Valsts kontrole, izvērtējot augstākās izglītības (AI) finansēšanas sistēmas efektivitāti, īpašu akcentu likusi uz nepilnībām budžeta vietu nodrošinājumā. Revidenti konstatējuši, ka līdzekļu sadalījumu šim mērķim diktē augstskolas, nevis valsts, ņemot vērā attīstības prioritātes. Augstskolas gan atrunājas, ka šo sistēmu nav tik viegli mainīt, atgādinot, ka valsts studiju vietas finansēšanai piešķir tikai ap 70% no nepieciešamā un kopumā nozare saņem krietni mazāk, lai spētu celt programmu kvalitātes latiņu.
Akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, pārsniedzot pat 10% atļauto robežu, naudas plūsmu nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas. Daļa augstskolu nemaz nezina, cik izmaksā viena speciālista sagatavošana, daļa maksas studijām noteikušas zemāku cenu nekā valsts piešķirtais finansējums budžeta vietai, - Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā konstatētos trūkumus uzskaitīja Valsts kontroles (VK) pārstāve Inese Kalvāne, piebilstot, ka augstskolas pēc saviem ieskatiem sadalījušas 6 miljonus eiro.
Studiju vietu piešķiršana notiek saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem kritērijiem, kam savu akceptu dod Augstākās izglītības padome (AIP), norādīja IZM Augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Trīs gadu laikā, kopš ieviesti šie kritēriji, tie ir aizvien pastiprināti. Turklāt - ik gadu kāda no augstskolām tiek auditēta - tas notiek izlases kārtībā, un tām nav zināms, kad tas notiks.
Uz VK pārmetumu, ka IZM nepietiekami izmanto AIP resursus budžeta vietu sadales plānošanā, tās vadītājs Jānis Vētra apliecināja, ka padome tiešām ņem vērā IZM un pašu augstskolu piedāvājumu. Svarīgi esot, lai augstskolas spētu izpildīt tām uzdoto, nevis izvirzīt tādus mērķus, kas nav sasniedzami. Piemēram, nozares prasot vairāk dabaszinātņu (STEM) jomas speciālistu. Diemžēl reflektantu piedāvājums ir mazāks nekā pieprasījums, tāpēc nevar strauji celt budžeta vietu skaitu STEM nozarēs. Viņš arī norādīja, ka budžeta vietām atvēlētā nauda ir bāzes finansējums, ar kuru jānodrošina ne tikai studentu apmācība, bet arī citas augstskolas vajadzības. AIP vadītājs piebilda, ka pārraugošo institūciju monitoringu uzlabot palīdzēs studējošo reģistrs, kurš operatīvāk informēs par to, kur un cik studē.
Skarbus vārdus pašreizējai studiju vietu sadalei veltīja Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Arkādijs Zvaigzne. Viņš to nodēvēja par bezdarbību un stagnāciju. Pašlaik tās tiekot sadalītas, nevis ņemot vērā kvalitātes kritērijus, bet tikai vēsturisko «precedentu». Augstskolas nodarbojas ar dempingu, piesaistot ārvalstu studējošos, kas maksā mazāk, nekā patiesībā mūsu valsts maksā par studenta apmācību. «Ja IZM maksā tikai 70% no izmaksām, tad «nemaz negribu zināt, cik maksā ārzmenieki un ko tas nozīmē Latvijai,» teica A. Zvaigzne, rosinot izskatīt iespēju sadalīt studiju vietas, balstoties uz kvalitātes kritērijiem.
Komisijas vadītājs Aldis Adamovičs rezumēja, ka turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš AI finanšu caurskatāmībai, mērķtiecīgākai budžeta vietu piešķiršanai.
