Tiesa vēlas zināt, kur tikuši gūti Sprūda drošības naudai izmantotie līdzekļi
 
©Ilustratīvs attēls

Personām, kuras par izspiešanā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu varētu iemaksāt pusmiljonu eiro lielo drošības naudu, būs tiesai jānorāda šo līdzekļu izcelsme.

Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.

Tikmēr apsūdzību uzturošais prokurors respektē vakar pieņemto tiesas lēmumu un to vērtē neitrāli, taču atgādina, ka tiesai būs jāpārbauda drošības naudas izcelsme. Prokurors gan plašākus komentārus nevar sniegt, jo nav saņēmis motivēto tiesas lēmumu, aģentūrai LETA teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto Sprūdu.

Tiesa devusi mēnesi laika drošības naudas atrašanai. Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību. Advokāts pauda cerību, ka jautājums par drošības naudas iemaksu atrisināsies nedēļas laikā.

Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā.

Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim - 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.

Sprūds apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada jūnija sākuma.

Kā ziņots, nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.

Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.

Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.

Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.

Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.