Izglītība & Karjera: Sakstagala divplūsmu skola iet latvisku ceļu 4 komentāri
 
Izglītība & Karjera

Sakstagala divplūsmu skola iet latvisku ceļu

 
JĀSĀK JAU PIRMSSKOLĀ. Skolas direktore Silvija Freiberga uzskata – sākot latviešu valodas apguvi jau pirmsskolā, bērniem no krievu ģimenēm nav problēmu apgūt mācību saturu latviski. To pierāda arī Sakstagala pamatskolas skolēnu eksāmenu un olimpiāžu rezultāti / F64

Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskola šobrīd vēl ir divplūsmu izglītības iestāde, bet pēc gada, kad skolu beigs vienīgā mazākumtautību klase, mācības tajā notiks tikai latviski. Lai gan vairākums apkārtnē dzīvojošo bērnu nāk no krieviski runājošām ģimenēm, tieši vecāki mudinājuši skolu pieņemt šādu lēmumu.

Skolēnu skaits, tāpat kā daudzviet laukos, arī šajā skolā ir sarucis - ja savulaik te bijuši pat 250, tad pašlaik - 127, un klasēs audzēkņu ir, sākot no pieciem (tāda gan ir tikai viena klase, un tuvākajā laikā tik maz vairs nebūs) līdz 22, pastāstīja skolas direktore Silvija Freiberga.

Sabrauc no visas apkaimes

Pirms astoņiem gadiem pagastā bijušas divas skolas, taču pārāk mazā skolēnu skaita dēļ slēgta Vītolu skola, kas bija vien četrus kilometrus no šejienes. No pagasta centra bērnu vispār ir maz - iznākšot labi ja septiņi, pārējie tiekot vesti uz Sakstagalu ar trim skolas autobusiem piecos maršrutos. Ja sarēķinātu kilometros, tad iznāktu, ka aizbraukts ir līdz pat Rīgai, jo attālumi ir lieli, tālākā vieta ir apmēram 20 kilometru, un dažam labam līdz autobusa pieturai nākas mērot pāris kilometru arī ar kājām, skaidroja direktore.

Sākotnēji Sakstagalā darbojusies krievu skola (tā dibināta pirms vairāk nekā 120 gadiem), pēc tam pirmās brīvvalsts laikā mācības notikušas latviski, bet pēc kara - abās valodās. Drīzumā te atkal būs latviešu skola, jo mazākumtautību programmu apgūst vairs tikai viena klase - 8.b. Par labu latviešu valodai pirms deviņiem gadiem nobalsojuši tieši vecāki, un pārmaiņas sāktas vispirms bērnudārzā Skudriņa, kas atrodas Uļjanovā - septiņus kilometrus no Sakstagala - un kur nodarbības notiek latviski. Lai gan divas trešdaļas bērnu ģimenē runā krieviski, tomēr pieredze rādot, ka, sākot mācības latviski jau no pirmsskolas, viņiem nav problēmu zinību apgūšanā. Arī centralizētie pārbaudījumi un olimpiāžu rezultāti to apliecina, uzsvēra S. Freiberga.

