Pirmdiena, 20.novembris
Izglītība & Karjera | 13.jūnijs, 15:05
Līga Nestere

Direktori: Mācību saturā vajag pārmaiņas, bet pārdomātas un nesasteigtas

Kārtējais mācību gads ir noslēdzies, klāt izlaidumu laiks. Neatkarīgā uzrunāja divu ģimnāziju direktores, lai uzzinātu, kā gads aizritējis skolām, kā tām klājas ilgi aprunāto reformu virpulī un kādus nākotnes plānus kaļ jaunieši – ģimnāziju absolventi.

- Ir noslēdzies vēl viens mācību gads - kā tas aizritējis jūsu skolā?

Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže:

- Gads bija piesātināts ar daudziem ārpusstundu pasākumiem, gan, protams, ar nopietnu mācīšanās procesu. Principā šie ārpusstundu pasākumi ir ļoti pietuvināti mācību procesam un papildina viens otru, iedzīvinot arī [pēdējā laikā izglītības telpā tik bieži pieminēto] kompetencēs balstīto mācību pieejas ideju. Piemēram, rīkojam dabaszinātņu dienu - tā skolā ir nestandarta diena, kad ierastās stundas nenotiek, bet dažādu augstskolas pasniedzēju vai citu kompetentu viesu vadībā skolēni iepazīst dabaszinātnes - pēta, eksperimentē. Caur pasākumiem (lugu iestudēšana, teatrāli uzvedumi), līdzdalību Panākumu universitātē attīstām jauniešos arī uzstāšanās un līderības prasmes, piemēram, nesen Dobeles pilsdrupās katra klase bija sagatavojusi māksliniecisku priekšnesumu. Tādējādi Rūdolfa Blaumaņa darbus viņiem bija iespēja izspēlēt brīvā dabā, ne tikai tos apgūt skolas solā.

Interesanta pieredze gūta arī ārvalstīs, piemēram, bijām Minskā, un skolēni tur piedalījās dabaszinātņu festivālā. Uzdotie uzdevumi bija jāveic krievu valodā, kas bija liels izaicinājums mūsējiem, apliecinot, cik mūsdienās ir svarīgi prast dažādas valodas. Katrā ziņā, mēs cenšamies caur projektiem, pasākumiem, mācību ekskursijām un citām izglītības formām sniegt skolēniem plašāku redzējumu, jaunu pieredzi.

Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore Jana Jansone: - Jau otro gadu vidusskolā mācām starpdisciplināri, tas nozīmē, piemēram, ka latviešu valoda, angļu valoda, fizika, ķīmija var tikt mācītas sasaistīti. Šī prakse ir saistīta ar kompetencēs balstīto mācību pieeju. Vēlos arī uzsvērt, ka šogad absolventu vidū ir viens nedzirdīgs jaunietis - viņš, pateicoties savam gribasspēkam, surdotulka palīdzībai un pedagogu profesionalitātei, ir ieguvis vispārējo vidējo izglītību, mācoties vispārējās vidējās izglītības programmā. Viņš atzina, ka tas nebija viegli, bet jaunietis to paveica. Jāpiemin, ka, iesaistoties dažādos projektos, skolēnus izglītojam arī ārpus ierastajām mācību stundām. Piemēram, šogad Erasmus+ ietvaros vidusskolēni pilnveidoja uzņēmējspējas, savukārt pamatskolēni viesojās Čehijā un iepazina pareizus atkritumu šķirošanas principus, ko ieviest arī pie mums. Jau trešo gadu darbojas skolotāju biedrība Piektdienis, un viena no tās aktivitātēm ir kopā ar skolēniem sakārtot vidi sev apkārt. Esam izveidojuši šķēršļu trasi, uzstādījuši soliņus, izveidojuši tiltiņu pār upi. Noslēdzoties mācību gadam, notiek arī divas nometnes - vienai, kas norisinās Mazirbē, ir izglītojošs raksturs - tā ir ekonometne, otra ir veltīta atpūtai un izklaidei, un tā gaidāma pirms Jāņiem Jūrkalnē.

- 12. klasēm drīz būs izlaidumu laiks - vai jaunajiem cilvēkiem ir skaidrs redzējums par savu nākotni jeb ko viņi darīs pēc skolas absolvēšanas?

