Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien nevienojās par to, vai atļaut skolēniem sliktas atzīmes labot vairākas reizes, tāpēc diskusija parlamentā varētu turpināties.
Komisijas deputāti trešdien skatīja iedzīvotāju iniciatīvu par iespēju skolēniem atzīmes labot vairāk nekā vienu reizi. Iniciatīvas pārstāve Paula Gļeba rosina atcelt ierobežojumu par vienas atzīmes labošanu gadā, ļaujot skolēniem biežāk uzlabot savas atzīmes.
Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) neatbalstīja iespēju skolēniem pārrakstīt pārbaudes darbus, citādāk skolēni "masveidā" negatavojas pārbaudījumiem. "Līdz šim konsultācijas skolā notika kā pārrakstīšanas rūpnīca, nevis kā konsultācija, lai mācītos," izteicās deputāte. Vienlaikus viņa aicināja domāt, kā "aizpildīt robus" mācību tēmā, kuru skolēns slikti apguvis.
Sēdes laikā izskanēja arī aicinājumi ierobežot atzīmju uzlabošanu vidējās izglītības posmā, kamēr pamatskolas posmā būtu jāļauj uzlabot atzīmes, jo pamatizglītības iegūšana ir obligāta. Vienlaikus deputāte Ilze Vergina (JV) nevarēja atsaukt atmiņā, ka skolās kādreiz būtu ļauts labot pilnīgi visas atzīmes, tai skaitā sekmīgās. Skolas noteica kārtību, kā skolēns var uzlabot atzīmi.
Tikmēr deputāts Česlavs Batņa (AS) pauda uzskatu, ka liegums uzlabot visas atzīmes, pasliktinās situāciju tiem skolēniem, kuriem jau ir zema motivācija. "Viņam pēc trešās [nesekmīgās] atzīmes ir vienalga. Viņš uzliek savu kapuci un pasaka, ka būs nesekmīgs," sacīja deputāts. Batņas ieskatā, iespēja labot nesekmīgo vērtējumu būs papildu motivācija apgūt vismaz pamatzināšanas.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pauda pārliecību, ka skolēniem jādod iespēja labot katru pārbaudes darbu vienu reizi. Pretējā gadījumā varētu pieaugt to skolēnu skaits, kas nevarēs nokārtot centralizētos eksāmenus.
Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns (NA) lūdza deputātus neveikt atkāpes un atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu. "Jo vairāk mēs liberalizējam atkāpes, jo katru reizi, arī ģimnāzijās, skolēns stundu sāk ar jautājumu, kad varēs pārrakstīt. Šis ir pilnīgs bardaks," esošo situāciju raksturoja Kalvāns. Viņš norādīja, ka ir jāstrādā pie pašvadītas mācīšanās attīstības.
Jaunā vērtēšanas sistēma valdībā tika apstiprināta 2022.gadā un pēc plāna bija jāstājas spēkā pērn, taču, saprotot nozares bažas un to, ka pedagogi un skolēni nav jutušies gana sagatavoti izmaiņām, tika pieņemts lēmums atlikt jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanu par vienu gadu.