Valodas zināšanas atšķiras

Skolas beidzēji veiksmīgi turpina izglītoties vidusskolā, šogad pat saņēmuši pateicību no Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas par labi sagatavotiem skolēniem. Vairākums absolventu dodas tieši uz Rēzekni, tikai Liužas puses iedzīvotāji, kam tuvāk iznāk Dricānu vidusskola, dažkārt aiziet uz turieni. Kāpēc? Jo pilsētā skolu un interešu izglītības izvēle ir plašāka. Arī 8.b klases audzēkņi, vaicāti par nākotnes nodomiem, vairākums izteicās par labu Rēzeknei: lielākā daļa puišu grib mācīties Rēzeknes tehnikumā, kur iecerējuši apgūt celtnieka profesiju, un tikai viens plāno kļūt par programmētāju. Salīdzinot ar tām klasēm, kur mācības notiek latviski, nācās pārliecināties, ka šiem skolēniem ar valsts valodu neiet tik raiti, jo ir grūtības atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, lai gan, kā bērni apliecināja, gandrīz visi skolotāji stundās runājot arī latviski. Pavisam cita aina ir klasēs ar latviešu valodas apmācību. Tā 7. klasē, kur ir 16 skolēnu, no latviešu ģimenēm nāk vien trīs - Gunita, Kristīne un Madara, vēl pāris bērniem viens no vecākiem ir latvietis vai latgalietis, ar kuru tiek runāts latviski vai latgaliski, bet pārējiem mājās skan tikai krievu valoda. Taču visi «septītie» labi saprot un runā latviski, lai gan starpbrīžos gan tiekot «gergelēts» gan latviski, gan latgaliski, gan krieviski.

Reemigrējušie un speciālie bērni

Skolas direktore norāda, ka valodas ziņā vēl vairāk piestrādāt nākas ar bērniem, kuri kādu laiku dzīvojuši ārzemēs, bet nu atgriezušies dzimtenē. Ja ar tiem, kas Latviju atstājuši jau skolas vecumā, vēl neesot tik lielas problēmas, tad ar tiem, kas bērnudārzā un arī skolā runājuši svešā mēlē, gan iet grūtāk. Piemēram, viena otrās klases skolniece, atnākot uz Sakstagala skolu, spējusi pateikt latviski tikai vienu vārdu, jo līdz tam pamatā runājusi tikai angliski un ģimenē - krieviski. Kaut gan Rēzeknes novada Tiskādu vidusskolā, kas ir vien 11 kilometru attālumā, ir mazākumtautību programma, vecāki izteikuši vēlēšanos meitu sūtīt tieši šajā skolā. Nu jau progress valodas apguvē esot panākts, taču tas nozīmējis lielu papildu darbu skolotājiem. S. Freiberga teic, ka visi 20 skolas pedagogi izgājuši arī iekļaujošās izglītības kursus, lai varētu strādāt ar īpašajiem bērniem, jo te ir arī vairāki tādi audzēkņi, arī viens - ar autisma diagnozi. Skolā ir arī skolotāja palīgs, kas ir labs atbalsts darbā ar tiem, kam ir uzvedības vai mācīšanās problēmas.

Komentāri [4]
#
Jānis 11.aprīlis 2018 7:38 atbildēt
127 bērni! Ticiet, pēc 5 gadiem skolas vairs nebūs!!!!!! Ne latviešu, ne krievu!
 
#
Fēlis 9.aprīlis 2018 16:07 atbildēt
15 k\m un bērni mācās Viļānos, kur krievu īpatsvars nav tik graujošs.
 
#
Žubīte 9.aprīlis 2018 7:49 atbildēt
Te nu gan nav jābūt nekādam gaišreģim. Vēl pāris gadi - un tiks iznīcināta arī šī līdz šim tipiski latviskā, Latviju labi raksturojošā, Latviskajā vidē atbilstoši integrētā skoliņa. Un kad šādas skolas tiks likvidētas kā sistēmisks elements, tad Latvijas likvidatori visu enerģiju enerģiju nedalīt, virs nesastopot nekādu pretestību, varēs veltīt Latvijas pārējās infrastruktūras elementu likvidēšanai. Sabiedriskajam transportam, ceļiem, vēl izdzīvojošajai medaprūpei un sociālās nodrošināšanas elementiem, un visam pārējam. Iekustinātais akmens (iedzīvotāju bāzes likvidēšana) tagad jau neapturami ripo no kalna lejup savu ceļu. Nerizbēgami aizraujot līdzi visu tam ceļā stāvošo.
 
#
Kartupelis ar mugurkaulu » Žubīte 9.aprīlis 2018 11:29 atbildēt
Par LATVISKU Latviju!!!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers