Latvijā: Atlaist 5500 skolotāju, kas vecāki par 55 gadiem! 80 komentāri
 
Latvijā

Atlaist 5500 skolotāju, kas vecāki par 55 gadiem!

 
F64

Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konferencē Izglītība: no viduvējības uz izcilību (27. septembrī) viena no sekcijām bija veltīta aicinājumiem nekavējoties reformēt vidējās izglītības sistēmu.

Latvijas Banka ir finansējusi vairākus pētījumus (O. Krasnopjorovs, M. Bitāns u.c.), kuros tika analizēts, kā centralizēto eksāmenu rezultāti ir saistīti ar skolas lielumu, skolotāju vecumu, skalotāju algas lielumu un citiem rādītājiem.

Ar matemātiskās statistikas analīzes metodēm tika atklāta vārga centralizēto eksāmenu rezultātu saistība ar skolas lielumu un skolotāju atalgojumu, kā arī vārga, bet negatīva saistība starp skolotāju vecumu un centralizēto eksāmenu rezultātiem. Jo vecāks ir skolotājs, jo nedaudz sliktāki būs skolas centralizēto eksāmenu rezultāti. No tā tika secināts, ka laiks visus pusmūža ļaudis padzīt no skolām un viņu vietā masveidā pieņemt darbā gados jaunus skolotājus.

Centralizēto eksāmenu rezultāti ir galvenais indikators līdz šim visai neviennozīmīgi novērtētajā Jāņa Turlaja pētījumā. Latvijas Bankas konferencē Jānis Turlajs demonstrēja, cik izmaksā viena skolēna viens iegūtais procenta punkts centralizētajos eksāmenu rezultātos iedomātā mazajā skolā (neviena reāla piemēra nebija) un iedomātā lielajā skolā. Pētnieka iztēlē esošajā mazajā skolā par viena skolēna iegūtu vienu centralizēta eksāmena procentu punktu bija valstij jāmaksā vairāk, salīdzinot ar Jāņa Turlaja iztēlē esošās lielās vidusskolas izdevumiem par viena skolēna iegūtu vienu procenta punktu centralizētajos eksāmenos (konkrētu piemēru nebija).

No tā tika secināts, ka visas vidusskolas ir jālikvidē, lai pat smaka nepaliktu no veco vidusskolu tradīcijām. Ir jādibina pilnīgi jaunas vidusskolas katrā attīstības centrā ar pilnīgi jaunu direktoru, kas bez sentimentiem aizmēzīs vēstures mēslainē visas novada veco vidusskolu tradīcijas komplektā ar vecāka gadagājuma skolotājiem.

Kad tas tiks izdarīts, Latvija kļūs par laimes un izcilības zemi. Nekas netraucēs ekonomikai traukties augšup. Tikai sadedzinot veco vidusskolu karogus un nošu burtnīcas ar skolu himnu melodijas nošu pierakstu, Latvija var kļūt par laimes zemi!

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns jau bija sarēķinājis lieko veco skolotāju skaitu: no darba ir jāatlaiž 5500 skolotāju. Tas esot tikpat viegli kā divus pirkstus nolaizīt. Visi būs par, jo neatlaistajiem algas tiks paaugstinātas līdz 1000 eiro mēnesī.

Kā tas tradicionāli tiek pieņemts Latvijas Bankas diskusijās, uz viedokļu apmaiņu tika pieaicināti tikai tādi runātāji, kas sacentās, kurš izteiks pieglaimīgākus komplimentus Latvijas Bankai un tās prezidentam Ilmāram Rimšēvičam par uzdrīkstēšanos aizmirst par monetāro politiku un tās vietā sākt nodarboties ar sākumskolas skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu satura reformu. Priekšlikums atbrīvot no darba 5500 skolotāju tika apspriests, neaicinot nedz Izglītības ministrijas, nedz skolotāju organizāciju pārstāvjus.

Taču jau pirmajā jautājumā, kas tika uzdots no auditorijas, atklājās, ka Latvijas Bankas veiktā analīze ir slapja purkšķa vērtē.

Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis uzdeva vienkāršu jautājumu: kā var izmantot izcilības trūkuma pierādīšanai centralizēto eksāmenu vērtējumus, ja Latvijā skolniekam nav kaut cik lielas motivācijas uzrādīt izcilas sekmes tieši centralizētajos eksāmenos?!

Tas, ka centralizēto eksāmenu vērtējumos maz izcilības, liecina nevis par izglītības zemo kvalitāti, bet gan par to, ka skolēniem nav nekādas motivācijas demonstrēt izcilību tieši centralizētajos eksāmenos. Patiešām: Singapūrā un Honkongā 40% skolēnu demonstrē izcilību. Šeit ir ļoti liels cilvēku skaits un nežēlīga konkurence par labāko karjeras ceļu. Šeit rezultāts vidusskolas eksāmenos ir vissvarīgākais solis, lai sāktu karjeru. Latvijā centralizēto eksāmenu rezultātam izšķiroša nozīme ir tikai retos gadījumos. Maksas studijām pietiek ar sekmīgu rezultātu. Studijās ar lielu budžeta studentu skaitu, lai iekļūtu augstskolā, budžeta grupā nav nepieciešamas nedz izcilas, nedz teicamas sekmes centralizētajos eksāmenos. Pietiek ar labām sekmēm. Racionāli domājošiem skolēniem nav nekāda pamata bezjēgā tērēt laiku, lai centralizētajos eksāmenos izgūtu izcilu rezultātu. Lielākā daļa savus mērķi sasniegs, arī kārtojot eksāmenus bez izcilības un ietaupīto laiku veltot jebkam citam.

Tāpēc Latvijas centralizēto eksāmenu rezultāti neuzrāda izcilību. Ja kādā skolā centralizētajos eksāmenos ir daudz vidēju rezultātu, tad tas liecina nevis par skolas (vai mācību programmu) slikto kvalitāti, bet var liecināt, ka šajā skolā ir liela racionāli domājošu skolēnu (un skolotāju) koncentrācija.

Tāpēc Latvijas Bankas finansēto analīžu rezultāti ir ar nopietnu defektu un to iegūto rezultātu interpretācija ir stingri apšaubāma.

Tomēr neatkarīgi no Latvijas Bankas darbinieku nekompetences izglītības jautājumos Latvijai ir jārisina nopietna problēma. Gan 1990. gadā, gan 2000. gadā Latvijā dzīvoja 550 tūkstoši bērnu un jauniešu (vecuma grupā starp 5 un 19 gadiem). Tālāko demogrāfisko un migrācijas procesu rezultātā bērnu un jauniešu skaits ievērojami samazinājās. 2015. gadā Latvijā dzīvoja vairs tikai 285 tūkstoši bērnu un jauniešu.

2015. gadā relatīvais izglītības infrastruktūras (skolu telpas, skolotāju skaits utt.) apjoms uz vienu skolēnu bija gandrīz divas reizes lielāks nekā 2000. gadā. Lai kā tas patiktu vai nepatiktu, bet skolu tīkls būs jāpārveido atbilstoši skolēnu skaitam.

Vai vislabākā pieeja ir likvidēt visas esošās vidusskolas un to vietā dibināt jaunas vidusskolas katrā attīstības centrā?

Manuprāt, šo jautājumu nevajadzētu ļaut izlemt LB Monetārās nodaļas analītiķiem. Katra novada ļaudīm ir jālemj, vai tie vēlas uzturēt sava novada nozīmīgāko skolu ar tās tradīcijām, vai tie ir gatavi ļaut tehnokrātiem iznīcināt novada dzīvo saikni starp pagātni, tagadni un nākotni.



Komentāri [80]
#
Skumjais sakārnis 4.oktobris 2017 22:28 atbildēt
Piekrītu Annai, ka vecumam ar kvalitāti nav pilnīgi nekāda sakara.
Man konkrēti ir trīs piemēri no reālās dzīves, visi ar RPIVAs beidzējiem, kad jauni pedagogi, būdami aizvietotāji, visu izglītības procesu salaida dirsā.
RPIVA jau sen bija jālikvidē, jo no turienes izlaiž reālajai dzīvei nesagatavotus idiotus, kuriem deguns mākoņos, pieredzes un zināšanu vispār nav. Jaunie pedagogi, kuri grib tikai naudu.
 
#
maruta » Skumjais sakārnis 7.oktobris 2017 10:11 atbildēt
Apburtais loks.Kur tad jaunie gūs pieredzi, ja nav iespēju strādāt???
 
#
gaišreģis 4.oktobris 2017 20:53 atbildēt
kad visi 55+ skolotājiaizies pensijā, izglītības lauciņa būs KRAHS!
 
#
Kristīne 4.oktobris 2017 13:41 atbildēt
atlaidīsim tad arī deputātus, kuri vecāki par 55 gadiem, jo cik zināms pedagogiem un deputātiem likumi līdzīgi
 
#
ē - speciālists 4.oktobris 2017 9:59 atbildēt
Atceros, kā Panorāma savā laikā uzprasīja deputātiem - novadu reformatoriem: - Sakiet, vai Dagda ir pie Dundagas? - Ēēē... to jautājiet manam palīgam... Te tas pats - kaut kā jau jānopelna uzslava no saimnieka.
 
#
Andris 4.oktobris 2017 9:39 atbildēt
Tāda demogoģija vēl nebija dzirdēta: "...nav motivācijas uzrādīt izcilību centralizētajos eksāmenos". Šoreiz Paidera kungs pārspējis pats sevi :)
 
#
Es pats » Andris 7.oktobris 2017 8:31 atbildēt
Nekādas demagoģijas, tieši tā arī ir.
 
Skatīt visus 80 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers