Vairākums vidusskolu apguvei augstākā līmenī plāno piedāvāt angļu valodu, bioloģiju un matemātiku, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas un organizācijas Skola2030 aptauja, kurā piedalījās 264 vidusskolas.
«Vispopulārākie kursi, ko vairākums skolu plāno piedāvāt, ir angļu valoda, bioloģija, matemātika, sociālās zinātnes, latviešu valoda un literatūra. Gandrīz puse skolu ir iekļāvusi arī ķīmiju un fiziku, kas ir labs rādītājs. Tāpat uzteicami ir tas, ka 30% skolu paredzējušas piedāvāt jauno tehnoloģiju apguvi, proti, programmēšanu un dizainu,» uzsver Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, piebilstot, ka tas ir liels izaicinājums, jo daudzviet nācies meklēt skolotājus, kas varēs pasniegt šos mācību priekšmetus, kā arī nodrošināt materiāli tehnisko bāzi. Pozitīvi vērtējams tas, ka optimālajā līmenī fiziku varēs apgūt visās vidusskolās. Taču augstākajā līmenī gan tikai daļā skolu. Statistika rāda, ka gandrīz 90% skolu piedāvā padziļināti apgūt angļu valodu, 70% - bioloģiju,
65% - matemātiku. Ap 60% izvēļu grozā ielikuši arī sociālās zinības, latviešu valodu un literatūru,
nedaudz virs 50% - fiziku un ķīmiju, bet gandrīz 40% skolu - vēsturi, programmēšanu, dizainu un tehnoloģijas.
«Svarīgi ir izveidot kombinācijas, kas piedāvā skolēnam jēgpilnu ceļu, lai sagatavotos nākotnes profesijas apguvei,» norāda Z. Oliņa. Visiecienītākās kombinācijas šobrīd ir: vēsture, svešvaloda, latviešu valoda un literatūra, kam seko bioloģija, ķīmija, sociālās zinātnes, kā arī matemātika, programmēšana un svešvaloda. Humanitāro un sociālo jomu priekšmetu piedāvājumā nav lielu atšķirību, ņemot vērā skolu lielumu. Bet eksakto zinību un tehnoloģiju jomā atšķirības ir ievērojamākas - lielāku skolu izvēļu grozi ir daudzveidīgāki.
Z. Oliņa rosina pašvaldības pārliecināties par sabalansētu, starp skolām saskaņotu izglītības programmu piedāvājumu savā administratīvajā teritorijā, lai nodrošinātu jauniešiem daudzveidīgu piedāvājumu. Viņa atzīmē, ka tiek plānots izveidot datu bāzi, kurā tiks apkopotas katras skolas piedāvātās izvēles. Tas būšot iespējams, kad visas skolas būs pieņēmušas lēmumu par gala piedāvājumu.
Tehnoloģiju uzņēmuma Edurio veiktā aptauja, kurā piedalījās ap 4400 skolēnu, atklāj, ka viņi lielākoties padziļināti grib apgūt angļu valodu (77%). 41% atzīmējuši, ka izvēlētos matemātiku, 35% - dizainu un tehnoloģijas, 29% - latviešu valodu un literatūru, 28% - programmēšanu, 27% - krievu valodu, bet 26% - bioloģiju. Pārējos priekšmetus izvēlējušies mazāk nekā 25% skolēnu, skaidro Edurio pārstāvis Gatis Narvaišs. Aptaujātie arī atzinuši, ka jau šobrīd padziļināti savā skolā var apgūt angļu valodu, tad seko matemātika, latviešu valoda un literatūra, vēsture, ķīmija, fizika, krievu valoda un bioloģija. Skolēnu vēlmes un skolu iespējas pārklājas visvairāk attiecībā uz angļu valodu, matemātiku, latviešu valodu un literatūru. Savukārt programmēšanu augstākā līmenī patlaban var apgūt tikai 8% skolu, dizainu un tehnoloģijas - 5%.
Tāpat aptaujā atklājies, ka apmēram 20% jau ir izlēmuši par vienu kursu komplektu, ko noteikti gribētu mācīties, bet aptuveni 80% apsver vairākus kursu variantus. Turpretī viens procents aptaujāto nav izvēlējušies nevienu komplektu.
