Runājot par augstāko izglītību, publiskajā telpā itin bieži tiek akcentētas augstskolas. Taču arī koledžas ir piederīgas augstākās izglītības iestāžu saimei, piedāvājot lielākoties divu gadu laikā iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību. Turklāt pasaules tendences rāda, ka īsā cikla augstākās izglītības programmas kļūst arvien pieprasītākas – straujais un mainīgais darba tirgus pieprasa pēc iespējas operatīvāku speciālistu sagatavošanu. Vairāk par koledžu lomu un attīstības scenārijiem stāsta Latvijas Koledžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, PIKC Rīgas Tehniskā koledža direktors Jānis Rozenblats un Latvijas Koledžu asociācijas valdes loceklis, Juridiskās koledžas vadītājs Tālavs Jundzis.
- Studējošo skaits sarūk - aplūkojot IZM statistiku, ik gadu kritums par 1000-3000. Kā šajos konkurences apstākļos klājas koledžām? Ar ko tās spēj piesaistīt studējošos?
Jānis Rozenblats: - Konkurences apstākļos koledžu stiprā puse ir praktiskais atzars. Darba devēji regulāri uzsver, ka viņiem ir vajadzīgi vidēja līmeņa speciālisti, arī Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka tieši šā ranga speciālisti ir vispieprasītākie. Un koledžas šos speciālistus arī sagatavo, līdz ar to var teikt, ka koledžas ir atradušas un nostabilizējušas savu nišu. Koledžu absolventi atradīs savu vietu darba tirgū. Protams, vienmēr būs kāds procents, kas nebūs tomēr apguvis savu īsto specialitāti, tādēļ arī nestrādās atbilstoši izglītībai. Kopumā jāteic, ka reflektantu piesaistes procesā mums neklājas sliktāk kā augstskolām.
Tālavs Jundzis: - Mācoties koledžā, cilvēks iegūst gan profesiju, gan pirmā līmeņa augstāko izglītību. Nenoliegšu, ka daļa sabiedrības, kas paši studējuši aptuveni piecus gadus, joprojām ir skeptiski - kas tā par pirmā līmeņa augstāko izglītību? Tomēr mēs nevaram ignorēt pasaules tendences - nevienā mācību iestādē nevar iegūt profesiju visam mūžam. Tas vairs nav iespējams, un tas ir jāņem vērā. Jāmācās, jāpilnveidojas būs visa mūža garumā. Un šīs divu līdz divarpus gadu koledžu programmas straujajā pasaules telpā ir ļoti vajadzīgas, noderīgas. Tās piedāvā iespēju īsā laika periodā apgūt jaunu profesiju vai papildināt jau esošo zināšanu bagāžu.
Starp citu, nesen Parīzē tikās Eiropas izglītības ministri un viens no apspriestajiem jautājumiem bija par to, ka viena no Boloņas cikla sastāvdaļām būtu jāpapildina ar īsā cikla augstāko profesionālo izglītību. Eiropā koledžu uzvaras gājiens sācies pirms aptuveni 20 gadiem: kādreiz koledžas bija 10 līdz 12 valstīs, tagad jau vairāk nekā 20 valstīs.
J. R.: - Pieminot šo Boloņas procesu, nesen Rīgā viesojās Islandes pārstāvji. Viņi grib aktualizēt jautājumu par to, ka nevajag vairāk studiju procesā strikti noteikt mācību ilgumu - ja kāds spēj mācību vielu apgūt īsā laika periodā, tas ir jāļauj, un cilvēkam nav skolā vienkārši jāatsēž divi, trīs un vairāk gadi.
- Ieskicējāt šo praktisko atzaru. Cik daudz no mācību ilguma aizņem šo praktisko iemaņu slīpēšana?
J. R.: - Tehniskajās specialitātēs aptuveni 50:50. Ir praktiskās mācības, kvalifikācijas prakses. Vispārizglītojošajā blokā, protams, gan vairāk ir teorija, bet tas, kas skar specialitāti - ejam darbnīcās un mācāmies visu praktiski.
- Vai šīs darbnīcas ir aprīkotas mūsdienu darba tirgus vajadzībām?
J. R.: - Es teiktu - atjaunošana ir vajadzīga nepārtraukti. Piemēram, Rīgas Tehniskajai koledžai pirms desmit gadiem bija viens no labākajiem nodrošinājumiem, tagad, protams, šis tas ir jāpārskata, bet kopumā - mūsu materiāltehniskā bāze ir laba. Tikmēr jāatzīst, ka profesionālās skolas dažubrīd pat apsteidz darba devējus - viņu nodrošinājums ir ļoti labā līmenī [pateicoties ES fondu finansējumam].
Uzskatu, ka darba vidē balstīto mācību [daļu praktisko zināšanu jaunietis apgūst pie darba devēja] uzsvari tiek pārspīlēti - principā nav jau tik būtiski, kur viņš iegūst šo praktisko rūdījumu - skolā vai pie darba devēja, galvenais, lai viņš var strādāt ar labākajām iekārtām, kādas ir pieejamas. Ja tādas ir skolai, tad lai viņš mācās skolā, ja darba devējam - tad uzņēmumā. Nesen viesojāmies Skotijā, un tieši šo principu viņi ievēro.
- Attiecībā uz Eiropas naudu, struktūrfondiem, koledžas savā ziņā ir tādas kā pabērna lomā - lauvas tiesu allaž paņem augstskolas.