I. Didže: - Mūsu absolventiem vienmēr cieņā bijušas Latvijas augstskolas - no šā gada 42 absolventiem vismaz 15 vēlas studēt Latvijas Universitātē, otra populārākā izvēle ir Rīgas Tehniskā universitāte, tāpat interese ir par Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Daļa ir nolēmuši studēt ārvalstīs, citu gadu pieredze liecina, ka svešvalodu prasme un zināšanu līmenis ir pietiekami augsts, lai šo mērķi varētu īstenot un iegūt augstāko izglītību arī ārpus Latvijas. Ir arī daži jaunieši, kas nolēmuši pieteikt sevi darba tirgū.

J. Jansone: - Šogad 12. klasi absolvē 26 skolēni. Jaunieši ir izvēlējušies studijas gan Rīgā, gan Ventspilī. Virzieni ir visdažādākie. Izvēloties savu nākotnes profesiju, viņi ir ņēmuši vērā divus aspektus: pirmkārt, kādi speciālisti ir vajadzīgi darba tirgū, tāpēc nav pārsteigums, ka daudzi ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar IT, bet, otrkārt, viņi izvēli izdarīja, balstoties uz savām vēlmēm un aicinājumiem. Viņi nevēlējās pazaudēt sevi un izvēlēties nozari tikai tādēļ, ka tur ir augsts atalgojums.

- Nav noslēpums, ka daļai jauniešu pat vēl 12. klasē nav skaidrības par savu nākotni un viņi izdara savu izvēli pēdējā brīdī - šāviens uz labu laimi ne vienmēr var būt veiksmīgs, tāpēc daudzās diskusijās tiek uzsvērta karjeras izglītības nozīme jau skolas vidē. Kā šie karjeras izglītības jautājumi tiek risināti jūsu skolā?

I. Didže: - Skolēnu talanti parādās jau gana agri, tāpēc pieaugušo uzdevums ir tos pamanīt. Skola palīdz jauniešiem karjeras plānošanā, piemēram, kā jau minēju, rīkojam dabaszinātņu dienu, karjeras dienas, par šiem jautājumiem tiek runāts audzināšanas, mācību priekšmetu stundās, mācību ekskursijās. Tāpat Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrā ir pieejams karjeras konsultants, psihologs, viņi nāk vizītēs arī uz ģimnāziju. Starp citu, šogad arī pašā ģimnāzijā sāka strādāt karjeras konsultants. Ģimnāzijā esam pietiekami nodrošināti ar IT rīkiem, lai jauniešos attīstītos arī digitālās kompetences.

J. Jansone: - Kopš 2006. gada skolā strādā karjeras konsultants, kura pārziņā ir dažādu aktivitāšu rīkošana. Ļoti bieži skolēni dodas ekskursijās uz uzņēmumiem. Aktīvi iesaistās arī vecāku padome, piedāvājot jaunas ekskursiju vietas. Skolēnam ir jāredz, kas aiz katra profesijas nosaukuma slēpjas, tikai tad viņš varēs izvērtēt, vai konkrētā specialitāte viņam der un interesē vai tomēr ne.

- Valstī skolēnu skaits sarūk. Vai tas skar arī jūsu skolu, vai nav grūti nokomplektēt klases?

I. Didže: - Nenoliedzami, skolēnu valstī nekļūst vairāk, taču mēs žēloties nevaram. Gan pērn, gan šogad mēs nevarējām uzņemt visus gribētājus pamatskolā. Atvērām divas 7. klases ar 30 bērniem katrā. Trešo klasi atvērt nevarējām, jo mums tīri objektīvi nav vairāk telpu. Attiecībā uz vidusskolu tūliņ izkļūsim no bedres - pēdējos gados mums nav bijis tik neliels 12. klases absolventu skaits kā šogad - 42. Savukārt 11. klasē mācās 64 skolēni, 10. klasē - gandrīz 70. Redzam, ka vecāki vēlas, lai viņu atvases iegūst kvalitatīvu izglītību, tāpēc apzināti meklē skolas, kas šo kvalitāti var sniegt. Arī skolēni uz ģimnāziju atnāk ar motivāciju mācīties, viņu mērķis galvenokārt ir studijas augstskolā, un bez labām sekmēm, motivācijas un prasmes mācīties ne tikai budžetā netikt, bet vispār augstskolā nenoturēties.

J. Jansone: - Vienmēr var vēlēties labāk, mums nav tik lielas klases kā galvaspilsētā, tomēr šajā gadā mums izdevās nokomplektēt divas 7. klases. Prieks, ka skolēnu skaita ziņā vairs neslīdam uz leju.

