2003. gada 22. augustā Ventspils brīvostas valde pieņēma lēmumu saistībā ar uzņēmēju izteikto lūgumu veikt izmaiņas zemes nomas līgumos. Tagad šis lēmums tiek izmantots Rīgas apgabaltiesā apsūdzībā pret Aivaru Lembergu.
Lai arī A. Lembergu apsūdz lēmuma pieņemšanā interešu konflikta situācijā saistībā ar akciju sabiedrību Ventspils tirdzniecības osta, izrādās, ka konkrētā lēmuma būtība ir pavisam cita - lēmums ir par iecerētā Ventspils graudu termināļa projekta attīstību.
Valsts un sabiedrības interesēs
2003. gada vasarā akciju sabiedrība Ventspils tirdzniecības osta bija saņēmusi iesniegumu no kompānijas FSU-VGT, kas bija jauna graudu termināļa projekta attīstītājs. Šī kompānija lūdza, lai ostas septītajai piestātnei blakus esošā teritorija, kuru tobrīd nomāja Ventspils tirdzniecības osta, tiktu atsavināta par labu «kravu terminālu operatoram» FSU-VGT. Pirms šī kompānija sāka graudu termināļa celtniecību, Ventspils tirdzniecības ostai vajadzēja lauzt piestātnes nomas līgumu ar brīvostu un atteikties no zemes gabala nomas par labu FSU-VGT. Šī kompānija vēlāk tika pārdēvēta par akciju sabiedrību Ventspils Grain Terminal. Zemes gabala kopējā platība bija aptuveni četrdesmit tūkstoši kvadrātmetru.
Sniedzot liecības par citiem ar Ventspils tirdzniecības ostu saistītiem lēmumiem, kuri iekļauti apsūdzībā, A. Lembergs tiesai atgādināja, ka tie pieņemti nevis kāda mantiskās interesēs, bet gan tika virzīti uz Ventspils ostas attīstību, tajā skaitā jauna graudu termināļa būvniecību. Visi lēmumi Ventspils brīvostas valdē pieņemti tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs.
Viņš tiesai skaidroja, ka tajā laikā noritēja sarunas ar Kazahstānas uzņēmējiem par to, ka kazahi varētu veidot savu termināli Ventspils brīvostas teritorijā un caur Ventspili varētu tikt transportēti kazahu graudi. Graudi ostai kļūtu par «jaunu kravas nomenklatūru», kas nodrošinātu «kravu bāzes stabilitāti» Ventspils brīvostā un līdz ar to arī stabilitāti ieņēmumiem no ostu nodevām. Ar graudu termināļa darbības uzsākšanu bija saistītas arī cerības uz kravu apgrozības pieaugumu. Projektētā graudu termināļa jauda bijusi 1,5 miljoni tonnu gadā.
A. Lembergs liecināja: «Ventspils tirdzniecības osta atsakās no lielas teritorijas, paredzot, ka šajā teritorijā veiks uzņēmējdarbību pilnīgi cita kompānija - FSU-VGT, kura būvē graudu termināli. Ventspils tirdzniecības osta atsakās no šīs zemes. Graudu termināļa operators šo zemes gabalu pārņem savā lietošanā. Šāda veida lēmums neapšaubāmi ir ostas attīstības interesēs, jo tiek būvēts jauns terminālis ar jaudu pusotra miljona tonnu graudu gadā. Tas ir specializēts, moderns terminālis. Tas ir ostas attīstības interesēs, līdz ar to valsts un sabiedrības interesēs. Ventspils tirdzniecības osta, paldies dievam, neuzstāja uz to, ka tā nedos šo zemi, savādāk tāds projekts netiktu realizēts. Viņi piekrita. Viņi piekrita valsts un sabiedrības interesēm un nekā savādāk. Ja Ventspils tirdzniecības osta ir atteikusies no nomas līguma, no šīm tiesībām, tad viņa ir atteikusies. Tai neviens nevar uzspiest nomāt kādu teritoriju. Neviens! Nedz mana piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā, nedz arī pats lēmums nevarēja radīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, jo lēmums pilnīgi atbilda valsts un sabiedrības interesēm. Piedaloties lēmuma pieņemšanā, man nebija nekādas savas intereses, un, cik man ir zināms, nekādas savas intereses nebija arī maniem radiniekiem, un es neko nenoklusēju un neslēpu.»
Apsūdzības kuriozs
Apsūdzībā teikts, ka šis lēmums ietekmējis Lembergu materiālās intereses tāpēc, ka tas esot nodrošinājis Ventspils tirdzniecības ostas saimnieciskās darbības veikšanu. Par šo apsūdzības sadaļu A. Lembergs liecināja: «Kuriozs! Ventspils tirdzniecības osta atsakās no zemes, uz kuras notiek saimnieciskā darbība, un ar to [kā apgalvo prokurori] tiek nodrošināta saimnieciskā darbība. Saimniecisko darbību nenodrošina atteikšanās no nomas tiesībām vai piekrišana tām. Saimnieciskā darbība norit pēc citiem principiem ar citu izpratni. Apsūdzībā būtu interesanti izlasīt, kā tad tā [saimnieciskā darbība] tika nodrošināta. Bet apsūdzībā nekas nav teikts, kādā veidā tika nodrošināta saimnieciskā darbība, atsakoties no zemes. Nesaprotu, kas ar to domāts. Līdz ar to es nevaru aizstāvēties. Apsūdzība ir abstrakta. Es varu apgalvot, ka nekāda veida materiālās, mantiskās intereses ne man, ne Līgai, ne Anrijam nebija, jo mēs nekādus ienākumus no šāda veida lēmuma neguvām un arī mūsu mantas vērtība nekādā veidā nepalielinājās. Zemes lietotāja tiesības pārgāja citam lietotājam, un ar to tas stāsts beidzās. Uz mums tas lēmums nekādi neattiecās.»
Neiespējami aizstāvēties
Apsūdzībā teikts, ka, piedaloties iepriekšminētā lēmuma pieņemšanā, esot radīts būtisks kaitējums, jo A. Lembergs neesot nodrošinājis tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās, neesot nodrošinājis atklātību pret sabiedrību.
Par šo apsūdzības sadaļu
A. Lembergs liecināja: «Ventspils tirdzniecības osta atsakās no zemes nomas tiesībām. Tai ir tādas tiesības. Brīvostas pārvalde izīrē to pašu zemi citai juridiskai personai termināļa būvniecībai. Tas viss ir tiesiski, precīzi un efektīvi, tas atbilst valsts un sabiedrības interesēm. Neefektīvi būtu tad, ja nebūtu kas to zemi lieto. Bet arī tad Ventspils tirdzniecības ostai būtu tiesības atteikties no šīs zemes. To neinteresē, vai tur kāds pēc tam lieto to zemi vai nelieto. Tā nav Ventspils tirdzniecības ostas problēma. Apsūdzībā minētas mantiskās, materiālās intereses. Bet kādi ienākumi radās un kā mantas vērtība pieauga, es nestādos priekšā. Kā tas ir iespējams, būtu interesanti izlasīt apsūdzībā, bet diemžēl tur nekas par to nav uzrakstīts. Es tādu apsūdzību nesaprotu, un man ir liegtas tiesības uz aizstāvību.».