T. J.: - Šajā gadā ir izsludināti trīs struktūrfondu sadaļas projekti, kas saistoši koledžām un augstskolām. Viss jau būtu labi, bet nosacījumi, lai pieteiktos, visām mācību iestādēm ir vienādi, tostarp pieteikumu sagatavošana uz vismaz 100 lapām angļu valodā. Kā neliela koledža var sacensties ar lielajām augstskolām, kurām ir pat atsevišķs departaments, kura kompetencē ir projektu rakstīšana. Tāpat pieteikumus vērtēs ārvalstu eksperti, bet nav jau zināms, vai viņš maz zina, kas tās koledžas īsti ir. Par šīm problēmām esmu runājis arī ministrijā, bet netiku sadzirdēts. Tagad būs interesanti pavērot, cik koledžu būs spējīgas uzrakstīt un laikā iesniegt šos pieteikumus un - pats galvenais - cik koledžu reāli arī dabūs finansējumu. Šajā ziņā jūtamies diskriminēti.
J. R.: - Tā nav vienlīdzīga spēle. Piedalīties jau varam, bet… Piemēram, ir iespēja izveidot jaunu programmu, tas caur projektu tiktu finansēts. Taču viens no nosacījumiem - programma jārealizē angļu valodā ar domu, lai tādējādi piesaistītu ārvalstu studentus. Koledžu primārais uzdevums ir sagatavot speciālistus vietējam tirgum, kā arī nav daudz pasniedzēju, kas angļu valodā varētu pasniegt savu kursu. Tātad iesniegt savu pieteikumu nevaram…
- Angļu valoda tiek atbalstīta, bet krievu valodai tiek teikts - nē. Kā vērtējat IZM ierosinājumu arī privātajās augstskolās un koledžās aizliegt studijas krievu valodā?
J. R.: - Es tam neredzu racionālu pamatojumu - ja tādējādi ir iespēja piesaistīt ārvalstu studentus ar termiņa uzturēšanās atļaujām, tad kādēļ tas būtu aizliedzams. Šī biznesa niša un iespēja piesaistīt finanšu līdzekļus vienkārši tiks aiztaisīta ciet.
T. J.: - No vienas puses, tā ir politiķu izšķiršanās - krievu valoda mūs nomāc Latvijā, un tas būtu viens no mehānismiem, kā to mazināt. Bet no otras puses - diez vai vajadzētu aizliegt Jāņa minēto iemeslu dēļ. Nesen biju Kaļiņingradā, un tur Latvijā iegūtā augstākā izglītība viņiem bija augstā vērtē.
Taču ne visi būtu gatavi studēt angļu valodā pie mums. Tāpēc jāpadomā, vai mēs, aizliedzot privātajās mācību iestādēs studijas krievu valodā, tomēr vairāk nezaudējam nekā iegūstam.
- Vai Latvijas koledžu piedāvājums ir interesants ārvalstu studentiem?
T. J.: - Erasmus+ programmas ietvaros gan pie mums brauc, gan mēs braucam uz citām valstīm. Programma ir ļoti labi iesakņojusies, un šķiet, tajā iesaistījušās pilnīgi visas koledžas Latvijā.
J. R.: - Galvenokārt pie mums brauc praktizēties - laboratorijas mums ir labas, un ārvalstnieki ierodas, lai gūtu praktisku skatījumu savā specialitātē.
- Kopumā valstī ir vairāk nekā 20 koledžu, tostarp arī universitāšu vai augstskolu aģentūras. Ik pa laikam aktualizējas viedoklis - augstskolu Latvijā ir par daudz. Kāds ir jūsu vērtējums attiecībā uz koledžām?
T. J.: - Tirgus noregulē skaitu - ja viena aizveras, cita tiek atvērta vietā. Ja nebūs pieprasījuma, koledža nevarēs pastāvēt.
J. R.: - Izglītības ministrijas uzskats ir tāds, ka dažām valsts koledžām ir jāintegrējas augstskolā, iegūstot aģentūras statusu, daļai jāpārtop par profesionālajām skolām.
- Par to runāts arī iepriekšējos gadus, taču lielākās bažas bija par to, vai, integrējoties augstskolā, neizplēnēs visas labās iestrādes, tostarp šis uzsvars uz praktisko sagatavošanu.
J. R.: - Nosacījumiem jābūt skaidri atrunātiem, lai patiešām viss labais nepazustu. Mēs pirms 18 gadiem veidojāmies ar domu īsā laikā sagatavot speciālistus darba tirgum, dot praktiskās iemaņas. Lielākā bīstamība - integrējoties augstskolā, šo praktisko pusi pazaudēt un kļūt akadēmiskiem. To mēs noteikti negribam.
- Kādu jūs saredzat attīstības ceļu koledžām? Kāda ir koledžu loma nākotnē?
T. J.: - Koledžu izglītība ir vispiemērotākā straujajam darba tirgum, tāpēc domāju, ka koledžas nozīme un loma palielināsies. Jā, arī mūs ietekmēs iedzīvotāju skaita sarukums, taču uzskatu, ka spēsim noturēties, jo dodam to, ko vajag darba tirgum.
J. R.: - Daudzviet arvien aktīvāk tiek runāts, ka trūkst vidēja līmeņa speciālistu, un to sagatavošana ir mūsu lauciņš.
- Kad koledžās šogad sākas dokumentu pieņemšana?
J. R.: - Uzņemšana sākas līdzīgi kā augstskolās: jūlija sākumā.
