Augstākā tiesā (AT) noraidījusi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās 2005.gadā notiesātā Germana Miluša sūdzību par iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta.
Milušs bija iesniedzis pieteikumu par Latvijas iekšlietu ministra lēmuma atcelšanu, kas noteica Milušu iekļaut "melnajā sarakstā". No publiski redzamā tiesas kalendāra ir redzams, ka ministrs šādu lēmumu pieņēmis pagājušā gada 13.novembrī. Tolaik iekšlietu ministra pienākumus veica Sandis Ģirģens.
Ņemot vērā visus lietā pārbaudītos materiālus, AT atzina, ka lēmums nav uzskatāms par patvaļīgu un tas atbilst tiesību normām. Lēmums ir pamatots ar pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju un ir attaisnojams ar nacionālās drošības aizsardzības interesēm, noskaidroja tiesā.
Drošības iestādes ir norādījušas uz apstākļiem, kādēļ konkrētajā gadījumā šāds ierobežojums ir objektīvi nepieciešams.
Atbildot uz pieteikumā norādīto, ka ieceļošanas aizliegums nesamērīgi ierobežo pieteicēja tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, AT spriedumā norādīja, ka piekrīt atbildētājas viedoklim un atzīst, ka privātās un ģimenes dzīves ierobežojums izskatāmajā lietā ir samērīgs ar leģitīmo mērķi, kādēļ šāds ierobežojums ir noteikts.
Pieteicējam noteiktais ieceļošanas aizliegums ir pamatots un samērīgs ar valsts drošības interesēm.
Imigrācijas likumā minēti septiņi apstākļi, kad iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu tā dēvētajā "melnajā" sarakstā. Ārzemnieku iekļauj sarakstā, ja, piemēram, valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai ārzemnieks notiesāts par Latvijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta brīvības atņemšana vismaz uz vienu gadu.
Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesa 2007.gada martā bijušo automašīnu "BMW" tirgotāju Milušu, bijušo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki un toreizējo deputāta kandidātu Gvido Hariju Volbrugu atzina par vainīgiem kukuļa došanā toreizējam Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam ("Mūsu zeme"), lai viņš domes priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsotu par Hlevicki.
Hlevickim un Milušam tika piemērots piecu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju, Volbrugam - trīs gadu brīvības atņemšana nosacīti ar trīs gadu pārbaudes laiku.
Milušs uz pirmās instances tiesas sēdēm nāca paklausīgi, taču uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.
Milušs tika izsludināts starptautiskā meklēšanā. Vēlāk izrādījās, ka Milušs dzīvo Krievijā un ir pieņēmis Krievijas pilsonību. Viņa sievas iemaksātā drošības nauda - 20 000 latu (28 457 eiro) tika ieskaitīta Valsts kasē.
2017.gadā Milušs tika aizturēts Larnakā, Kiprā, un Latvijas Ģenerālprokuratūra sāka kārtot formalitātes, lai panāktu viņa izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Larnakas tiesa uzskatīja, ka līdz jautājuma izskatīšanai par Miluša izdošanu viņš nav jāapcietina un piemērojama drošības nauda, un viņš to izmantoja, ar jahtu aizmūkot no Kipras un atgriežoties Krievijā.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" iepriekš vēstīja, ka dažus mēnešus pēc Miluša aizbēgšanas no Kipras un atgriešanās Krievijā, Maskavas tiesa apmierināja Latvijas prokuratūras lūgumu un pieņēma izpildīšanai Latvijā piespriesto sodu. Taču Krievijas tiesa nolēma mainīt Miluša sodu - un piecu gadu apcietinājumu nomainīja pret "piespiedu darbiem paša darba vietā".
Milušs raidījumam apgalvoja, ka pusgadu pēc ieceļošanas Krievijā, 2007.gadā viņš tur ticis pie politiskā patvēruma. Pēc intervijas viņš atsūtījis Krievijā izdotās bēgļa apliecības kopiju.
Minētajā krimināllietā apsūdzēta vēl viena persona - toreizējais partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidāts Leonīds Lasmanis. Viņš izvēlējās pazust nedaudz laicīgāk - pēc prokurores lūguma 2007.gada 29.janvārī tika nolemts krimināllietu sadalīt, atsevišķi izdalot Lasmaņa epizodes. Vēlāk "Interpola" Krievijas birojs sniedzis atbildi Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, ka Lasmanis ir šķērsojis Igaunijas un Krievijas robežu.
Latvijas televīzija otrdien ziņoja, ka Zemgales rajona tiesa oktobrī izbeigusi krimināllietu pret Lasmani. Jau pērn ar tiesas spriedumu Lasmanis tika juridiski atzīts par mirušu pēc radinieku pieteikuma, jo bija pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš pēdējām ziņām par viņa atrašanās vietu.