- Vai ir pietiekams pedagogu nodrošinājums, un vai skolā ienāk jauni pedagogi?

I. Didže: - Šajā mācību gadā mums izdevās nodrošināt visus vajadzīgos skolotājus, taču tas nav vienkārši. Pedagogu vidējais vecums ir ievērojams, un jaunos piesaistīt nav viegli. Ir aktīvi ne tikai jādomā, bet jādara, lai skolotāju prestižs celtos, arī atalgojums daudzus attur no darba skolā. Tas ir saprotami. Lai arī cik tas būtu sāpīgi, ir jāveido ekonomiski pamatots skolu tīkls [K. Šadurskis vairakkārt ir uzsvēris: neveicot skolu tīkla sakārtošanu, algas skolotājiem nevarēs paaugstināt]. Tiesa gan, tas bija jādara jau vairākus gadus atpakaļ - jau tad varēja redzēt, ka skolēnu skaits saruks.

J. Jansone: - Mums ir dažādu paaudžu kolektīvs. Pedagogu nodrošinājums ir patlaban pietiekams. Grūtāk ir tad, ja kāda skolotāja dodas dekrētā, bet allaž esam atrisinājuši arī šo jautājumu. Skolā ienāk arī jaunie - aptuveni viens skolotājs divos gados, taču ne visi paliek. Piemēram, 2009. gadā ģimnāzijā sāka strādāt trīs jaunas pedagoģes, viena darbu turpina, pārējās divas pieņēmušas citus izaicinājumus.

- Kā zināms, jaunā mācību satura aprobācija mācību iestādēs sāksies jau pavisam drīz - septembrī. Kāds ir jūsu vērtējums par jauno mācību saturu, ko pakāpeniski ieviesīs no 1. līdz 12. klasei? Vai tas, jūsuprāt, būs pagrieziens uz ilgi gaidītajam un piesauktajām reformām?

I. Didže: - Nav jau līdz šim skaidrības, kas īsti ir šis saturs, kāda būs tā būtība. Tiek solītas atbildes tikai augustā. Šobrīd ir izveidojies tāds neformāls skolu tīkls, kurā skolas mācās cita no citas, mēģinot izkristalizēt, ko katra saprot ar šo jauno mācību saturu un pieeju, un diskutē, kā mācīt. Ir apsveicama šāda skolu pašiniciatīva, taču tas vairāk ir kā izmisuma solis, jo septembris pietuvosies ātri, bet neziņa tikai pieaug. Projektā iesaistītās skolas vēl nevar dalīties pieredzē. Nupat no satura reformu projekta esam saņēmuši «pēdējā brīža» piedāvājumu pieteikties apmācībām individuāli, valsts ģimnāziju (kam jābūt metodiskā darba centriem savā apkārtnē) resurss, manuprāt, šajā jomā netiek mērķtiecīgi izmantots. Taču pārmaiņas gan saturā, gan mācīšanās pieejā ir vajadzīgas - tas ir nenoliedzami, mūsdienu bērni ir jāmāca savādāk. Zinu, ka skolotāji būtu atvērti jaunām pieejam, metodēm, ja vien būtu skaidra vīzija par sasniedzamo rezultātu. Ja sapratīsim nākotnes izglītības tendences, ja spēsim veidot izglītību cienošu vidi un mūsdienīgu, attīstošu saturu, manuprāt, tieši gaidāmās reformas būs izcila iespēja ikvienam mācīties ar prieku savai nākotnei.

J. Jansone: - Ir jāiet līdzi laikam, jaunām vēsmām saturā ir jābūt. Taču šobrīd pāragri spriest, vai rezultāts būs pozitīvs un tāds, kāds tiek gaidīts. Svarīgi ir arī saprast, kāds būs gala pārbaudījums jeb eksāmens - vai pārbaudīs kompetences vai zināšanas. Uzskatu, ka mūsdienās vissvarīgāk ir jaunajiem cilvēkiem iemācīt domāt, analizēt, strādāt pastāvīgi un patstāvīgi. Un to nevar iemācīties, tikai sēžot skolas solā. Mūsu ģimnāzija nav iesaistījusies šajā aprobācijas procesā, bet, kā jau minēju, jau otro gadu māca starpdisciplināri. Jauniešiem ir svarīgi rast atbildi, kur konkrētās zināšanas viņam noderēs dzīvē, kā arī gūt praktisku pieredzi, kā skolā mācīties darbojas dzīvē.