Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli noraidījusi skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tāpat tā par gadu rosina pārcelt jaunā mācību satura ieviešanu skolās un noraidījusi plānotās izmaiņas vidusskolas izglītības programmās.
Jau pirms šā jautājuma nonākšanas Saeimā vairāki politiskie spēki, vecāki un citi šajā procesā iesaistītie spēki izteicās kritiski par 1. klases skolēnu vecuma samazināšanu no septiņiem uz sešiem gadiem. Tika norādīts uz daudzām neskaidrībām un finansiālajiem aspektiem, ar ko nāktos saskarties šo izmaiņu rezultātā. Lemjot par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem (uz otro lasījumu) Saeimas atbildīgajā komisijā, rosināts šo priekšlikumu skatīt atsevišķi, jo tas ir pārāk «jēls», turklāt izraisījis visplašākos iebildumus. Tā kā izņemt šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu vairs nevarēja, tad, izskatot to, vairākums deputātu nobalsoja pret. Atsaucību neguva arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska piedāvājums pagarināt pārejas periodu, nosakot, ka sešgadnieki pirmajā klasē dotos no 2021., nevis 2019. gada, kā tas sākotnēji bija paredzēts.
Premjers Māris Kučinskis publiski paudis viedokli, ka par IZM plānotajām refromām būtu jālemj nākamajai Saeimai.
Tāpat komisija noraidīja jaunā, kompetencēs veidotā mācību satura ieviešanu jau no nākamā gada. Bija iecerēts, ka pirmsskolā tas ienāks jau no šā gada 1. septembra, pārējos vecuma posmos pakāpeniski: 1., 4., 7. un 10. klasē - no 2019./2020. mācību gada, 2., 5., 8. un 11. klasē - vēl gadu vēlāk, noslēdzoties 2021./2022. gadā - ar 3., 6., 9. un 12. klasi. Komisija un IZM vienojušās, ka šīs reformas termiņš tiek pārcelts par gadu uz priekšu, un jaunais saturs sāksies 2020. gada 1. septembrī. Deputāti neatbalstīja grozījumus attiecībā uz sešgadniekiem, tāpēc IZM vajadzēs daļēji pārstrādāt sākotnējo satura piedāvājumu. Atbalstu neguva arī ministrijas priekšlikums atļaut skolām pašām piedāvāt dažādas izglītības programmas. Parlamentārieši nolēma saglabāt esošās četras. Ministrs Kārlis Šadurskis gan paudis cerību rast risinājumu, kad šos grozījumus skatīs Saeimā otrajā un trešājā lasījumā. Jo šāds lēmums liegtu 11. un 12. klases audzēkņiem padziļināti apgūt sevis izvēlētos priekšmetus, kas dotu viņiem iespēju labāk sagatavoties iestājai augstskolās un tālākām karjeras gaitām.
Jāpiebilst, ka šie nav vienīgie IZM ierosinājumi, kas izpelnījušies parlamentāriešu sarkano gaismu. Vēl iepriekš Saeima otrajā lasījumā noraidīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredzēja pilnveidot augstskolu akreditācijas sistēmu. Deputāti no 11 priekšlikumiem atbalstīja tikai divus, saglabājot arī līdzšinējo studiju virzienu akreditāciju.
Premjers Māris Kučinskis publiski paudis viedokli, ka par IZM plānotajām refromām būtu jālemj nākamajai Saeimai. Tas nenozīmējot, ka likumprojekts tiktu nolikts atvilknē, bet gan to, ka pašlaik ir pārāk daudz neskaidrību, tāpēc IZM būtu tas jāuzlabo. Arī Saskaņa pirms tam bija norādījusi, ka tad, ja pieņems lēmumu par sešgadīgajiem, savāks 34 politiķu parakstus, lai rosinātu referenduma sasaukšanu.
