Šobrīd zināšanas, kas gūtas ārpus formālās izglītības (kursi, sertifikāti, darba pieredze), augstskolas neņem vērā. Turpmāk studētgribētājam plānots to visu ieskaitīt kredītpunktos, tiesa, var nākties kārtot pārbaudījumus, lai pierādītu, ka konkrētā joma tiešām ir apgūta. Arī Saeimas atbildīgā komisija akceptēja šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu, ietverot to Augstskolas likumā.
Līdz šim iespēja iegūt kvalifikācijas diplomu, nemācoties «uz vietas», bijusi profesionālajā izglītībā. Pretendentam tikai jāpiesakās mācību iestādē, kura sagatavo konkrēto profesiju, un kompetentai komisijai jāpierāda, ka prasmes un iemaņas, piemēram, galdniecībā, tiešām ir atbilstošas, lai piešķirtu kādu no kvalifikācijas pakāpēm. Augstskolā tiek ņemts vērā vien tas, kas iegūts formālajā izglītībā (vidējās/augstākās mācību iestādēs izdots diploms vai, pārejot no citas augstskolas, - izziņa), skaidroja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vadītāja Gunta Arāja, rosinot izdarīt izmaiņas Augstskolas likumā, kas ļautu studentam ieskaitīt «mācību kontā» ārpus formālās izglītības apgūto.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra uzsvēra, ka «ārpus formālās» nozīmē ārpus izglītības iestādēm, nevis neformālā izglītība, kas ir pavisam kas cits. Ja tas tiks ieviests, visticamāk, augstskolām būs jānodrošina konsultantu pakalpojumi, lai palīdzētu studētgribētājiem sastrukturēt viņu pieredzi kredītpunktos, kā arī jāpanāk, lai sistēma būtu vienāda visām augstākās izglītības iestādēm. Piemēram, visas atzītu vienus un tos pašus grāmatvežu kursus. Viņš gan atzina, ka būs jomas (medicīna), kur šādas iespējas būs ierobežotas.
Izskanēja bažas, ka tas varētu kļūt par kvalitatīvas izglītības plaģiātu, uz ko G. Arāja atbildēja, ka noteikti būs izstrādāts kontroles mehānisms un šādā veidā nevarēs uzreiz iegūt 100% kredītpunktu (tādā gadījumā augstskola riskē pazaudēt licenci). Un nebūšot arī tā, ka ar aprēķinātajiem «punktiem» varēšot staigāt kā ar vaučeru - pēc principa, kur sola vairāk.
F64
Nozares pārstāvji bija vienoti: šis IZM priekšlikums jāatbalsta. Arī Privāto augstskolu asociācijas vadītājs Aldis Baumanis bija par to. Viņam pašam nācies savā praksē, lasot lekcijas topošajiem skolu vadītājiem, saskarties ar to, ka cilvēks nostrādājis gadiem pašvaldības vadībā un zina vairāk nekā pats lektors. Tāpat tika minēts gadījums ar pieredzējušiem pirmsskolas audzinātājiem, kuriem, lai varētu turpināt strādāt bērnudārzā, nācās pilnīgi lieki tērēt vairākus gadus, lai iegūtu augstāko izglītību.
Līdz 1. jūlijam tiek gaidīti priekšlikumi, bet pēc tam grozījumi Augstskolu likumā tiks virzīti pirmajam lasījumam Saeimā.
