Otrdiena, 12.decembris
Izglītība & Karjera | 30.aprīlis 2013, 10:25
Līga Nestere

IT speciālists – darba tirgū karstākā vakance

«Maldīgs ir uzskats, ka informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem darba dienas saistās tikai ar jaunākajām tehnoloģijām un sēdēšanu pie datora. Daudz laika tiek veltīts arī savstarpējai komunikācijai, tāpēc profesionālam sava aroda pratējam jāpiemīt labām uzklausīšanas prasmēm, teicamām saskarsmes un sadarbības iemaņām, kā arī ļoti vēlama ir svešvalodu, it īpaši, angļu valodas, pārzināšana,» uzskata Exigen Services Latvia programmētājs Oskars Liukis.

Viņš ir pārliecināts, ka IT joma ir viena no perspektīvākajām nozarēm ar izteiktu nepieciešamību pēc darbaspēka. To apliecina arī darba devēji, uzsverot, ka jau tagad kadru trūkums kļuvis ļoti izteikts.

Oskars Exigen Services Latvia durvis pirmo reizi vēra kā praktikants. «Tobrīd studēju Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes 2. kursā un viens semestris bija paredzēts praksei. Kā stažēšanās vietu izvēlējos Exigen Services Latvia, jo vēlējos darba pieredzi gūt starptautiskā uzņēmumā, kas uzkrājis plašu pieredzi,» stāsta Oskars.

Saredz lielu potenciālu

Kad prakse tuvojusies izskaņai, viņam piedāvāts kļūt par pilntiesīgu uzņēmuma komandas locekli. «Maijā apritēs gads, kopš strādāju Exigen Services Latvia kā pastāvīgs darbinieks,» precizē Oskars. Raksturojot programmētāja darba pienākumus, viņš skaidro: «Vispirms ir jāuzklausa klienta vajadzības un vēlmes, ko viņš vēlas redzēt savā programmā vai aplikācijā. Kad abas puses ir nonākušas pie kopsaucēja, sākas darbs pie klienta prasību iedzīvināšanas – programmētājs kā celtnieks veido gabaliņu pēc gabaliņa, tos testē, liek kopā, līdz vēlamais gala rezultāts ir prezentējams pasūtītājam.» Viņš stāsta, ka darba augļi pārsvarā ir redzami tikai pēc vairāku mēnešu rūpīga darba, citreiz projekts ilgst pat gadu un vairāk. «Tomēr tad, kad no klienta dzirdi atzinīgus vārdus, saproti, ka ieguldītie pūliņi bija tā vērti,» stāsta Oskars. Viņaprāt, programmētāja profesija ir pieskaitāma pie dinamisko un daudzpusīgo profesiju saimes, kur darba ritumā nav vietas vārdam «garlaicīgi». Viņa darba dienas lielākoties saistītas ar mobilo aplikāciju izstrādi, un šai jomai, kā arī visai IT nozarei kopumā Oskars saredz lielu potenciālu nākotnē. Šie novērojumi mudinājuši arī viņu pašu izglītības ceļu un darba gaitas saistīt ar IT jomu. «Uzskatu, ka IT speciālistiem darba iespējas ir gana plašas tepat Latvijā, nemaz nerunājot par citām valstīm. Šo manu pārliecību apliecina arī fakts, ka vairāk nekā 90% manu kursabiedru jau studiju laikā ir atraduši savu vietu darbā tirgū un strādā atbilstoši studiju virzienam,» uzsver Oskars.

