstākļos nelielā daudzumā vietējā tirgus vajadzībām un realizēšanai tieši patērētājam.
Perspektīvais tūrisms
Bauskas novadā šobrīd darbojas 35 mājražotāji. Mazāk nekā iepriekšējos gados. «Pirmkārt, nav noslēpums, ka mājražošana ir fiziski smags darbs. Otrkārt, ne visi ir gatavi būt tirgotāji, tādēļ jādomā par kooperāciju, par to, kur saražoto produkciju likt,» saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska. Viens no viņas pienesumiem lauku attīstībā ir mājražotāju un amatnieku aktivizēšana un iedrošināšana sakārtot savus uzņēmumus, lai sekmīgi uzņemtu tūristus. «Lauku tūrisms ir perspektīva nozare, kurā labi iekļaujas arī mājražotāji, piedāvājot apmeklēt savas saimniecības un degustēt saražoto. Tas ir viens no veidiem, kā realizēt savu produkciju,» uzskata R. Ribikauska. Svarīga arī pašu aktivitāte. Raimonda mudina nekautrēties un, ja radušies kādi jautājumi vai nepieciešama palīdzība, vērsties LLKC. Interesentiem ir iespēja apmeklēt informatīvos seminārus, apmācības, tāpat centra speciālisti topošajiem uzņēmējiem palīdz izstrādāt attīstības plānus un seko līdzi tam, kā veicas ar to īstenošanu.
Ukraiņu gaumē
Nenoliedzami, pašam uzsākt uzņēmējdarbību nav viegli, bet ne neiespējami. Iedrošina ne tikai tūristu un pircēju atzinība, bet arī citu mājražotāju pozitīvais piemērs. Biruta Janočko jau četrus gadus sava dzīvokļa virtuvē cep tortes, pīrādziņus un kēksus, kuru receptes aizgūtas no vīramātes, pēc tautības ukrainietes. «Cepu kēksus bez taukvielām, riekstu tortes, kur gan mīklā, gan krēmā ir sakapāti valrieksti, magoņu kūkas. Vēl kā piedevas izmantoju melnās plūmes un džemus,» stāsta uzņēmīgā konditore. Viņa strādā pēc pasūtījuma, ko var pieteikt, zvanot pa tālruni 26684165. Savukārt klātienē sastopama katru sestdienu Kalnciema kvartāla tirdziņā Rīgā.
Ne mazāk gards arī nākamais stāsts par sviesta karameļu ražotāju Ievu Tarvidu. Kas tad ir sviesta karamele? Našķis no kausēta sviesta un cukura – dažādas formas cukurgaiļi uz kociņa un konfektītes ar sēklām un lazdu riekstiem. Produkti nesatur nedz krāsvielas, nedz garšas pastiprinātājus un, pats galvenais – augu taukus, kas tiek iemānīti daudzos pārtikas produktos, piemēram, šokolādē un cepumos. Šos kārumus var iegādāties Kalnciema kvartāla tirdziņā un veikalā Idille Rīgā, kā arī veikalos Garšas pietura Lielvārdē un Ogrē, bet pasūtīt – apmeklējot Facebook kontu Sviesta karamele.
Sien sieru kā Francijā
Ja gaļu uzturā lieto ļoti bieži, ir labi, ja tā nāk no bioloģiskajām lauku saimniecībām. Zemnieku saimniecības Kraujas pamatdarbība ir cūkkopība un papildus arī dējējvistu, gaļas vistu un pīļu audzēšana. Kustoņus šeit audzē bez jebkādām intensificētās lauksaimniecības metodēm, tostarp kombinētās lopbarības, tāpēc pircējs var būt pārliecināts, ka galdā cels veselīgu un dabisku pārtiku. No šādas gaļas tiek gatavoti arī kūpinājumi un desas. Saimniece Gunta Čepuka stāsta, ka visi produkti ir roku darbs, to sastāvā nav miltu, slēpto tauku un «virknes dažādu brīnumpiedevu». Kur meklēt? Katru sestdienu Kalnciema kvartāla tirdziņā un zemnieku tirdziņā pie lielveikala Spice.
Sabalansēta ēdienkarte nav iedomājama bez piena produktiem. Piena pārstrāde, svaigā siera un vītinātas jaunlopa gaļas ražošana ir zemnieku saimniecības Krišjāņi darbības jomas. Kā stāsta saimniece Iluta Straģe, saimniecībā top svaigpiena sieri, pasterizēta piena sieri un biezpiena tipa sieri – kopumā 16 dažādi veidi. Dažādību garšas niansēs Iluta panāk ar garšaugiem, piemēram, kūpināts siers ar ķiplokiem un pipariem, svaigais siers ar zaļumiem, tiek izmantotas arī sinepes, rozmarīns, kadiķogas un vēl citas piedevas. Krišjāņos tapušos sierus var iegādāties veikalos Idille, Garšas pietura un Rāmkalnu veikalā Berģu Depo.
«Mēs neražojam sieru, bet gan mazus dzīvesprieka gabaliņus no aitu un kazu piena,» teic nākamā Neatkarīgās uzrunātā mājražotāja Laima Stankeviča. Sortimentā ir gan svaigie, gan nogatavinātie sieri ar pelējumu. To receptes aizgūtas no Francijas siera meistariem. «Iemācījāmies siet sieru kā Francijā,» paskaidro L. Stankeviča. Katrs gabaliņš ir ekskluzīvs, jo siers tiek ražots ierobežotā daudzumā, turklāt tā nogatavināšanai nepieciešams mēnesis. Vairāk informācijas interneta vietnē www.laimigisieri.lv.
Vīns no pieneņu ziediem
Īpašu produktu – SIA Dūmiņu vīna darītava brūvēto vīnu no ogām un meža veltēm – gardēžu tūres Baudi Bauskā ietvaros piedāvā pārtikas tehnoloģe Ieva Dūmiņa. Ieva neslēpj, ka vīna gatavošana nav vienkāršs process, jo tas prasa specifiskas zināšanas, būtībā tā ir filozofijas, mākslas un tehnoloģijas sintēze. «Šobrīd esmu radījusi 23 dažādus vīnus. Visvairāk iecienītie ir pieneņu ziedu vīns un brūkleņu vīns, bet ir arī tādi interesanti garšu salikumi kā bērzu sulas vīns ar avenēm, galda biešu vīns ar dzērvenēm, melnā plūškoka ogu vīns,» stāsta I. Dūmiņa. Viņas izdoma vēl nebūt nav izsmelta – katru gadu top kāds jauns vīns.
Aronijas un irbenes audzē Ludmila Dolgoše. Viņas uzņēmums SIA Serviss DL piedāvā ne tikai tīras, kvalitatīvas ogas, bet arī bērzu un kļavu sulas pavasarī un meža sēnes – gailenes. «No mums šie produkti gan svaigā, gan saldētā veidā nokļūst pie izplatītājiem, kuri tos tālāk piegādā veikaliem un restorāniem,» teic L. Dolgoše. Tāpat iepriekš minētos labumus iespējams iegādāties veikalos Dabas dobe un Zaļā govs.
