Latvijā: Skaitļu rotaļas "izaugsmes" vārdā 12 komentāri
 
Latvijā

Skaitļu rotaļas "izaugsmes" vārdā

 
F64

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, ir palielinājies par 2,8%.

Detalizēti iepazīstoties ar aprēķinātajiem cenu indeksiem, sanāk, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir dramatiski pieaugušas sviesta cenas. Atbilstoši CSP datiem, šī gada oktobrī sviests maksāja par 76% vairāk nekā gadu iepriekš. CSP arī norāda, ka par 28,9% ir palielinājušās piena cenas.

Piena un piena produktu cenu pieauguma galvenais cēlonis ir piena iepirkuma cenu pieaugums gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs. 2016. gada ziemā piena iepirkuma cenas Latvijā bija 20-22 centi par litru. Savukārt pagājušā gada vasarā Latvijā pienu iepirka par cenu, kas bija zem 20 centiem par litru. 2016. gada jūnijā un jūlijā piena iepirkuma cena bija pat zemāka nekā 18 centi par litru. Savukārt visu 2017. gadu piena iepirkuma cena Latvijā bija aptuveni par 50% augstāka nekā gadu iepriekš, balansējot pie 30 centu robežas par vienu litru. Pat 2017. gada jūnijā vidējā piena iepirkuma cena nenoslīdēja zem 28,8 centiem par litru. Šī gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena Latvijā jau pietuvojās 32 centiem par litru. Turklāt līdzīgs process ir vērojams visās ES dalībvalstis. Vidējā piena iepirkuma cena ES šogad bija par 5-10 centiem lielāka nekā pagājušajā gadā.

Līdz ar to neatkarīgi no tiem, kas rēķina oficiālo inflācijas ciparu, jau gandrīz vienu gadu Latvijas pārtikas rūpniecība strādā ar «dārgo» pienu. Lielākas piena izmaksas jau ir iekļautas visās precēs, kurās ir piena produkti, bet jo īpaši - piena taukvielas.

Tas, ko CSP nav pamanījusi, ir vairākas preču grupas, kurās sviests (vai piena izejvielas) ir nozīmīga sastāvdaļa un kurās gada laikā ir noticis nozīmīgs lēciens cenu palielinājuma virzienā. Atbilstoši CSP publiskotajam, 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, jogurta cena pieauga tikai par 5,5%, margarīna cena - tikai par 1,8%. Iespējams, CSP darbinieki nezina, bet ir margarīna šķirnes ar nozīmīgu (līdz pat 20%) sviesta proporciju. Augstākas klases margarīna cenas gada laikā ir augušas vismaz desmit reizes virs CSP norādītā cenu pieauguma cipara. Ja CSP publiskotie cenu indeksi atbilst patiesībai, tad gada laikā vajadzēja ievērojami samazināties zemākas klases margarīna cenām. Zemākas klases margarīnu ražo bez sviesta piedevas, no augu taukiem, tos ķīmiskā procesā apstrādājot ar ūdeņradi. Taču augu eļļu cenas, atbilstoši CSP datiem, arī ir kāpušas - olīvu eļļai gada laikā pat par 19%.

Nebūtu slikti, ja CSP informētu, kuros veikalos un kuru jogurtu cenas gada laikā ir pieaugušas tikai par 5,5%? Vai tie vispār ir dati par Latviju? Savukārt CSP apgalvojums, ka preču grupai «citi konditorejas izstrādājumi» (konditorejas izstrādājumi, neskaitot rīsus, maizi, miltus un makaronus) 2017. gada oktobrī cenas bija tikai par 1,6% augstākas nekā 2016. gada oktobrī, pārsteigs daudzus. Vēl vairāk! Mēneša laikā konditorejas izstrādājumu nozarē bija vērojama deflācija - cenas samazinājās par 1 procentu! Ceru, ka CSP vadība reaģēs uz šo rakstu un izvadās preses pārstāvjus kaut vai pa Rīgas veikaliem, parādot, kurās vietās cenas kruasāniem un sviesta cepumiem ir samazinājušās!

Tagad pamēģināsim atminēt, kāpēc Latvijas CSP pamanīja sviesta cenu pieaugumu? Tas nav nekas neparasts. No šī gada vasaras vidus to, ka sviesta cenas traucas debesīs, pamanīja ne tikai veikalu pircēji, bet pat valsts institūcijas: Konkurences padome sarēķināja, ka gada laikā sviesta cena ir palielinājusies par 80%, tāpēc nav brīnums, ka arī CSP savos novērojumos ieguva visai līdzīgu skaitli.

Kāpēc CSP nepamanīja cenu pieaugumu konditorejas izstrādājumiem un precēm ar lielu piena produktu īpatsvaru?

Atbildi varam atrast pasaulslavenā ekonomista Tomasa Piketī grāmatā Kapitāls 21. gadsimtā. Oficiāli pasludinātais (aprēķinātais) IKP pieauguma procents ir jāizsaka nemainīgās cenās. Lai korekti novērtētu izaugsmi, no visā valstī par precēm un pakalpojumiem iztērētās naudas daudzuma ir jāatskaita inflācijas procents: «Ja nominālā izaugsme ir 3% gadā, pieņem, ka reālā izaugsme ir 1%, jo cenas paaugstinājušās par 2%... ja pieņemt, ka cenas paaugstinājušās tikai par 1,5%, nonāksim pie secinājuma, ka reālā izaugsme ir 1,5%.» (Piketī 139. lpp.)

Tātad, ja ir politiski svarīgi aprēķināt, ka Latvijā IKP 3. ceturksnī ir pieaudzis par 5,8%, tad ir svarīgi sarēķināt, lai inflācija būtu pēc iespējas mazāka. Jo mazāks tiks nosaukts inflācijas skaitlis, jo lielāku varēs nosaukt skaitli par reālā IKP izaugsmi un jo skaļāk varēs pūst fanfaras par valdības panākumiem ekonomikas izaugsmē.

Salīdzinājumam. Latvijas aprēķinātā inflācija šī gada rudenī ir pārsteidzoši zema, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. Atbilstoši Eurostat publiskotajam, Lietuvā septembra inflācija bija 4,6% pret iepriekšējo gadu, bet Igaunijā 3,9%.

Ja CSP sarēķinātu, ka Latvijā gada inflācija 2017. gada 3. ceturksni bija 5-5,5%, tad IKP pieauguma skaitlim, kuru varētu paziņot (nemainot citas pozīcijas), vajadzētu būt 3,1-3,6% robežās. Kas patiesībā būtu izcils rezultāts esošajos apstākļos, bet tik mazs cipars nevar tikt izmantots politiskās propagandas nolūkiem nedz Latvijas iekšzemē, nedz ES līmenī.



Komentāri [12]
#
BB 14.novembris 2017 11:19 atbildēt
tadas pastalas ka Kulinare dzīvo savā pasaulītē un neko nezin par margarīna un citu izstrādājumu kaitīgumu
 
#
Fēlis 13.novembris 2017 15:04 atbildēt
Izaugsme? Šodien kolēģis izteicās, ka viss aprārt notiekošais izskatās pēc beigu sākuma. It īpaši pie mums- uz dzelzceļa.
 
#
opis no laukiem 13.novembris 2017 13:09 atbildēt
Skaitļu pingpongs,pareizi manipulējot ar skaitļiem var pat lāci no meža izmānīt ,arī tad kad lāča tajā mežā nemaz nav. Oficiālie skaitļi ir tikai tāds dūmu aizsegs,lai cilvēki nepamanītu to ko valdība slēpj no viņiem. Mani daudz neinteresē šī ekvilibristika ar skaitļiem,jo visa tā cenu celšanās ir tikai SEKAS,bet kāds ir to cēlonis? Lūk tas ir jautājums uz ko valdība nedod atbildi un arī TV žurnālistu Gundara Rēdera un Gunta Bojāra raidījumu muldētavās,atbildi uz šo jautājumu neatradīsiet,jo tur tiek izķidātas tikai sekas līdz pēdējai spalviņai, matiņam un atomam,bet problēmu cēloņu baļķim neviens pat ar mazo pirkstiņu nepieskaras un tas tur visu aizmirsts guļ pašā virspusē un apaug ar aizmirstības sūnām.
Mums valdība apgalvo,ka mums esot brīvā tirgus ekonomika,kurā cenas nosaka piedāvājuma/pieprasījuma attiecības un tāpēc cenas brīvi svārstās. Tik tālu viss labi,bet tad rodas jautājums - kas ir inflācija? Ir divi iespējamie atbilžu varianti:
1) inflācija ir neizprotams mistisks lietu vērtību pieaugums,
2) inflācija ir apritē esošās naudas pirktspējas kritums - EIRO VALŪTAS NESTABILITĀTE.
Ja par pareizu atzīstam pirmo atbilžu variantu,tad esiet laipni sveicināti Buratīno muļķu zemē,ar visu no tā izrietošām sekām. Ja par pareizu atzīstam 2.variantu,tad atgriežamies reālajā pasaulē ,kurā valda ekonomiskās loģikas likumi un tie prasa ,lai LB kompensētu kopējas naudas masas pirktspējas kritumu iekšējā tirgū,lai nodrošinātu finanšu sistēmas nemainīgu stabilitāti iekšējā tirgus apgrozībā ,veicot atbilstošu naudas emisiju valdības budžetā,kas sedz naudas masas kopējo pirktspējas kritumu,lai tirgus situācija nepasliktinātos. Diežēl,līdz ar lata likvidāciju un iestāšanos eirozonas valūtas KARTELĪ,tas vairs nav iespējams.Tagad,ekonomika neatkarīga no valūtas kursa ,valūtas kurss neatkarīgs no ekonomikas un valstī valda VADĀMAIS HAOSS,ar kuru liberastu valdība jau 27 gadus neveiksmīgi cīnās un galu tam neredz!
 
#
hm 13.novembris 2017 12:50 atbildēt
Nu Paideram ar smadzenēm viss kārtibā, tev gan tādas kvadrātainas.
 
#
Kulināre 13.novembris 2017 11:56 atbildēt
Es, mana ģimene un lielākā daļa paziņu sviestu vispār nelieto.
Manīs dēļ sviesta cenas var celt kaut vai debesīs.
Starp citu, varbūt esat dzirdējušu kaut ko par Latvijas iedzīvotājiem raksturīgajām sirds un asinsvadu saslimšanām? Ja nē, tad tik rijiet vien sviestu arī turpmāk, nedomājot ne par pārmērīgu resnumu, ne kalorijām un augstu holesterīna līmeni asinīs.
 
#
>> » Kulināre 13.novembris 2017 12:55 atbildēt
Joprojām dzīvo pasaciņās par kaitīgo sviestu un labo margarīnu? Sen jau tas tika publiski paziņots par baisāko afēru un krāpšanu jaunāko laiku vēsturē, bet līdz nabadzīgajai Latvijai laikam ziņas tik ātri nenonāk.Visas tavas minētās saslimšanas ka reiz ir no tā, ka ēdat visādus "izstrādājumus".
 
#
Kulināre » >> 13.novembris 2017 15:05 atbildēt
Ir jābūt pārākajam idiotam, lai nezinātu, ka sviesta galvenā sastāvdaļa ir tauki un līdz ar to, kaloriju daudzums vienkārši graujošs.
Citur pasaulē kaitīgajām vielām - saldumiem (ar cukuru), kulinārijas izstrādājumiem, sviestam, alum, alkoholam, cigaretēm utt ir uzliktas tik fantastiskas cenas, ka ja gribi indēties, tad jāmeklē tāds darbs, kur var pelnīt lielu naudu.
 
#
reptilis->> » >> 13.novembris 2017 19:07 atbildēt
Sektantus nepārliecināt....:))))))
 
#
pārejot no atsevišķā uz vispārējo-indukcija » reptilis->> 14.novembris 2017 23:36 atbildēt
nav nekādu sektantu, es cukuru pret sāli lietoju proporcijā 1:5. turklāt sāli minimāli, bet paskaties uz Urkaiņiem- tie speķi ēd ka šmakst vien, bet vai lielisku sportistu tur nav milzums?Vai Ukraiņi nav pasaulei davājuši vismaz 30 lieliskus bokserus pēdejos 25 gados? Tas ka mēs, ukraiņi un bulgāri izmirstam strauji nav sviesta, speķa vai cukura, bet rotsildmeslu un netīro pentagona-volstrītas zagļu bandas izkārnījumu nozieguma rezultāts !
 
#
palla kanasta » pārejot no atsevišķā uz vispārējo-indukcija 14.novembris 2017 23:37 atbildēt
resp.mēs- latvieši, ukraiņi un bulgāri,. tā tas bija domāts.
 
Skatīt visus 12 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers