Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, 23. oktobrī, Fiskālās disciplīnas padome atļāvās iebilst pret iecerēto valsts budžeta projektu 2018. gadam. Pēc sēdes viens no padomes bargākajiem locekļiem, gluži kā inkvizitors pēc raganu prāvas, paziņoja, ka valdības rīcība ir pretrunā ar «pretcikliskas fiskālās politikas principiem», un izvirzīja apsūdzību, ka valdība «uzbrauc uz slidena ceļa».
Kas tagad būs? Valdība kā klints noturējās pret kaut kādu tur uzņēmēju organizāciju kritiku, nepadevās ģimenes ārstu prasībām, noturējās pret skolotāju arodbiedrības draudiem, bet tagad - krak! Valdības stabilais kuģis sadurās ar Fiskālās disciplīnas padomi. Lūk, kam ir spēks un vara savaldīt koalīcijas neprātu!
Fiskālās disciplīnas padomes priekšā miera stājā nostājas ne tikai lādzīgais Māris Kučinskis, bet pat spītīgā Dana Reizniece-Ozola. Iespējams, ka drosmīgākā valdības ministra Arvila Ašeradena steiga pēc iespējas ātrāk pamest grimstošo valdības kuģi bija saistīta ar to, ka viņš juta - 2018. gada valsts budžets izšķīdīs pret Fiskālās disciplīnas padomes nepiekāpību.
Gaidāms, ka jau tuvā nākotnē ar Fiskālās disciplīnas padomes kritiku biedēs bērnus, un iespējams, ka veidosies jauna reliģija - fiskālisti, kas svēto kārtā iecels un pielūgs Fiskālās disciplīnas padomes locekļus.
Kā tas gadījās, ka koalīcijas azotē izauga tāds briesmonis?
Latvijai kā ikvienai godīgai eirozonas dalībvalstij ir jādzīvo atbilstoši saviem ienākumiem. Lai nebūtu tā, ka jautājumi par ienākumiem tiktu lemti tikai reizi gadā, pieņemot valsts budžetu, ES dalībvalstīm izvirzīja prasības veidot valsts budžeta plānošanu vidējā termiņā. Tāpēc arī Latvijā ir pieņemts t.s. Fiskālās disciplīnas likums, kurā noteikta Fiskālās disciplīnas padomes uzraudzība.
Kādas tad ir Fiskālās disciplīnas padomes kompetences? Atbilstoši likuma 28. panta 9. daļai, Fiskālās disciplīnas padomei ir šādas tiesības - sadarboties…, pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, sniegt ieteikumus, uzaicināt ekspertus un sniegt ierosinājumus, tostarp pat Ministru kabinetam.
Drebiet, politiķi! Ja Fiskālās disciplīnas padome atklās ko nelāgu valdības darbā, tad tā nekavējoties… sagatavos neatbilstības ziņojumu, kurš tiks publicēts internetā Finanšu ministrijas mājaslapā (likuma 29. pants). No publikācijas Finanšu ministrijas mājaslapā valdības politiķi baidās vairāk nekā no iekļūšanas pietiek.com vai re-baltica melnajās lapās.
Tas arī viss! Citas kompetences šai padomei nav dotas. Tā kā padomes locekļiem pašiem nav laika nodarboties (vai arī nav izpratnes) ar fiskāliem jautājumiem, kas ir saistīti ar makroekonomiku, ar fiskālo ilgtspēju un fiskālo risku izvērtējumu, Fiskālās disciplīnas padome iepērk attiecīgo speciālistu un auditorfirmu konsultācijas kā ārpakalpojumus.
Kāda ir skaļākā Fiskālās disciplīnas padomes oktobrī atklātā valdības nelietība attiecībā uz 2017. gada valsta budžetu? 18. oktobrī Fiskālās disciplīnas padome sarīkoja traci, kad uzzināja, ka no ietaupījumiem par mazākām iemaksām Eiropas Kopienas budžetā 615 000 eiro tika novirzīti Latvijas Paralimpiskajai komitejai, bet 393 000 eiro tika novirzīti Liepājas lidostai aviācijas civilo un militāro lidojumu drošības aprīkojuma iegādei.
Ņemot vērā, ka 2017. gadā Latvijas valsts kopējie izdevumi ir plānoti 8,367 miljardu eiro apjomā, bet IKP faktiskajās cenās šogad tiek prognozēts aptuveni 26 miljardu apjomā, sanāk, ka Fiskālās disciplīnas padomes lielākais tracis bija par izdevumiem, kas veido - lasiet uzmanīgi - aptuveni vienu simto daļu (0,013%) no valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumiem, kas būs aptuveni četras simtdaļas procenta pret IKP.
Savukārt traci Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Fiskālās disciplīnas padome sarīkoja par jautājumu, uz kādiem pieņēmumiem balstīt nākotnes prognozes. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais: «Aprēķini neuzrāda, ka pēc reformas ieviešanas nodokļu ieņēmumu līmenis celsies tā, kā tas iecerēts.»
Tas, kā Latvijas budžeta plānošanai pietrūkst, ir nevis klaunāde, kuru deputātiem nodemonstrē bez jebkādas reālas varas apveltītā Fiskālās disciplīnas padome, bet gan objektīvs lielāko valsts budžeta izdevumu (t.s. melno caurumu) posteņu izvērtējams smagsvaru ministrijās, bet jo īpaši Veselības ministrijā. Šeit nelietderīgo tēriņu apjomi ir mērāmi miljardos! Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes ļaudis tikmēr varēs turpināt skaitīt nenozīmīgas kapeikas un uzjautrināt publiku.