Nespēj aizpildīt visas vakances

Tam, ka pieprasījums pēc speciālistiem ir augsts, piekrīt arī darba devēji. Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis stāsta: «Microsoft Latvia darbinieku profils Latvijā ir vairāk orientēts uz pārdošanu – pārsvarā nodarbinām augsti kvalificētus IT speciālistus ar mārketinga un pārdošanas spējām. Tai pašā laikā ikdienā bieži saskaramies ar mūsu partneru izaicinājumiem piesaistīt plaša profila darba tirgū konkurētspējīgus informāciju tehnoloģiju speciālistus. Tāpat jāpiebilst, ka Skype birojs Tallinā un visā pasaulē regulāri meklē darbiniekus dažādajām pozīcijām un tāpat nespēj aizpildīt visas vakances. Runājot par situāciju Latvijā, jāteic, ka augstskolu beidzēju skaits nav pietiekams, lai apmierinātu gan Latvijas, gan citu valstu prasības pēc kvalificēta darbaspēka. Otrkārt, mācību programmas ne vienmēr ir pielāgotas reālajām darba tirgus vajadzībām un prasībām. Bieži novērojam, ka tie studenti, kas agrīnajos studiju gados paralēli studijām strādā, ir daudz konkurētspējīgāki un prasmīgāki par tiem, kuri visus studiju gadus mācību vielu apgūst vien skolas solos.» Microsoft Latvia komanda gada laikā vidēji piesaista 3 līdz 5 cilvēkus ar ļoti labām tehniskajām datora zināšanām mārketingā un pārdošanā, «tomēr jāatzīst, ka Latvijā ir grūti atrast darbinieku ar izcilām svešvalodu zināšanām, tostarp angļu, kurš spētu strādāt patstāvīgi un komandā, kā arī būtu spējīgs ātri mācīties un strādāt uz rezultātu. Jau vairākus gadus kopā ar partneriem un nozares asociācijām mudinām jaunos cilvēkus izvērtēt iespēju veidot savu karjeru informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomā – gan aktīvi iesaistoties Ēnu dienā un E-prasmju nedēļā, gan apmeklējot skolas un augstskolas un rīkojot virkni pasākumu mūsu telpās. Kā galvenās nozares priekšrocības vienmēr minu plašas un starpdisciplināras darba iespējas, jo tehnoloģiju speciālisti ar savām prasmēs var strādāt jebkurā nozarē, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu, kas Latvijas IKT nozarē šobrīd ir divas reizes augstāks par vidējo,» akcentē Ē. Eglītis.

Ne visi gribētāji der

Aktīvi jauniešu piesaistē ir arī AS RIX Technologies. «Tā kā esam 100% Latvijas uzņēmums, esam arī savas valsts patrioti. Kamēr vien spēsim, speciālistus no ārvalstīs nepiesaistīsim. Tāpēc pašlaik aktīvi līdzdarbojamies un atbalstām gan nozares asociāciju, gan zinātnes un izglītības organizāciju pasākumus IKT nozares un profesijas popularizēšanai. Strādājam, lai jaunieši pamanītu un novērtētu IKT profesiju priekšrocības un perspektīvu,» stāsta RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne. Viņa ir pārliecināta, ka šajā nozarē tuvākajā laikā bezdarbs nav gaidāms. «Tie, kas studijas IKT specialitātēs pabeidz, tiešām ir uz izķeršanu. Tomēr jāuzsver, ka darbinieku izvēlē svarīgs ir ne tikai diploms, bet arī praktiskās iemaņas, vēlme strādāt izvēlētajā profesijā un nemitīgi pilnveidot savas zināšanas. Diemžēl ne vienmēr uzņēmumam ir iespēja pieņemt darbā darbiniekus bez praktiskās pieredzes vai ar nelielu pieredzi un darba procesā apmācīt jaunos darbiniekus. Īstenojot vērienīgus valsts nozīmes projektus, katra minūte ir svarīga un kļūdas nav pieļaujamas. Šī iemesla dēļ arī kadru atlase notiek ļoti rūpīgi,» norāda E. Butāne. Viņa teic, ka pašlaik uzņēmumā ir aptuveni 10 brīvas vakances un īpaši karsta ir NET programmētāja vakance. «NET programmētājus meklējam jau vairāk nekā mēnesi. Jāatzīst, ka kvalificētu programmētāju atrašana ir diezgan problemātiska, jo kadru trūkums IKT nozarē pašlaik kļuvis tiešām izteikts,» uzsver E. Butāne.

Konkurence starptautiskā līmenī

Vajadzību tieši pēc programmētājiem izjūt arī Exigen Services Latvia. «Sākuma zināšanu komplekts, pēc mūsu domām, būtu pārzināt tādas programmēšanas valodas kā html, css, javascript, xml, xsd, xslt, kā arī C# vai JAVA un atbilstošās izstrādes vides. Darbiniekam jāspēj strādāt ar datubāzēm, nepieciešama izpratne par sistēmas arhitektūras sastāvdaļām un to sadarbību, kā arī jāorientējas saskarnēs,» norāda Exigen Services Latvia programmatūras izstrādes vadītājs, valdes loceklis Pēteris Krastiņš. Viņš uzsver, ka demogrāfiskā bedre, eksakto zināšanu līmenis un vienlaikus straujā nozares attīstība Latvijā rada situāciju, kad darbinieku pieprasījums ir būtiski lielāks par piedāvājumu, turklāt informācijas tehnoloģiju darba tirgus izceļas ar savu mobilitāti – darba devēju konkurence notiek arī starptautiskā līmenī, jo īpaši, ja darbu IT speciālistam iespējams veikt no jebkuras vietas, kur vien pieejams internets. «Ja uzņēmums vēlēsies piesaistīt speciālistu pēc studiju beigām, tas, visticamāk, neizdosies – daudzi uzņēmumi piesaista potenciālos darbiniekus jau 1. vai 2. kursā, ņemot viņus praksē,» stāsta P. Krastiņš. Arī Exigen Services Latvia īsteno šādu pieeju. Piemēram, 2012. gada sākumā praksē tas uzņēma apmēram 25 IT nozares studentus, viņus iekļāva reālos informācijas sistēmu izstrādes projektos, un šobrīd jau 17 studenti ir kļuvuši par uzņēmuma darbiniekiem. Lai IT jomai piesaistītu arvien vairāk jauniešu interesi un sniegtu savu ieguldījumu to apmācībā, Exigen Services Latvia aktīvi piedalās vieslekcijās, iesaistās augstskolu studiju programmu izstrādē un kursu sagatavošanā. «Mēs motivējam jauniešus studēt informācijas tehnoloģijas arī ar stipendijām – sākot ar 2012. gadu, piecās Latvijas augstskolās (Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Transporta sakaru institūtā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Liepājas universitātē) piešķir pa vienai Exigen Services Latvia stipendijai IT virziena studentiem,» teic P. Krastiņš, piebilstot, ka jaunajiem IT jomas studentiem jau no pirmās studiju dienas ir svarīgi saprast, ka viņi ir nonākuši nozarē, kurā Latvijas speciālisti tiek augstu vērtēti, tai skaitā atalgojuma ziņā. Savukārt Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis papildina: «IT speciālistu darbs ir labāk apmaksāts nekā vidēji citās amatu grupās. Arī šobrīd ir vērojams neliels, bet stabils atalgojuma pieaugums augsti kvalificētiem IT speciālistiem.» Viņš arī norāda, ka cīņā par labākajiem speciālistiem tiek izmantota pārvilināšanas taktika, kas mākslīgi vēl palielina kopējo atalgojumu šajā nozarē.

Jauniešu zināšanu bāze ir nepilnīga

To, ka brīvās vakances neaizpildās tik raiti, kā darba devēji vēlētos, apstiprina arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. «Piemēram, izsludinot biroja administratora vakanci, divu dienu laikā tiek iesūtīti teju 100 CV, savukārt, izsludinot IKT risinājumu konsultanta vakanci, konkursa termiņš ir vairākkārt jāpagarina, jo pieteikumu skaits ir minimāls un pretendentu kvalifikācija – zema. Sistēmu izstrādātāju, programmētāju un sistēmu analītiķu vakancēm kandidāti nereti tiek meklēti pat ar headhunter palīdzību, kaut gan Latvijā ik gadu augstāko izglītību iegūst vairāk nekā 1000 IKT speciālisti,» akcentē S. Bāliņa. Viņasprāt, lielākā problēma ir tā, ka jaunieši šobrīd ir IKT lietotāji – viņi lieto internetu, sociālos tīklus un spēlē datorspēles. «Tomēr, lai strādātu nozarē, ir jābūt nevis patērētājam, bet produktu radītājam. Pirmkārt, šīs nozares studiju programmas nav vieglas – tajās ir daudz jāmācās un jāstrādā, otrkārt, ikvienam topošajam IKT speciālistam ir jābūt apveltītam ar algoritmisko domāšanu. Pašlaik Latvijā daudz tiek diskutēts par eksakto zinātņu attīstību valsts izaugsmei. Lai veidotu Latvijā informācijas sabiedrību, veicinātu kompetences inženierzinātnēs un mūsdienu tehnoloģijās un stimulētu eksportspējīgu produktu un risinājumu izstrādi ar augstu pievienoto vērtību, pamatus nepieciešams likt jau skolas gados, mācot eksaktās zinātnes un veicinot algoritmisko domāšanu. Gandrīz 90% Latvijas topošo IKT studentu atzīst, ka tieši matemātika bijis viens no iecienītākajiem priekšmetiem skolā. Taču pašlaik vidusskolu beidzēju zināšanu bāze un informētība par dažādu eksakto studiju virzienu saturu ir nepilnīga – to apliecina fakts, ka 50% IKT studentu pirmo divu gadu laikā studijas pamet,» teic S. Bāliņa.

Cer, ka IZM sadzirdēs

Viņa informē, ka LIKTA Izglītības un zinātnes ministrijai ir iesniegusi priekšlikumu atjaunot agrāko matemātikas stundu skaitu, paredzot katrā pamatskolas klasē vismaz 5 stundas nedēļā; savukārt vidusskolā matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā obligāto izvēles priekšmetu sarakstu papildināt ar mācību priekšmetu Programmēšanas pamati; bet no 5. klases ieviest jaunu izvēles mācību priekšmetu Datorika visā pamatskolas posmā, kas ietvertu skolēnu vecumam atbilstošu algoritmikas un programmēšanas pamatu apguvi.

J. Gulbis teic, ka informācijas tehnoloģiju nozare piedāvā ne vien perspektīvu, bet arī ārkārtīgi plašu darba lauku. Pēc ārvalstu IKT karjeras centru prognozēm, pieprasītāko IKT speciālistu vidū laika posmā līdz 2020. gadam, pirmkārt, ir mobilo aplikāciju izstrādātāji, pēc kuriem, kā liecina prognozes, pieprasījums līdz 2020. gadam varētu pieaugt par vairāk nekā 30%. Gandrīz tikpat liels pieprasījums būs pēc datu bāzu administratoriem, programmēšanas inženieriem, video spēļu dizaineriem un tīkla administratoriem. Strauji palielināsies pieprasījums arī pēc IT drošības speciālistiem, sistēmu analītiķiem, web izstrādātājiem, veselības aprūpes informācijas tehniķiem un tehnoloģiju pārvaldītājiem.

***

UZZIŅAI

Uzņēmumu un nodarbināto skaits IKT nozarē Latvijā:

• 2010. gadā darbojās 4992 uzņēmumi, ar darbu nodrošinot 19 676 personas

• 2011. gadā darbojās 6011 uzņēmumi, ar darbu nodrošinot 21 130 personas

• 2012. gadā darbojās 6326 uzņēmumi, ar darbu nodrošinot 22 021 personas

Avots: LIKTA