Ņemot vērā, ka zinātņu doktoru skaitā sieviešu pārsvars ir vērojams līdz 69 gadu vecumam, kamēr zinātņu doktoru vīriešu vairāk ir no 70 gadu vecuma, nākotnē iespējama dzimumu proporciju maiņa un vīriešu zinātņu doktoru iztrūkums, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā apskata par dzimumu līdztiesību Latvijā.
2022.gada sākumā zinātņu doktoru sieviešu un vīriešu skaits bija līdzīgs - Latvijā bija 3982 zinātņu doktores un 3741 zinātņu doktors. Visvairāk sieviešu zinātņu doktoru ir vecumā no 40 līdz 69 gadiem - 2383 sievietes -, kamēr vīriešu zinātņu doktoru ir teju 2000.
Lai arī starp Eiropas Savienība Latvija ir līderu pozīcijās ar sieviešu un vīriešu skaita balansu zinātniskajā personālā - 2021.gadā Latvijā 49,5% no zinātniskā personāla bija sievietes -, uzņēmējdarbības sektorā vīriešu īpatsvars bijis lielāks - 68,3%.
2021.gadā lielāks sieviešu īpatsvars bija novērojams humanitārajās un mākslas zinātnēs - 68,8% no zinātniskā personāla bija sievietes. Tam seko medicīnas un veselības zinātnes (65,8%), sociālās zinātnes (64,8%) un lauksaimniecības un veterinārās zinātnes (60,7%). Tikmēr lielākais vīriešu īpatsvars bija inženierzinātņu un tehnoloģiju, kā arī dabaszinātņu nozarēs - attiecīgi 68,7% un 53,1% no personāla bija vīrieši.
Pēc CSP datiem Latvijā kopumā pērn bija 3944 pētnieki ar zinātnisko grādu. No tiem lielākā daļa - 3225 pētnieki - strādāja augstākās izglītības sektorā. Pēdējo piecu gadu laikā pētnieku skaits pieaudzis par teju 500 pētniekiem.
