IZM ierēdņu aizrotēšana neietekmēs reformas
 
©F64 Photo Agency

Tas, ka Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) īsā laikā pamet divi augstākie ierēdņi – Izglītības un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu direktores Evija Papule un Agrita Kiopa – laikā, kad iesākta virkne reformu gan vispārējā, gan augstākajā izglītībā, rada bažas, kā tās varēs ieviest.

IZM divu augstāko ierēdņu «aizrotēšana» uz citām darbavietām laikā, kad šajā jomā notiek vērienīgas izmaiņas, nenozīmē bēgšanu no grimstoša kuģa un tuvākajā laikā viņiem nebūs sekotāju, uzsver izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska preses sekretārs Mārtiņš Langrāts, gan piebilstot, ka nevar prognozēt, kas notiks pēc Saeimas vēlēšanām, ja IZM mainīsies «politiskā vara». Abi šie gadījumi nav liekami vienā katlā un nekādā gadījumā nav saistīti viens ar otru. Ziņa, ka IZM varētu atstāt arī A. Kiopa, neesot nākusi negaidīti, jo viņa jau laikus informējusi ministru, ka piedalās konkursā uz zinātniskā prorektora amata vietu Rīgas Stradiņa universitātē. Tāpat viņa nekad nav slēpusi, ka nevēlas visu atlikušo darba mūžu strādāt ierēdņa darbu, bet priekšroku dos zinātnei. Katrā ziņā ne viens, ne otrs departaments bez vadītāja nepaliks, patlaban Izglītības departamenta vadītājas pienākumu izpilde uzticēta Līgai Buceniecei, bet A. Kiopa vēl līdz 1. jūlijam pati vadīs augstākās izglītības un zinātnes jomu.

Vaicāts, kā zinātnieku darbu ietekmēs šādas izmaiņas, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis atzīst, ka grūti esot modelēt situāciju. No vienas puses, viņš baidās, ka šāda speciālistu aizrotēšana var radīt izpildvaras vakuumu un atstāt iespaidu uz šīs ministrijas jau tā nepilnvērtīgo darbību. Viņa ieskatā lielākie IZM mīnusi ir vājš menedžments un aplamā finansējuma politika zinātnē. Sekas tam ir redzamas, un nu aiziet vadītājs, kas radījis tās un nav ticis galā ar uzdevumiem. Viņš cer, ka tiks sameklēts kāds, kurš saprot zinātnisko struktūru un spēj administrēt. Tādu gan neesot daudz, un, visticamāk, tāds varētu nākt ne no ministrijas.

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis pieļauj, ka daudzi varētu kritiski vērtēt A. Kiopas paveikto, it īpaši tie, kurus skāra pērn notikusī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācija. Viņš personīgi gan var uzteikt A. Kiopas darbu - viņas sniegums amatā bijis profesionāli augstā līmenī, un lielākā daļa pieņemto lēmumu bijuši pareizi. Iesākts nopietns darbs pie pedagoģijas programmu restarta, augstskolu pārvaldības, akreditācijas un augstskolu finansēšanas.